Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Brīdī, kad tiek paziņots par bijušās „Norvik bankas” krahu un darbības pārtraukšanu, jaunu aktualitāti iegūst pirms trim mēnešiem klajā nākušais Indriķa Latvieša romāns „Nauda” un tajā atainotie „pilnīgi izdomātie” notikumi, tostarp „baņķiera Grigorija Kuseļņikova” sarežģītās attiecības ar „eirosekretāru Valdi Bebrovski”. Pietiek šodien un nākamās nedēļas sākumā publicēs fragmentus no šī politiskā trillera, kuri atklāj, kāpēc patiesībā baņķiera Kuseļņikova „Barvik banku” piemeklējušais krahs bija tikai laika jautājums un kāda loma tajā bija Latvijas amatpersonām.

56. nodaļa

Lai nu par ko, bet par nekaunības un apetītes trūkumu šis Grigorijs Kuseļņikovs nudien nevarēja sūdzēties. Neko citu Bebrovskis nevarēja nodomāt, izdzirdot par krievu baņķiera vēlmēm.

Kārtības labad Bebrovskis tomēr palūdza uzticamiem cilvēkiem, lai viņam – protams, ievērojot visu iespējamo konfidencialitāti – atsūta kādu nelielu aktuālāku pārskatu par šo nemaz ne tik niecīgo banku.

Viņš, protams, arī nedaudz sekoja līdzi Latvijas aktualitātēm un it īpaši jau finanšu jomā, bet, tā sacīt, tikai ar vienu aci. “Citas dēles” pārdošanas laiki sen bija pagājuši – un paldies Dievam. Taču te vajadzēja saprast maksimāli precīzi – kāda bija situācija un ko reāli varēja izdarīt. Nu pārskats operatīvi bija klāt – vajadzēja kārtīgi iedziļināties.

“Kopš 2013. gada sākuma lielākais “Barvik” akcionārs Jurijs Čepurovs aktīvi meklēja jaunu stratēģisku investoru “Barvik bankai”, kura jau atradās Finanšu tirgus komisijas (FTK) pastiprinātajā uzraudzībā, jo pašam trūka līdzekļu kapitāla stiprināšanai un FTK jau vairākkārt bija brīdinājusi par iespējamām sekām, ja normatīvās prasības netiks pildītas.

Faktiski, ja atmet liriku, “Barvik banka” atradās maksātnespējas stāvoklī, un faktiski situācija joprojām nav mainījusies, rādītāji joprojām tiek mākslīgi uzturēti.

Līdz vasaras beigām Jurijs Čepurovs atrada ieinteresēto personu – Grigoriju Kuseļņikovu, kurš sevi pozicionēja kā pieredzējušu baņķieri un pazīstamu krievu izcelsmes “miljonāru”.

Lai apstiprinātu savu nodomu iegādāties “Barvik”, 2013. gada 4. oktobrī Kuseļņikovs noslēdza ar Čepurovu aizdevuma līgumu, ar kuru piešķīra Čepurovam aizdevumu EUR 1 000 000 apmērā.

Jāpiebilst, ka darījums (akciju ieķīlāšana) notika, rupji pārkāpjot “Barvik bankas” statūtus, jo saskaņā ar statūtiem akciju ieķīlāšanai bija nepieciešams saņemt akcionāru piekrišanu, kas tika izdarīts krietni vēlāk, jau pēc notikušā darījuma.

Tobrīd nepieciešamie minimālie ieguldījumi “Barvik bankas” pamatkapitālā bija aptuveni trīsdesmit miljoni eiro. Ņemot vērā to, ka tādu naudas līdzekļu Kuseļņikovam nebija, viņš ņēma īslaicīgu aizdevumu no Krievijā pazīstama miljonāra Pjotra Kudrjašova.

