Ronis vizītes laikā ASV esot „bruģējis” ceļu uz SAB; pats to noliedz

Ronis ar preses pārstāvja Aivja Freidenfelda starpniecību Pietiek apstiprināja, ka vizītes laikā ASV tiešām ticies arī ar FIB amatpersonām, uzverot, ka šī tikšanās bijusi saistīta ar „kibernoziegumu apkarošanu” un informācija par to sniegta Satiksmes ministrijas izplatītajā preses relīzē. Tajā norādīts, ka, „lai iepazītos ar ASV pieredzi kiberdrošības jomā, kā arī informācijas tehnoloģiju izmantošanas un sabiedrības iesaistīšanā noziedzības apkarošanā un novēršanā, satiksmes ministrs A.Ronis viesojās Federālajā izmeklēšanas birojā”.

Pēc Roņa preses pārstāvja Freidenfelda sacītā, citu iemeslu Roņa sarunai ar FIB amatpersonām neesot bijis. Kā atzina Roņa preses pārstāvis, jebkādas norādes, ka Ronis varētu kļūt par SAB šefu un ka tāpēc ticies ar FIB amatpersonām, esot „muļķības un apzināti izplatītas nepatiesas spekulācijas”. Tikmēr vairāki Pietiek avoti šādu Roņa vizītes laikā notikušu sarunu ar FIB amatpersonām skaidro tieši ar „ceļa bruģēšanu uz SAB”.

Pietiek jau rakstīja, ka līdz ar pašreizējā SAB šefa Jāņa Kažociņa marta beigās paziņoto, ka viņš nolēmis nekandidēt uz vēl vienu termiņu SAB direktora amatā, kuluāru sarunās arvien biežāk izskan minējumi par viņa pēcteci. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, kā viens no reālākajiem kandidātiem uz SAB vadītāja amatu tiek apspriests Ronis. Par viņu kā izbijušu diplomātu pozitīvi esot izteikušies sabiedrotie, tai skaitā ASV vēstniecība, ar kuru Latvijai neformāli nākas saskaņot potenciālos jaunā SAB šefa kandidātus.

Pietiek arī norādīts – lai gan kā kandidāti uz SAB direktora amatu medijos neoficiāli līdz šim minēti arī līdzšinējais Drošības policijas (DP) priekšnieks Jānis Reiniks un Militāras izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) priekšnieka vietnieks Maigurs Strīķis, abu izredzes kļūt par Latvijas galvenā specdienesta šefu esot tuvas nullei. Faktiski gan Reiniks, gan Strīķis no potenciālo Kažociņa pēcteču amata kandidātiem esot jau svītroti.

Roņa kandidatūra jaunā SAB šefa amatam, kā noprotams, tiek apspriesta, jo no „sabiedroto” puses izskanējis viedoklis, ka SAB šefa amatā būtu nepieciešams neitrāls, ar partijām tieši nesaistīts kandidāts, ar diplomāta un vadītāja pieredzi.

Politikas kuluāros aizvien izskan, ka Ronis ne visai labi jūtas satiksmes ministra amatā, kur nākoties izturēt „spiedienu” gan no tā sauktā Olšteina sešinieka līdera, SM parlamentārā sekretāra Klāva Olšteina, gan no atsevišķiem partijas Vienotība līderiem, viņu vidū Vienotība Saeimas frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa. Ronis pats publiski noliedzis runas par drīzu ministra amatu atstāšanu.

Kažociņa lēmums atkārtoti nekandidēt uz vēl vienu termiņu SAB direktora amatā galvenokārt tiek saistīts ar viņa veselības problēmām. Lai arī pats Kažociņš norādījis, ka nostrādās līdz savu pilnvaru termiņa beigām – 2013.gada maijam, netiek izslēgts, ka viņš amatu SAB varētu atstāt arī ātrāk.

Kažociņš SAB vada kopš 2003.gada. Kažociņa priekštecis SAB šefa amatā bija ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi saistītais Lainis Kamaldiņš.

SAB direktora amata kandidātus izvirza Nacionālās drošības padome, bet amatā ievēl Saeima. Saskaņā ar likumdošanu SAB veic izlūkošanu un pretizlūkošanu, klasificētās informācijas aizsardzību, kā arī veic un kontrolē klasificētās informācijas apmaiņu ar starptautiskām organizācijām.

Novērtē šo rakstu: