Ronis ziņas par koruptīvām shēmām lidostā uzdevis izvērtēt... pašas lidostas vadībai
PIETIEK19.02.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēl turpinot pildīt ministra pienākumus, demisionējušais satiksmes ministrs Aivis Ronis izvairījies no atbildības un nepieciešamības pieņemt lēmumus sakarā ar ziņām par bijušā Aigara Kalvīša padomnieka, pašreizējā lidostas Rīga Drošības departamenta vadītāja Raimonda Lazdiņa iespējamu saistību ar koruptīvām shēmām lidostā, - saņemto informāciju viņš vienkārši nodevis izskatīšanai pašas lidostas vadībai.
Pietiek jau informēja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) saņemts un tiek izskatīts kāda VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” darbinieka iesniegums, kurā aprakstīta lidostas Drošības departamenta direktora, bijušā premjera Kalvīša padomnieka Lazdiņa iespējama saistība ar koruptīvu shēmu.
Šīs shēmas būtība - kādam no privātuzņēmumiem, kas strādā lidostas VIP klientu apkalpošanā, iespējams, ar Lazdiņa līdzdalību nodrošināta iespēja nemaksāt vispār vai maksāt samazinātu maksu par Starptautiskās lidostas „Rīga” pakalpojumiem.
Iesniegums par šo shēmu ticis nosūtīts gan KNAB, gan Valsts kontrolei, gan Satiksmes ministrijai. Taču pagaidām tikai KNAB apliecina, ka "šobrīd notiek birojā saņemtās informācijas izvērtēšana atbilstoši likumā noteiktajai kompetencei". Savukārt Satiksmes ministrija, neraugoties uz to, ka šāds iesniegums nosūtīts arī ministram Ronim un ka lidosta ir tās pārziņā, nolēmusi no tajā minēto ziņu izvērtēšanas atturēties.
"Satiksmes ministrija (SM) ir saņēmusi minēto iesniegumu. SM ir uzdevusi VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” valdei izskatīt jautājumu pēc būtības un par pieņemtajiem lēmumiem informēt ministriju," - šāda ir ministrijas oficiālā atbilde. Šāds lēmums pieņemts, neraugoties uz to, ka no iesnieguma izriet - shēmā varētu būt iesaistīti arī lidostas augstākās vadības pārstāvji.
Saskaņā ar iesniegumā aprakstīto Starptautiskā lidosta „Rīga” VIP klientus apkalpo sadarbībā ar šo klientu menedžeriem – privātuzņēmumiem, līdz ar ko VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” ir izveidojusies ilglaicīga sadarbība ar respektablāko klientu apkalpošanas uzņēmumu SIA FBO Riga.
Savukārt biznesa konkurences cīņu rezultātā daļa SIA FBO Riga darbinieku pārgājuši strādāt uz citu uzņēmumu, kas, kā minēts iesniegumā, "pēc būtības varētu tikt saukts par „FBO Riga 2” jeb realitātē saukts SIA Capital Handling, jo atšķirība starp tiem izpaužas vienīgi tajā, ka Capital Handling ir citi īpašnieki".
Saskaņā ar Lursoft datiem FBO Riga īpašnieki vienādās daļās ir Leonīds Gorodņickis un Romāns Starkovs, bet Capital Handling - pieder nezināmiem īpašniekiem piederošajai Kiprā reģistrētajai Padigia Management Ltd, bet uzņēmuma vienīgais valdes loceklis ir 1981. gadā dzimušais Romāns Krupjanko.
2012.gada vasarā, kā minēts iesniegumā, veikta pārbaude par VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” sniegtajiem pakalpojumiem VIP klientiem un konstatēts, ka vairākiem avioreisiem, kurus apkalpoja Capital Handling, nav datu par atlidojušiem un aizlidojušiem pasažieriem.
No sākuma uzņēmums atbildējis, ka precizētie dati par pasažieriem tiks piestādīti vēlāk, bet pēc tam "„silti” ieteikts par šo jautājumu vairs neinteresēties". Taču, tā kā visām aviokompānijām ir pienākums maksāt valsts nodevas par to pasažieru apkalpošanu, turpināts uzstāt uz datu saņemšanu no SIA Capital Handling, taču dati tā arī nav sniegti.
Neilgi pēc tam "neveselīgās intereses izrādītājs" izsaukts uz VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” Drošības departamentu, kur viņam piedāvāts uzrakstīt iesniegumu par aiziešanu no darba pēc paša vēlēšanās.