Saņemtais aizdevums kopā, pēc neoficiālām ziņām, bija deviņdesmit miljoni eiro, turklāt starpība no šīs summas un tās, kas ieguldīta “Barvik bankā”, tika tērēta citām un privātām Kuseļņikova vajadzībām, arī nu jau bankrotējuša vīna veikala iegādei Londonā.

Darījuma būtība bija – par aptuveni trīsdesmit miljoniem eiro kļūt par “Barvik bankas” vairākuma akcionāru, turklāt gandrīz divdesmit deviņi miljoni tika iemaksāti pašas “Barvik bankas” pamatkapitālā, respektīvi pašam sev.

Ņemot vērā to, ka Kudrjašova izsniegtais aizdevums bija īslaicīgs, bija jāatrod iespēja aizņemtos līdzekļus tuvākajā laikā ar “Barvik bankas” palīdzību atgūt, un faktiski jau pie kapitāla “palielināšanas” 2013. gada decembrī tika noslēgti darījumi, kas šo shēmu palīdzēja īstenot. Pamatbūtība – kapitāls it kā tika palielināts, bet faktiski ar bankas pašas, tas ir, ar tās noguldītāju naudu.

Īstenojot savu shēmu, 2013. gada decembrī Kuseļņikovs piedalījās “Barvik bankas” izsludinātajā akciju emisijā un iegādājās jauna laidiena akcijas, kā arī akcijas no “Barvik bankas” akcionāriem, kas kopā deva viņam līdzdalību 50% + 1 akcija no kopējā “Barvik bankas” balsstiesīgo akciju skaita.

Par akciju nodošanu iepriekšējiem akcionāriem tika apsolīti vairāki bankas aktīvi, nekustamie īpašumi un citi labumi. Attiecībā uz vienu no akcionāriem – arī solījums nevērsties pret viņu tiesībsargāšanas iestādēs un tiesā.

Jau 2014. gada pavasarī tika izziņots, ka “Barvik banka” iegādāsies Kuseļņikova aktīvu Krievijā – “Volga bank”, kļūstot par “Volga bank” mātes sabiedrību. Tas nozīmēja, ka “Barvik banka” samaksās par “Volga bank” akcijām pašam Kuseļņikovam.

Ļoti interesantos un pretrunīgos apstākļos “Barvik” vienkārši bez FTK atļaujas došanas veica darījumu un par šo painformēja FTK tikai tad, kad tas jau bija izdarīts, vēstulei pievienojot bankas protokolu, kurā minēts, ka šo jautājumu savā starpā esot saskaņojuši, privāti tiekoties ar FTK vadītāju Kristapu Pakuli.

Publiski tika izziņots, ka notikusi “Barvik bankas” pamatkapitāla palielināšana. Faktiski kapitāla “palielināšana” notika atkal jau par bankas noguldītāju naudas līdzekļiem, bankai tos samaksājot par Krievijas “Volga bank” akcijām, kuras piederēja Kuseļņikovam un viņa tēva kontrolētai ofšorkompānijai.

Minētā darījuma rezultātā “Barvik” aktīvos tika ieguldīta nevis reāla nauda, kas “Barvik” vitāli nepieciešama, bet gan apšaubāmas reputācijas (banka iesaistīta vairākos skandālos) Krievijas Federācijā esošas reģionālās bankas akcijas, kuras publiski pieejamie rādītāji nav spīdoši un ir ar negatīvu tendenci.

Tādējādi tika pārkāpti pamatkapitāla palielināšanas noteikumi, jo atbilstoši tiem “Barvik” pamatkapitāla palielināšanai bija jānotiek tikai naudā. Acīmredzami “Barvik” ir sagrozījusi faktus.

Visticamāk, vispirms ir notikusi “Volga bank” akciju iegāde par “Barvik” noguldītāju līdzekļiem, bet tikai pēc tam “Barvik” akciju iegāde no tās esošā akcionāra. Tādējādi ir noticis nevis reāls naudas līdzekļu ieguldījums, bet īstenota kārtējā shēma par pašas bankas līdzekļiem.

