Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau vairākus mēnešus Aivja Roņa vadītā Satiksmes ministrija imitē vēlēšanos tikt skaidrībā ar Latvijas Dzelzceļa valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa izmantotajām „pasta caurlaidēm”: šīs atļaujas, kas domātas pasta sūtījumu pārvadāšanai, ne tikai Magonis, bet, kā liecina iepriekš publiskota informācija, arī viņa dzīvesbiedre izmanto savu privāto automašīnu novietošanai vietās, kur „parastajiem cilvēkiem” tas liegts.

Pietiek jau informējis, Latvijas Dzelzceļa (LDz) vadītājs no Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Anrija Matīsa pagājušā gada decembrī visam šim gadam trim automašīnām - savam personiskajam 500. mersedesam (attēlā) un dienesta Audi A8L, kā arī biedrībai RE Autoklubs piederošajai automašīnai Porsche Cayenne, ar kuru pārvietojoties viņa dzīvesbiedre, - bija izlūdzies speciālās „pasta caurlaides”, kas, kā minēts arī Magoņa lūgumā Matīsam, to īpašniekiem dod „tiesības neievērot apstāšanās un stāvēšanas noteikumus speciālā pasta un sūtījumu operatīvai nogādāšanai valsts pārvaldes institūcijām”.

Trīs Magoņa „pasta mašīnas” ir uz viņa paša vārda reģistrētais mersedess ar valsts reģistrācijas numuru ZH2 (attēlā – kārtējo reizi novietots, tā īpašniekam steidzami nogādājot adresātiem kādas svarīgas depešas), SIA LDz ritošā sastāva serviss līzingā iegādātais limuzīns Audi A8L ar valsts numuru GV 7375 un uz biedrības RE Autoklubs vārda reģistrētais Porsche Cayenne ar valsts numuru HT 9965.

Interesantākā no šīm trim automašīnām ir pēdējā – oficiāli tā saskaņā ar CSDD datiem pieder autoklubam tāpat kā vēl 23 spēkrati, kuru vidū ir visdažādākās automašīnas – no moskviča līdz lendkruizerim un kravas auto. Taču patiesībā „pasta pārvadājumus” ar to fiksēta pārvadājam Magoņa bijusī draudzene, nu jau oficiālā dzīvesbiedre, Krievijas pilsone Anastasija Bakuļina.

Bakuļina, sazvanīta un uzklausījusi jautājumu, kādus tieši pasta sūtījumus LDz uzdevumā piegādā, Pietiek paziņoja: “Jūs esat kļūdījusies, lūdzu, man vairs nezvaniet!” Savukārt gan Magonis, gan autokluba vadītājs abi mēģināja Bakuļinu „piesegt”, automašīnas izmantošanu piedēvējot sev. Taču, kā izrādījās, viņi pirms tam nebija saskaņojuši savas versijas.

„VAS Latvijas Dzelzceļš prezidents bieži tiek aicināts uz Ministru kabineta, Saeimas, kā arī šo organizāciju komiteju un komisiju sanāksmēm, kuras mēdz notikt ārpus ierastā darba laika. Šāda veida tikšanās bieži paredz arī steidzamu dokumentu nogādāšanu. Tā kā šādas tikšanās visai bieži nav iepriekš plānotas, reizēm nepieciešams izmantot arī šo transportlīdzekli,” – šādi LDz preses pārstāvis iepriekš atbildēja uz jautājumu, kāds sakars autokluba „poršam” ar Magoņa darba pienākumu pildīšanu vai LDz funkciju veikšanu.

Taču Magonis savu versiju bija piemirsis saskaņot ar pašu autoklubu. Pietiek rīcībā ir ierakstīta telefonsaruna ar autokluba vadītāju Robertu Elbakjanu. „Tā ir mūsu mašīna. Es tagad esmu ārzemēs, un ļoti dārga saruna. Kā - kas brauc? Es braucu,” Elbakjans atbildēja uz jautājumu par Porsche Cayenne izmantošanu, pasta izvadāšanu, protams, nepieminot. „Jā,” pretēji Magoņa apgalvotajam nepārprotami un skaidri Elbakjans atbildēja uz jautājumu – vai viņš ir vienīgais, kas izmanto šo automašīnu.

