Rokgrupas koncerta datums Latgales koncertzālē jau zināms, kaut iepirkums vēl tikai izsludināts
PIETIEK01.11.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jaunā Austrumlatvijas koncertzāle - Latgales vēstniecība GORS ātri pārņēmusi pašlaik izplatīto publisko iepirkumu praksi, kad iepirkumi ir formāli un to uzvarētāji zināmi jau iepriekš. Koncertzāle vēl tikai izsludinājusi iepirkumu par Krievijas rokgrupas DDT koncerta organizēšanu Rēzeknē, kaut gan koncerts jau fiksēts DDT interneta mājas lapā.
„Izsludināts iepirkums par grupas DDT koncerta organizēšanu Rēzeknē (http://latgalesgors.lv/lv/tenders). Grupas DDT mājaslapā (http://www.ddt.ru/tour/) jau atzīmēts koncerta datums Rēzeknē – 27. novembris. Šī grupa, kā arī citas šāda līmeņa grupas nesniedz koncertus bez priekšapmaksas. Tātad kāds jau ir šo grupu nolīdzis, un ir zināms iepirkuma konkursa uzvarētājs,” – par šo situāciju Pietiek informēja kāds lasītājs.
SIA Austrumlatvijas koncertzāle atzīst, ka patiešām – „iemesls šādas iepirkumu procedūras uzsākšanai ir Latvijas Republikas normatīvo aktu ievērošana prognozējamās līguma summas dēļ”, taču runa esot nevis par slēptu konkursu, bet gan par „iepirkumu par sadarbību grupas DDT koncertprogrammas nodrošināšanā un koncerta organizēšanā Rēzeknē”.
Saskaņā ar koncertzāles pārstāvju skaidrojumu, plānojot grupas koncertu, koncertzāles Mākslinieciskā un pasākumu daļa sazinājusies ar DDT, „kas piekrita koncertēt Rēzeknē un to plāno darīt”. Tomēr pārrunu gaitā „mākslinieki mainīja noteikumus” un rezultātā nācies atteikties no ieceres ar viņiem slēgt autoratlīdzības līgumus.
„Tāpēc arī uzsākta iepirkumu procedūra, kuras ietvaros ceram rast šī pakalpojuma nodrošinātāju. Konkurss nav slēpts, ir atklāts. Tāpēc Jūsu šaubām nav pamata,” skaidro koncertzāles pārstāvji. Tikmēr koncerta datums un vieta – Rēzekne – jau patiešām ir fiksēti DDT interneta mājas lapā.
Pietiek avoti ir norādījuši – visticamākais, ņemot vērā situāciju, „izrādīsies”, ka iepirkuma uzvarētājs un arī tā vienīgais pretendents būs tā pati kompānija, kas rīko DDT koncertu Rīgā.
Medijos jau ziņots, ka DDT koncertu Arēnā Rīga 24. novembrī organizēs SIA Event. Pietiek pagaidām nav izdevies no tās saņemt komentārus par situāciju ar Rēzeknes koncertu un tā organizēšanas iepirkumu.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