Tāpat paralēli fiktīvajai pamatkapitāla palielināšanai ar pašas “Barvik” naudu notika arī “Barvik” esošo naudas līdzekļu “izvešana” ne tikai caur bankai piederošajiem slēgtajiem fondiem, bet arī caur kredītu izsniegšanu vairāku miljonu apmērā n-tajām Krievijas Federācijā reģistrētām komercsabiedrībām.

Interesants fakts – septembra mēnesī, kad Pakulis atradies atvaļinājumā, FTK Padome esot pieņēmusi lēmumu nerekomendēt šādu darījumu, un atļauja nav tikusi dota. FTK vadītājam Kristapam Pakulim atgriežoties no atvaļinājuma, pēc Andra Puseļa, Ilmāra Rimēviča un paša Pakuļa individuālas tikšanās “Barvik” jaunais saimnieks guvis pārliecību, ka pietiek par šo vienkārši nosūtīt informāciju FTK zināšanai.

Jāpiebilst, ka pret Kuseļņikovu Krievijā ir ierosinātas četras krimināllietas par ekonomiskiem noziegumiem, ieskaitot naudas atmazgāšanu milzīgā apmērā. Ir ziņas, ka paralēles velkamas arī starp Kuseļņikovu un bijušo “Latvijas Krābankas” īpašnieku Vladimiru Tontonovu.

Viena no versijām, par ko zināja arī FTK un Latvijas Centrālā banka vēl pirms Kuseļņikova ienākšanas Bankā: aiz Kuseļņikova stāv Tontonova intereses, kura mērķis ir izmantot Banku kā platformu vairākiem lieliem plānotiem darījumiem, kā arī naudas atmazgāšanai.

Neskatoties uz saņemto pretrunīgo informāciju un mākslīgajām “kapitāla palielināšanām”, kas faktiski ir pretrunā ar spēkā esošo regulējumu, FTK tomēr ir devusi atļaujas un joprojām izrāda nesamērīgu labvēlību šim investoram. Kuseļņikova intereses visvairāk aizstāv Pakulis un Rimēvičs.

“Draudzības vārdā” Rimēvičs arī noreferencējis Kuseļņikovam par savu padomnieku pieņemt savu bijušo vietnieku Andri Puseli, kurš šobrīd ir “Barvik bankas” Padomes loceklis.

Jau pirms Kuseļņikova ienākšanas FTK ilgstoši izliekas neredzam faktisko situāciju ar “Barvik”. Kopš laika, kad tika veikta padziļināta pārbaude, FTK ir informēta par lielāko daļu “Barvik” pārkāpumu, pēc kuriem saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem “Barvik” licence būtu jāanulē. Taču pēc šīs pārbaudes “Barvik” saņēma tikai ierobežojumus licencē.

Saskaņā ar vienošanos ar Kuseļņikovu vēl pirms viņa ienākšanas visi minētie ierobežojumi tika atcelti. Kopš tā brīža Banka izsniegusi kredītus nerezidentiem – Krievijas uzņēmumiem bez faktiski jebkāda nodrošinājuma, ar pamatsummas atmaksu termiņa beigās.

Tas zināmajos apstākļos un ar Kuseļņikova realizēto shēmu rokrakstu, iespējams, nav nekas cits kā līdzekļu aizpludināšana uz pastarpināti viņam piederošajiem uzņēmumiem Krievijā.

Līdz ar Kuseļņikova ienākšanu bankā FTK un pārējie atbildīgie varēja nedaudz atviegloti nopūsties, jo vismaz ārēji publika tika mierināta, ka ir taču jauns īpašnieks, jauns valdes priekšsēdētājs, tūliņ tiks stiprināta kapitāla bāze un “Barvik” kļūs par vienu no lielākajiem tirgus spēlētājiem.

