Ronis joprojām imitē vēlmi tikt skaidrībā ar „Latvijas Dzelzceļa” Magoņa „pasta caurlaidēm”
PIETIEK01.12.2012.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Kate
06.12.2012. 15:42Šis nu ir vismazākais Magoņa karaliskais izgājiens, ko Ronis izliekas neredzam. Un tomēr pat to nespēj ierobežot, apstiprinot faktu, ka Latvija nav demokrātiska valsts kurā, Valsts a/s vadītājam nebūtu šādi jāizmanto valsts uzņēmuma nauda un citi resursi. Tas vienkārši liecina par viņa kultūras līmeni.
hmm
04.12.2012. 16:17tiešām nav par ko rakstīt!? manuprāt, šis jau ir kāds ceturtais raksts par Magoni un viņa auto caurlaidēm..
goga
03.12.2012. 18:24tāpēc jau arī liek, ka nav parastie cilvēki, parastie cilvēki lai iet at**kā.
Es
03.12.2012. 13:54Es nesaprotu, kur te ir problēma. Jebkurā rietumeiropas valstī šis būtu milzīgs skandāls kurš beigtos ar uzņēmuma vadītāja asarainu atvainošanos televīzijā un labprātīgu aiziešanu no amata.
Kāpēc KĀPĒC mēs dzīvojam šitādā čuhņā??
Ojārs
![[R]](img/r.png "Reģistrēts lietotājs")
03.12.2012. 10:04Satiksmes ministrija Magoni nekad nav spējusi "regulēt", jo tai rokas ir par īsām - LDz priekšniekam ir cits saimnieks.
Berta
03.12.2012. 03:30Ronis ir ne tikai slinks, bet manuprāt, arī kaitnieks, kurš "piehaltūrē". Nav jau vienīgais piemērs.
...
02.12.2012. 23:15"Magonis vairs nevēlējās atbildēt uz jautājumu, kā tad viņš tiek pie šī auto izmantošanas, ja ar to brauc tikai un vienīgi Elbakjans, - laiku pa laikam nočiepj to vai iegūst lietošanā kā citādi? "
Vnk ideāli pateikts, visu cieņu :)))
Skat
02.12.2012. 18:25Ronis sabojaas savu, ieprieksheejos amatos, iemantoto teelu. Nevajadzeeja iet politikaa.
dzinchis
02.12.2012. 18:17...laiku pa laikam nočiepj to vai iegūst lietošanā kā citādi?... šis man patika vislabāk
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.
Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir dažādi jēdzieni? Vai tie viens otru papildina? Kad tauta ir arī nācija?