Uzzinājis par šo nepatīkamo pretrunu, Magonis vairs nevēlējās atbildēt uz jautājumu, kā tad viņš tiek pie šī auto izmantošanas, ja ar to brauc tikai un vienīgi Elbakjans, - laiku pa laikam nočiepj to vai iegūst lietošanā kā citādi? Tāpat Magonis nevēlējās atbildēt uz jautājumu – uz kādiem nosacījumiem autoklubs ļauj Magonim (kas ir valsts amatpersona) izmantot savu prestižo dārgo auto un, ja ir noslēgts attiecīgs līgums, kā ar to iespējams iepazīties.

Iepriekš Pietiek informēja, ka, ļoti iespējams, ka Magonim ar dzīvesbiedri pastnieka pienākumi ilgi vairs nebūs jāpilda: kā informēja šīs caurlaides izsniedzošās Satiksmes ministrijas vadītāja Aivja Roņa biroja vadītājs Aivis Freidenfelds, „Satiksmes ministrija, lai pārbaudītu VAS Latvijas Dzelzceļš 2011.gada decembra iesniegumā minētos datus, pieprasīs aktualizēt informāciju par VAS Latvijas Dzelzceļš darbības nodrošināšanai nepieciešamajām caurlaidēm”.

Šī aktualizēšana nozīmē to, ka ministrija „lūgs sniegt LDz informāciju, vai joprojām visi LDz norādītie transporta līdzekļi ir nepieciešami LDz funkciju veikšanai”. Tāpat satiksmes ministrs uzdošot ministrijas Sakaru departamentam stingrāk kontrolēt iestāžu pieprasījumus, lai nerastos šaubas par izsniegto caurlaižu pamatotību.

Taču nu no Matīsa oficiālās atbildes izrādās, ka Aivja Roņa vadītā ministrija pret ekskluzīvā pasta pārvadātāju vajadzībām kļuvusi daudz iejūtīgāka. Matīss apliecinājis to, ka Latvijas Dzelzceļa vadība apstiprinājusi – „2011. gada 5. decembrī pieteikumā izteiktais lūgums izsniegt caurlaides speciālā pasta un sūtījumu operatīvai nogādāšanai valsts pārvades institūcijām ir joprojām aktuāls 2012. gadā”.

Taču uz jautājumu, kādus lēmumus ministrija ir pieņēmusi attiecībā uz AS Latvijas Dzelzceļš, Matīss uzskatīja par prātīgāku neatbildēt vispār. Nu šīs minstināšanās iemesli kļuvuši skaidrāki – kā izrādās, nekāds lēmums attiecībā uz Latvijas Dzelzceļa caurlaidēm nemaz neesot pieņemts, jo, kā nu ziņo Matīss, „VAS Latvijas Dzelzceļš ir nosūtīts pieprasījums sniegt papildu informāciju par transportlīdzekļiem, kuriem bija izsniegtas caurlaides”.

Par to, cik ilgu laiku Roņa vadītajai ministrijai prasīs šīs sarežģītās un nopietnās informācijas apkopošana, Matīss nekādas prognozes nesniedza. Šī noskaidrošana un „papildu informācijas” iegūšana notiek jau piekto mēnesi.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ko balsot vai nebalsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī?

FotoPar ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Lasīt visu...

12

Apvienotais saraksts Ropažu novadā – komanda vai tikai ilūzija?

FotoApvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Lasīt visu...

21

Tauta skrien, bet valsts bremzē

FotoFiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Lasīt visu...

21

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

FotoMans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Lasīt visu...

21

Klusēšana nav miers

FotoManā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Lasīt visu...

3

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

FotoKopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Lasīt visu...

21

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

FotoVai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Lasīt visu...

21

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

FotoVai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai": https://nra.lv/neatkariga/izpete/490313-edvards-kusners-zala-kursa-remonts-lidzinasies-banku-kapitalajam-remontam.htm.
Lasīt visu...

18

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

FotoLatvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi