Iesaki rakstu: 
Bezpartejiskais satiksmes ministrs Aivis Ronis, kurš jau aizvadītā gada novembrī bija paudis vēlmi atgriezties biznesā, bet tika atrunāts koalīcijas stabilitātes saglabāšanas vārdā, nu nolēmis drīzumā demisionēt un par šo savu nodomu jau aizvadītās nedēļas sākumā ir informējis premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība). Premjers, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ministru pierunājis amatā palikt līdz februāra beigām. Otrdienas rītā Ronis Pietiek publiskoto informāciju apstiprināja oficiāli, izslēdzot iespēju, ka tiks atrunāts no demisijas.
Sagaidāms, ka bezpartejiskā Roņa demisija, kas atbrīvos ar saimnieciskajām interesēm saistīto Satiksmes ministriju (SM), var izraisīt domstarpības koalīcijā par to, kura partija deleģēs savu kandidātu satiksmes ministra amatam, un var novest pie plašākas portfeļu pārdales. Tieši šī iemesla dēļ premjers Dombrovskis, kura politiskā prioritāte šobrīd ir eiro referenduma novēršana, bija lūdzis Roni nogaidīt ar demisiju.
Iepriekš izskanējušas spekulācijas, ka kādreizējais Latvijas vēstnieks NATO Ronis varētu būt reālākais pēdējā brīža kompromisa kandidāts uz Satversmes aizsardzības biroja šefa amatu, par ko koalīcijai būs jāvienojas jau tuvāko pāris mēnešu laikā. Tomēr, pēc neoficiālas informācijas, Ronis savus nākotnes plānus saista ar amatu biznesa struktūrās ārzemēs, kas nebūtu saistīts ar satiksmes jomu.
Vēl pirks izskanēja publiski, Roņa aiziešana jau radīja problēmas arī Vienotības iekšienē un tās attiecībās ar koalīcijas partneriem. Saskaņā ar koalīcijas līgumu politisko atbildību par SM uzņēmusies Vienotība un sešu no Reformu partijas atšķēlušos deputātu grupa jeb tā dēvētais Klāva Olšteina sešinieks. Savas ambīcijas ieņemt drīzumā vakanto satiksmes ministra amatu kuluāru konsultācijās jau izteikuši Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis un Olšteins, kurš pašlaik ieņem SM parlamentārā sekretāra amatu. Abiem pagātnē ir reputācijas problēmas, un viņu vārdi tiek saistīti ar zināmām sponsoru interesēm, kas šīs izredzes liek apšaubīt. Otrdienas rītā Zaķis noliedza, ka tīkotu pēc satiksmes ministra amata, bet Olšteins atzina, ka apsver iespēju uz to pretendēt.
Tādēļ kā reālāki kompromisa kandidāti tiek apsvērti Vienotības pārstāve, pašlaik Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karīna Korna un ar olšteiniešu ietekmi saistītais satiksmes ministra juridiskais padomnieks Kaspars Ozoliņš.
Vienlaikus politikas kuluāros izskan, ka satiksmes ministra krēsla atbrīvošanos nelaidīs garām Nacionālā apvienība (NA), kurai ar 14 deputātu vietām Saeimā ir tikai divi ministru portfeļi, kamēr Reformu partijai (RP) ar 16 deputātiem - veseli pieci portfeļi. Otrdienas rītā to oficiāli apstiprināja NA līderis Raivis Dzintars, sakot, ka politiskais spēks varētu pretendēt uz satiksmes ministra amatu, ja šāda vakance valdībā atbrīvotos.
Tomēr nav skaidrs, vai apstākļos, kad uz SM vadību pretendē gan olšteinieši, gan pati Vienotība, šīs NA ambīcijas tiks apmierinātas, bet tas savukārt var novest pie citu ministru portfeļu pārdales uz RP rēķina. Tādēļ kopš aizvadītās nedēļas, kad apstiprinājās ziņas par Roņa demisijas plāniem, koalīcijā valda nervozitāte.
RP līderis Valdis Zatlers, nenoliegdams, ka kuluāros tiek apspriestas gaidāmās izmaiņas SM vadībā, Pietiek pirmdien uzsvēra, ka nākamā satiksmes ministra izvēlei, ja tāda nepieciešamība rastos, jānotiek saskaņā ar koalīcijas līgumu. Zatlers atsaucās uz līguma punktu, saskaņā ar kuru politisko atbildību par SM nes Vienotība un "olšteinieši". Tieši šiem abiem koalīcijas partneriem, viņaprāt, jāvienojas par nākamo satiksmes ministra kandidātu. "Jāturas pie koalīcijas līguma, kurā ir rakstīts, ka politisko atbildību par SM nes Vienotība un neatkarīgo deputātu grupa. Reformu partija neredz pamatu sarunai par ministru portfeļu pārdali un mēs netaisāmies to darīt," uzsvēra Zatlers.
Ronis 2011. gada novembrī piekrita vadīt SM kā politiski neitrāls kandidāts brīdī, kad partijas nespēja vienoties, kura atbildēs par saimnieciski svarīgo ministriju. Viņam šī vairāk nekā gada laikā nācies iet uz daudziem kompromisiem, piekāpjoties partiju interesēm. Privātos izteikumos Ronis atzinis, ka, piekrītot amatam, nav rēķinājies ar politiskajiem zemūdens akmeņiem. Tāpat izskan, ka satiksmes ministrs varētu justies nodots jautājumā par algu palielināšanu lielo kapitālsabiedrību valžu locekļiem. Attiecīgos Ministru kabineta noteikumus valdībā virzīja SM, un avoti koalīcijā neoficiāli atzīst, ka tas ticis saskaņots ar premjeru Dombrovski, kurš, reaģējot uz mediju un sabiedrības kritiku, norobežojies no atbildības par algu palielināšanu, to atstājot uz Roņa pleciem.
Īsi pirms algu skandāla, gadu mijā Roņa vadītā ministrija un tās pārraudzībā esošās kapitālsabiedrības piekāpās vairāku ar Vienotību, Olšteina sešinieku un Nacionālo apvienību saistītu kandidātu apstiprināšanai uzņēmumu valdēs, un neoficiāli tas līdzīgi kā iepriekš tika skaidrots ar nepieciešamību saglabāt mieru valdības koalīcijā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
