Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo divu mēnešu laikā presē un masu medijos ir parādījušās spekulācijas par nepilnus divus gadus veca bērna nāvi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā. Kā jau demokrātiskai valstij pienākas, tiek meklēti vainīgie, kurus apsūdzēt par nolaidību. Spekulēts tiek ar visu - gan ar mediķu nolaidību, gan arī ar šī brīža veselības ministri Andu Čakšu, kura ilgus gadus ir vadījusi Bērnu slimnīcu.

Visvairāk skumdina fakts, ka Latvijas un arī Eiropas normatīvie akti liedz mediķiem pašiem sevi aizstāvēt, jo tas kaut kādā veidā spēj ietekmēt pacientu un viņu tuvinieku intereses. Taču mediķiem uzbrukt drīkst.

Manā rīcībā nav informācijas par konkrētā bērna iespējamiem nāves cēloņiem Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, taču manā rīcībā ir informācija, par to, kā strādā šī slimnīca un cik rūpīgi sagatavotas, un sakārtotas ir anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļas šajā slimnīcā. Pirms turpināt, es gribu norādīt “anonīmajam” Pietiek lasītājam, ka viņa rīcībā ir kļūdaini fakti un bērna nāvē viņš mēģina vainot nepareizos cilvēkus.

Varbūt Pietiek lasītājam ir kāds īpašs naids pret veselības ministri Andu Čakšu. Varbūt Pietiek lasītājs ir vienkārši nekompetents cilvēks ar nelielām zināšanām medicīnā. Varbūt Pietiek lasītājs ir pārkāpis likumu par personas datu aizsardzību un nelikumīgi ir ieguvis šo informāciju, kuru mēģina izmantot, lai slēpti lobētu savas intereses.

Vispirms es gribu sākt ar to, kamdēļ bērns nonāca slimnīcā? Viņš applaucējās ar karstu šķidrumu. Vai es pareizi saprotu - nepilnus divus gadus vecs bērns uzlēja sev virsū karstu šķidrumu?! Kurš ir vainīgs šajā situācijā? Bērns vai viņa vecāki.

Noteikti kāds cits anonīms Pietiek lasītājs vai, vēl vairāk, komentētājs savā kompetentajā galvā uzzīmēs scenāriju, ka bērns iegāja virtuvē, ieslēdza tējkannu, uzvārīja un uzlēja sev virsū. Patiesība ir tāda, ka divgadīgs bērns var applaucēties tikai un vienīgi vecāku nolaidības dēļ. Kamdēļ par šiem faktiem nebūtu jārunā skaļi?! Būtu.

Ik gadu Bērnu slimnīcā vien (!!!!) nonāk vairāk nekā 20 tūkstoši bērnu ar dažādām traumām un apmēram 10% no tiem ir guvuši smagas traumas, kuras prasa ilgstošu ārstēšanos un rehabilitāciju. Kā rāda statistika, tad 85% no traumu guvušiem bērniem ir līdz 5 gadu vecumam. Bērns šajā vecumā neapzinās visus riskus un viņa attīstībā vecākiem ir ļoti būtiska nozīme, turklāt arī drošas vides radīšanā. Līdz ar to, pirms kādu vainot, der ieskatīties spogulī un padomāt, vai šeit nav kripatiņa manas vainas...

Turpinājumā par bērnu slimnīcas anestezioloģijas un intensīvās terapijas nodaļu. Uzskatu, ka pacienta drošības standarti šajā iestādē ir augstā līmenī. Zinu, jo pats to visu esmu izbaudījis uz savas ādas un man bija iespēja mācīties no šīs jomas labākajiem speciālistiem. Bērnu slimnīca ir izglābusi tos bērnus, kurus citas slimnīcas nav spējušas. Bērnu slimnīcas anesteziologi, reanimatologi vienmēr ir bijuši uzdevumu augstumos.

Ik gadu bērnu slimnīcā tiek dotas vairāk nekā 12 tūkstoši anestēziju. To apjoms ir dažāds - no īslaicīgas sedācijas līdz pat tādām, kuras tiek nodrošinātas mākslīgajā asinsritē. Latvijā nav labāku speciālistu, kuri varētu nodrošināt šo procesu. Pasaules prakse rāda, ka bērnu mirstība ir no 0.41 attīstītās valstīs līdz 15.8 gadījumu mazāk attīstītās valstīs uz 10 000 anestēziju[1]. Faktori, kas to ietekmē ir dažādi - sākot no bērna iznēsātības pakāpes, vecuma un saslimšanas. Latvija šajā rādītājā ierindojas attīstītāko valstu vidū.