"Drošības departamentā man tiešā veidā tika pateikts, ka uz mani ir savākts materiāls par manis izdarītiem likumpārkāpumiem, un, kad lūdzu iepazīstināt mani ar konkrētu apsūdzību būtību, mans lūgums tika kategoriskā formā noraidīts," norādīts iesniegumā. Pēc tam "interesents" informēts par viņa atstādināšanu no darba pienākumu pildīšanas uz pārbaudes laiku.
Pēcāk iesnieguma autors uzzinājis, ka SIA Capital Handling vadošā amatā (Mārketinga un klientu apkalpošanas daļas vadītāja) strādā VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” Drošības departamenta direktora Raimonda Lazdiņa sieva – Laila Lazdiņa.
"Iespējams, šī radniecība ir palīdzējusi SIA Capital Handling ilglaicīgi izvairīties no pilnas saņemto pakalpojumu apmaksas VAS Starptautiskā lidosta „Rīga”, un sakarā ar manis atklāto informāciju es kļuvu par neērtu cilvēku mantiskā labuma patiesiem guvējiem no šādas nelikumīgas sarunātas, iespējams, koruptīvās shēmas, kas, iespējams, ir radījusi VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” būtisku kaitējumu lielā apmērā," minēts iesniegumā.
Interesanta ir bijusi VAS Starptautiskā lidosta „Rīga”rīcība attiecībā uz iesnieguma autoru: "Manis atstādināšanas no darba maksimālais pēc Darba likuma termiņš, t.i. 3 mēneši, iztecēja 2013.gada 16.janvārī, kad es saņēmu jaunu rīkojumu par nepieciešamību veikt periodisko obligāto veselības pārbaudi, un kuru izejot, es saņēmu jaunu rīkojumu par dīkstāves noteikšanu man uz nenoteiktu laiku ar darba samaksas saglabāšanu.
Tātad šobrīd VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” maksā man par neko nedarīšanu, kaut arī es esmu darbspējīgs darbinieks, kurš grib un vēlas atgriezties darbā un pildīt savus darba pienākumus, kas faktiski norāda uz VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” līdzekļu izšķērdēšanu, turklāt man nav samaksāta darba samaksa par 3 mēnešu periodu, kad notika „šķietamā” pārbaude, kas beigusies bez rezultāta."
Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt nekādus komentārus no VAS Starptautiskā lidosta „Rīga” vadības.
Lidostā Rīga Lazdiņš, kurš pirms tam bija premjera Aigara Kalvīša padomnieks, nokļuva 2008. gada pavasarī, kad Kalvīša valdība jau bija demisionējusi. Lazdiņš sākotnēji bija lidostas valdes padomnieks drošības jautājumos. Tobrīd uz īsu laiku viņš darbu lidostā apvienoja ar tālaika iekšlietu ministra Mareka Segliņa padomnieka amatu.
Darbu lidostā viņš saglabājis, neraugoties uz varas maiņām šajā valsts uzņēmējsabiedrībā. 2011. gada sākumā Pietiek, aprakstot šīs varas maiņas, rakstīja - ir dzirdētas versijas, ka Lazdiņam šis amats ļauj saglabāt ietekmīga aizkulišu darboņa statusu, jo viņš lidostas Rīga drošības departamenta resursus varētu izmantot informācijas vākšanai. Ar Lazdiņu pagātnē saistītas amatpersonas Pietiek savulaik neoficiāli stāstījušas, ka viņš mēdz vākt informācijas arī par saviem tābrīža darbadevējiem.
Līdz nesenam laikam lidostā bijusi dalītā drošības sistēma – viena struktūrvienība atbildējusi par aviopasažieru drošību, otra - par apsardzi, lidostas perimetra drošību un līdzīgām lietām, bet vēl Krišjāņa Petera vadības laikā lidostas drošības dienests ticis reformēts, abas funkcijas apvienojot vienās rokās.
Lēmumu par Lidostas drošības departamenta direktora apstiprināšanu amatā bijis jāparaksta arī Drošības policijas priekšniekam Jānim Reinikam un Civilās aviācijas aģentūras direktoram Mārim Gorodcovam.
Lazdiņa oficiālā amatalga tāpat kā citu lidostas departamentu direktoriem esot 1700 latu pirms nodokļu nomaksas.
Seko mums 
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
