Iesaki rakstu: 
Mēs, Ogres novada iedzīvotāji, pašvaldības un Saeimas vēlētāji, kategoriski iebilstam pret partijas “Progresīvie” deputātu grupas aicinājumu atcelt no amata Ogres mēru Egilu Helmani.
Mēs paši vēlamies lemt novada likteni. “Progresīvo” deputātu kandidāti nespēja iegūt balsis, lai tos ievēlētu Ogres novada domē.
Nav redzami viņu sasniegumi novada attīstībā. Turpretī Egila Helmaņa nopelni mērāmi gadu desmitos. Sākot no jaunatnes militāri patriotiskās audzināšanas, apmācot cīņas sportā un organizējot masu pasākumus, piemēram, pārgājienus pa Latvijai izšķirošo kauju vietām. Patriotiskajā darbā viņš ir ieguldījis personiskos līdzekļus.
Kamēr Ogrē un novadā darbojas Egils Helmanis, upes krastā ierīkota pastaigu taka ar fizisko un veselības vingrinājumu ierīcēm, skvēri izdaiļoti ar Latvijas mākslinieku veidotām skulptūrām, izveidots varens sporta, tūrisma un atpūtas komplekss Zilajos kalnos! Tās, protams, nav visas pārvērtības, bet nosaucam katram iedzīvotājam un viesim redzamās, kuras veido tīkamu, sakoptu ainavu. Mēs arī nevēlamies apgalvot, ka visus darbus veicis Helmanis viens pats.
Sakarā ar reformu novads ir paplašinājies, un rodas vajadzība koordinēt sadarbību starp pašvaldības pārziņā esošajām iestādēm.
Tādēļ nevajadzētu nosodīt domes ieceri ieviest reformas muzejos. Drīzāk tas ir obligāts pienākums. Atgādinām, ka Jūrmalā, Bulduros, bibliotēka ar domes ziņu tika pārcelta no iepriekšējām telpām uz citām, mazāk apmierinošām. Pret to piketēja iedzīvotāji un lasītāji, protestēja Latvijas Rakstnieku savienība. Bezcerīgi. Dīvaini, bet “Progresīvo” deputāti par to nav izteikuši nekādu sašutumu ar prasībām atlaist domi. Kur tad nu paliek patriotiska, politiska sirdsapziņa?
Savukārt Ogres bibliotēka ir saņēmusi jaunu, 21. gadsimta ēku.
Egilam Helmanim nācies uzklausīt daudz kritikas par bagātnieka Pjotra Avena privātās mākslas porcelāna izstrādājumu kolekcijas iecerēto, bet nenotikušo izstādi Ogres Vēstures un mākslas muzejā.
Demokrātiski būtu paskatīties arī no otras puses. Porcelānu apgleznojuši slavenākie neatkarīgās Latvijas mākslinieki – Ansis Cīrulis, Romans Suta, Jūlijs Madernieks u. c. Vai to izstādīšana nodarītu kaitējumu Latvijas tautai – tikai tādēļ, ka atrodas P. Avena pārziņā?
Neviens no kritiķiem nav spējis (un acīmredzot arī nevarēs) atbildēt uz E. Helmaņa presē izteikto argumentu: “Tādā gadījumā padomju laikā nevajadzēja izstādīt arī Purvīša gleznas, jo tās atradās komunistu valsts īpašumā.” Bet cilvēki gāja Purvīti skatīties, jo viņiem vajadzēja mākslu, patiesu mākslu, nevis cilvēku orgānu attēlus, kas mūsdienās redzami daža teātra foajē.
Mēs neesam domu lasītāji un nevaram noteikt, kas tagad prātā par oligarhu dēvētajam P. Avenam. Vadāmies no Bībeles izteiciena, ka par cilvēku liecina viņa darbi. Avens ilgāku laiku bija Putina piekritējs, par ko slava nepienākas. Pēc Krievijas iebrukuma viņš nostājās Ukrainas pusē, nosodīja agresiju, palīdzēja agresijas upurim, un Krievija draud konfiscēt Avena īpašumus. Vai liekulība? Vēsturē zināmi daudzi gadījumi, kad cilvēki mainījuši uzskatus uz pretējo: kristiešu vajātājs apustulis Pāvils, latviešu komunists E. Berklavs, kas nodibināja LNNK, bijušais Čehijas prezidents, kurš no Krievijas drauga pārvērtās par pretinieku.
Interesanti, cik tālu mēs šeit, Latvijā, aiziesim puritānisma uzplūdos?
Grēki tiek meklēti Rainim. Bijis pārāk sarkans. Savulaik pret viņu nostājās centīgi urrāpatrioti, un latviešu tautai izpalika Nobela prēmija, vienīgā tās vēsturē. Jādomā, ka šodien notiktu tas pats. Lielā dedzībā noņemts Annas Sakses piemineklis. Komunistiskā rakstniece!