Taču faktiski jauna nauda no akcionāra nav ieplūdusi, un nav ticamības, ka tas vispār notiks. Tieši otrādi – ir redzams, kā nauda no bankas tiek aizpludināta un tās līdzekļi tiek izmantoti paša Kuseļņikova un viņa ģimenes vajadzībām.

Patiesībā jau 2014. gada 30. martā tika sasaukta “Barvik bankas” akcionāru pilnsapulce, kurā tika ziņots, ka “Barvik bankas” iepriekšējo gadu un 2013. gada revidētie zaudējumi kopumā pārsniedz pusi no “Barvik bankas” pamatkapitāla.

Pretēji acīm redzamajai nepieciešamībai stiprināt kapitālu akcionāri lēma par pamatkapitāla samazināšanu, ar to dzēšot “Barvik bankas” zaudējumus kapitāla samazinājuma apmērā.

Principā tika realizēta acīm redzama finanšu shēma, apejot Komerclikuma normas, kā arī tādējādi notika izvairīšanās veikt finanšu injekcijas, kas ir tiešs bankas akcionāra pienākums.

Bankai ir būtiska kapitāla nepietiekamība (nespēja segt savus zaudējumus), tas nesasniedz tai piemērotos normatīvus, turklāt tās kapitāla pietiekamības rādītājs ir zemākais no visām Latvijā reģistrētajām kredītiestādēm jau vismaz pusotra gada garumā.

Saskaņā ar FTK mājaslapā publicētajiem datiem “Barvik” ir zemākais kapitāla pietiekamības rādītājs no visām Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm jau vismaz pusotra gada garumā, turklāt tas ļoti būtiski atšķiras no pārējām kredītiestādēm.

“Barvik bankas” pēdējo divu gadu zaudējumi kopā ir vairāk nekā septiņdesmit trīs miljoni eiro; savukārt, ja tiktu ņemtas vērā revidentu ziņojumos ietvertās piebildes, vairāk kā deviņdesmit deviņi miljoni euro. No “Barvik bankas” finanšu datiem ir acīm redzams, ka bankas pēdējo gadu milzīgo zaudējumu apmēru nav iespējams segt saprātīgā termiņā.

Neskatoties uz jaunā akcionāra Kuseļņikova ienākšanu un tā lielajiem solījumiem, “Barvik” finansiālais stāvoklis neuzlabojas, nekādi ieguldījumi netiek veikti. Lai grāmatvediski “uz papīra” atrisinātu milzīgās finansiālās problēmas, tiek nevis ieguldīti “Barvik” tik nepieciešamie līdzekļi, bet gan nolemts samazināt “Barvik” pamatkapitālu uz vairāk nekā pusi…”

Samērā īsajam pamattekstam klāt vēl bija pievienots lērums failu – gan audita slēdzieni un gada pārskati, gan konfidenciālāki dokumenti. Taču Bebrovskim pietika ar jau izlasīto, lai izprastu situāciju, ja tā šo bankrota priekšvakara ainu varēja nosaukt.

Vai viņam tiešām rokā bija burvju nūjiņa, lai krievu blēdim palīdzētu vēl kādu laiku pavazāt Latvijas valsti aiz deguna un ļautu aizpludināt vēl kādus nabaga pensionāru noguldījumu miljonus, ko pēc tam atkal dabūs kompensēt tā pati Latvijas valsts? Un, kas vismaz tikpat svarīgi, – vai viņš tiešām bija gatavs šo nūjiņu izmantot? Kaut vai tas būtu viņa Dārguma vārdā?

Vajadzēja pakonsultēties – un Valdis Bebrovskis zināja tikai vienu cilvēku, kurš varētu dot tiešām derīgu padomu. Tas nebija neviens cits kā Ilmārs Rimēvičs, un mazā papildproblēma bija tāda, ka labi saprotamu iemeslu dēļ Grigorija Kuseļņikova vārds viņam bija kā sarkana bura veselam vēršu ganāmpulkam.

Novērtē šo rakstu:

85
4

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...