Bērna sagatavošana operācijai ir sarežģīts process. Tas sākās no brīža, kad bērns kopā ar saviem vecākiem ierodas uz poliklīniku pie anesteziologa uz ambulatoro apskati. Bērns tiek apskatīts vienmēr - nav nozīmes, vai tā ir plānveida operācija vai tā ir akūta operācija. Pirmsoperācijas periodā bērnam ir jāievēro īpašs režīms, kura izpildē nepārprotama nozīme ir viņa vecākiem. Jautājums, vai visi vecāki to spēj uztvert un nemēģina savas intereses (tai skaitā komfortu) nostādīt augstāk par bērna interesēm uz normālu operācijas norisi. No bērnu slimnīcas anesteziologiem esmu dzirdējis, ka ne vienu reizi vien bērns tiek atvests nesagatavots un operācija tiek atcelta, jo bērna uzvedības dēļ mamma vai tētis (tikai labu gribot) ir iedevuši kaut ko paēst vai padzerties, taču tas var izrādīties liktenīgi.

Tikpat būtisks ir arī pēcoperācijas periods. Šajā rindkopā es oponēšu “anonīmajam” Pietiek lasītājam, jo Bērnu slimnīcā šobrīd darbojas divas pēcoperācijas novērošanas palātas jeb tā saucamās recovery telpas. Šo telpu autors ir neviens cits kā veselības ministre Anda Čakša kopā ar saviem kolēģiem. Taču anestēzija tiek veikta arī ārpus operāciju zālēm. Šo procedūru apjoms ir daudzkārt apjomā mazāks nekā lielās operācijas, līdz ar to arī anestēzijas apjoms ir krietni mazāks.

Anestēzija pati par sevi ir process, kurš sevī ietver gan atsāpināšanu, gan iemidzināšanu, gan arī muskuļu atslābināšanu, lai ķirurgi netraucēti varētu veikt manipulācijas. Jebkurai anestēzijas metodei ir savas izpausmes pēcoperācijas periodā. Ja bērns tiek rūpīgi uzraudzīts, tad šis process nav bīstams. Vispasaules prakse liecina, ka bērnam pēcoperācijas periodā nevar būt nekas labāks, kā vecāku klātbūtne. To nevar aizstāt neviena medicīnas māsa ar visaugstāko kvalifikāciju. Mammas siltums ir tas, kas bērnam ir vajadzīgs. Bērni pēc smagākām operācijām tiek ievietoti pēcoperācijas palātā un pēc laika tiek pārvesti uz nodaļu. Taču pēc īslaicīgām manipulācijām, kuru veikšanai ir bijusi nepieciešama sedācija, bērns tiek nogādāts pie vecākiem un ārsts sniedz rekomendācijas par tālāko rīcību un režīmu, kas bērnam ir jāievēro. Un spēt to saprast jau ir katra vecāka ziņā.

Pacienta drošības prasības bērnu slimnīcā ir visaugstākās Latvijā. Jebkuram citam stacionāram būtu jābrauc uz turieni pieredzes apmaiņā. Otrajā vietā es ierindotu Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu. Bērnu slimnīca nekad nav kautrējusies analizēt savu darbu un atzīt tajā nepilnības. Šī slimnīca ir vienīgā slimnīca Latvijā, kura ir ik gadu organizē kursus bērnu kardiopulmonālajā reanimācijā, kamēr pieaugušo slimnīcās mediķi to izdara reizi piecos gados. Un, kā jau iepriekš minēju, tad bērnu mirstības rādītāji operācijas un pēcoperācijas periodā ir visattīstītāko valstu līmenī. Un šo rādītāju līdzautors ir neviens cits kā veselības ministre Anda Čakša un bērnu slimnīcas anestezioloģijas un intensīvās terapijas kolektīvs kopumā. Tāpēc aicinu jebkuram lasītājam, komentētājam vai viedokļa paudējam - rokas nost no Bērnu slimnīcas mediķiem.

[1] Clinics (Sao Paulo). 2012 Apr; 67(4): 381–387. Anesthesia-related mortality in pediatric patients: a systematic reviewLeopoldo Palheta Gonzalez,I Wangles Pignaton,II Priscila Sayuri Kusano,II Norma Sueli Pinheiro Módolo,II José Reinaldo Cerqueira Braz,II and Leandro Gobbo BrazII  https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC3317253/

*Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis, anesteziologs, reanimatologs

Foto no apollo.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...