Bet Anna Sakse, aizstāvot latviešu dzejnieku jauno audzi no represijām, rakstīja: “Visu zemju mietpilsoņi, savienojieties. Ojāru Vācieti nelasiet, Imantu Ziedoni nelasiet…”
Padomju laikā vismaz 90 procenti Rakstnieku savienības biedru bija komjaunieši vai Komunistiskās partijas biedri, dažs labs, vēl šodien apjūsmots, figurēja pat LKP Centrālkomitejā. Līdzīgi ar māksliniekiem. Ko darīt ar viņiem? Nosodīt? Izsvītrot? Bet tad jau latviešu literatūra pusgadsimta garumā paliks bez literatūras. Brīžiem rodas iespaids, ka lēnām un pārdomāti tiekam virzīti uz tiem laikiem – pirms Gorbačova. Ko jūs darījāt pagājušajā vasarā? Un pirms gada? Pirms gadiem piecdesmit? Ar ko tikāties, sveicinājāties? Un nepārgājāt ielas otrajā pusē?!
Tajā pašā laikā dažs karoga rāvējs vai uzbrucējs ukraiņiem paraud vestītē izmeklētājam un staigā tālāk svilpodams, ar nosacītu sodu vai brīdinājumu. Nav dzirdēts, ka “Progresīvie” par to uztrauktos.
Tāpat nav dzirdēts, ka vismaz kāds no “Progresīvo” deputātiem būtu piedalījies ziedotās palīdzības transportēšanā uz Ukrainu, kā to kopš 2014. gada dara Egils Helmanis. Pasākumā iespējamas arī briesmas dzīvībai.
Daudz vieglāk taču izrādīt varenu cīņassparu no drošas tribīnes augstumiem.
* 79 pilsētas iedzīvotāju parakstīta vēstule
Seko mums 
Lielais teātra biznesmenis Juris Žagars un viņa draugs vanabī Krišjānis Barons no Staļina prēmijas laureāta Smiļģa Dailes teātra var jau sākt gatavoties kārtējai lielajai tiesas prāvai.
Šoreiz izstāstīšu gandrīz pasaku. Ne gluži par meža zvēriem, bet par meža dīvainīšiem gan. Reiz kādā mežā, kurš sastāvēja no trim priedēm, bija apmaldījušās ļoti īpatnējas būtnes. Viņus vadīja fanātiska pārliecība par savu uzskatu nekļūdību, izredzētību un nesodāmību. Lielākajai daļai cilvēku viņu runas likās dīvainas un pat smieklīgas, jo viņi uzstāja, ka vīrietis drīkst precēt vīrieti, ka teikt patiesību ir naida runa, ka dzimums un tautība ir tikai sociāls konstrukts, izdomājums.
Partiju apvienības Jaunā Vienotība un partijas Vienotība valdes, kā arī Saeimā pārstāvētā frakcija vienbalsīgi atbalsta Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciēto sarunu uzsākšanu par iespējamu koalīcijas paplašināšanu.
Kā tā varēja būt, ka no partijas "Jaunā konservatīvā partija" (vēlāk "Konservatīvie") par izglītības un zinātnes (!) ministru bija cilvēks, kas tagad savā socmediju kontā vicina varavīksnes karogu?
Partijas “Gods kalpot Rīgai” valde, kuras sastāvā esmu es un arī pašvaldības deputāti, pieprasām nekavējoties no Rīgas Rātsnama noņemt izkārto varavīksnes krāsu karogu, kas simbolizē atbalstu “PRAIDA” un “LGTB” kopienai. Šī karoga izkāršana neatbilst noteiktajiem normatīviem par valsts karogu izkāršanu pie sabiedriskām ēkām, un šis lēmums nav debatēts un atbalstīts kādā no Rīgas domes sēdēm.
Policijas nolaidība, nenovēršot vīrieša īstenotu jaunas sievietes vajāšanu, apdraudēšanu un galu galā – nonāvēšanu, ir atgriezusi publiskajā telpā jautājumu par Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencijas) ratifikāciju. Latvijas valdība šo konvenciju parakstīja jau 2016. gadā, tomēr šādai rīcībai ir tikai politisks, bet ne juridisks spēks. Lai konvencija taptu patiešām saistoša, nepieciešama parlamenta rīcība ratifikācijas veidā, kam jau septiņus gadus pietrūkst deputātu vairākuma.
Tas, protams, ir simboliski, ka Latvijas Saeima nolēmua vēlēt Latvijas prezidentu 31. maijā – Pasaules dienā bez tabakas (World No Tobacco Day).
Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija uzskata, ka šajā saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā, kāda valda pasaulē, nav īstais laiks, kad Latvija var ļauties eksperimentiem valsts prezidenta izvēlē, tāpēc balsojumā par valsts prezidentu deputāti atbalstīja ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kuram ir visatbilstošākā pieredze un zināšanas šodienas apstākļiem.
Kurta Vonnegūta romānā "Kaķa šūpulis" var atrast Bokonona dziesmiņu, kas ir gana dziļdomīga: Žūpa, kas parkā uz soliņa dzied, Mednieks, kas tīģeru medībās iet, Ķīniešu zobārsts, Angļu karaliene Ir mezgliņi, ko viens pavediens sien. Smalks, smalks pavediens – Tik dažādi ļaudis, bet kamoliņš viens.
