Iesaki rakstu: 
Līdz ar pašreizējā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) šefa Jāņa Kažociņa marta beigās paziņoto, ka viņš nolēmis nekandidēt uz vēl vienu termiņu SAB direktora amatā, kuluāru sarunās arvien biežāk izskan minējumi par viņa pēcteci. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, pašlaik kā viens no reālākajiem kandidātiem uz SAB vadītāja amatu tiekot apspriests bezpartejiskais premjera Valda Dombrovska (Vienotība) valdības satiksmes ministrs Aivis Ronis. Par viņu kā izbijušu diplomātu pozitīvi esot izteikušies sabiedrotie, tai skaitā ASV vēstniecība, ar kuru Latvijai nākoties saskaņot potenciālos jaunā SAB šefa kandidātus.
Pietiek arī norādīts – lai gan kā kandidāti uz SAB direktora amatu medijos neoficiāli līdz šim minēti arī līdzšinējais Drošības policijas (DP) priekšnieks Jānis Reiniks un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta (MIDD) priekšnieka vietnieks Maigurs Strīķis, abu izredzes kļūt par Latvijas galvenā specdienesta šefu esot tuvas nullei. Faktiski gan Reiniks, gan Strīķis no potenciālo Kažociņa pēcteču amata kandidātiem esot jau svītroti.
Reiniks kā ilgstošs DP vadītājs esot ieguvis ne visai labu reputāciju un „sabiedroto” novērtējumu. Turklāt Reinika reputāciju esot „sasmērējušas” atsevišķās ne visai sekmīgās DP izmeklēšanas un bažas, kas paustas par viņa visnotaļ draudzīgajām attiecībām ar atsevišķu varas partiju saimniekiem.
Savukārt tas, ka MIDD priekšnieka vietnieks Strīķis nekļūs par Kažociņa pēcteci, galvenokārt tiek skaidrots ar viņa sievas Jutas Strīķes augsto amatu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā. Atsevišķi avoti drošības iestādēs Pietiek norādījuši, ka Strīķis pats to labi apzinoties un par kandidēšanu uz SAB šefa amatu vairs nedomājot.
Roņa kandidatūra, kā noprotams, tiek apspriesta, jo no „sabiedroto” puses izskanējis viedoklis, ka SAB šefa amatā būtu nepieciešams neitrāls, ar partijām tieši nesaistīts kandidāts, ar diplomāta un vadītāja pieredzi.
Pietiek jau rakstīja, ka Ronis ne visai labi jūtas satiksmes ministra amatā un, lai arī pats publiski noliedzis iespēju par ministra amatu atstāšanu, neoficiāli tieši viņš tiek dēvēts par Dombrovska valdības „vājāko posmu.” SAB šefa amats Ronim garantētu stabilitāti, jo atbilstoši likumam SAB direktors ar Saeimas balsojumu amatā tiek ievēlēts uz pieciem gadiem, ar tiesībām tikt atkārtoti pārvēlētam.
Kažociņa lēmums atkārtoti nekandidēt uz vēl vienu termiņu SAB direktora amatā galvenokārt tiek saistīts ar viņa veselības problēmām. Lai arī pats Kažociņš norādījis, ka nostrādās līdz savu pilnvaru termiņa beigām – 2013.gada maijam, netiek izslēgts, ka viņš amatu SAB varētu atstāt arī ātrāk.
Kažociņš SAB vada kopš 2003.gada. Kažociņa priekštecis SAB šefa amatā bija ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi saistītais Lainis Kamaldiņš.
SAB direktora amata kandidātus izvirza Nacionālās drošības padome, bet amatā ievēl Saeima. Saskaņā ar likumdošanu SAB veic izlūkošanu un pretizlūkošanu, klasificētās informācijas aizsardzību, kā arī veic un kontrolē klasificētās informācijas apmaiņu ar starptautiskām organizācijām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
