Rodas nojausma, kāda operatīvās informācijas gūzma atrodas katoļu baznīcas rīcībā
Māris Luste26.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Prokremlisko radikāļu politiskais spārns - Latvijas Krievu savienība (LKS) iemīļojusi citēt Ogres un Ikšķiles sv.Meinarda draudzes prāvestu Konstantīnu Bojāru. Iepazīstoties ar viņa informatīvajiem “vbrosiem”, iztēle drīzāk zīmē feesbešņiku operu*, nevis sirmgalvi katoļu sutanā.
Viens no viņa dīvainajiem citātiem LKS mājas lapā, piemēram, ir šāds: “Lai mainītu jaunās paaudzes, īpaši Nacionālās apvienības, Vienotības un Jaunās Vienotības nacionālistisko attieksmi par Uzvaras pieminekli, protams, neminot uzvārdu, vēlos informēt, ka ir Latvijas armijas vīri, ja gadījumā tiks apdraudēts Uzvaras piemineklis. Tādā gadījumā nebūs daļēji brāļu kapi, atstājot tikai mūžīgās uguns vietu un mātes tēlu, jo tehniski to izpildīt neesot grūtību.”(1) (2)
Kā noprotams, runa ir par grēksūdzes noslēpumu, kuru kungs nedrīkstot atklāt un tādēļ var tikai dot dīvainus mājienus par latviešu piemiņas vietu likteni okupekļa nojaukšanas gadījumā.
Taču garīdznieka salīdzinājums ar krievu operu kļūst mazāk amizants, ja atceramies, kā Bojāra draudze Ikšķilē tika pie bīskapa Meinarda statujas. Tas bija VDK izlūkošanas daļas un vēlāk – arī Drošības policijas veterāns Roberts Anspaks, kurš lūdza to nosponsorēt savam čekas laiku kolēģim – “Gazproma” ietekmes aģentam Latvijā – Jurim Savickim.(3-7) Ne velti kuluāros arī par pašu Bojāru lēš kā par izbijušu milicijas majoru.(8.)
Pateicoties “vecajam mentam” Bojāram, kurš kalpošanai paradoksālā kārtā norīkots tieši vietējās kristietības šūpulī – Ikšķilē, nu rodas nojausma, kāda operatīvās informācijas gūzma atrodas katoļu baznīcas rīcībā. Var jau būt, ka katoļu garīdznieku draudzība ar padomju čekistiem ir tikai sagadīšanās, nevis simbiotiska tradīcija. Jo ar grēku atlaišanas varu saistītais grēksūdzes noslēpums taču ir absolūts – ne velti vairākus gadus uz brīvām kājām nostaigāja slepkava, kurš kādam priesterim vārdā Zbigņevs reiz atklāja, ka pēc mātes un bērna nogalināšanas izgriezis zīdaiņa sirdi.(9)
Garīdznieks nav nekāds psihologs, kuram nopietna nozieguma aizdomu gadījumā, saskaņā ar Psihologu likumu, jāziņo tiesībaizsardzības iestādēm.(10) Katoļu baznīcas gadījumā darbojas kanoniskā grēksūdzes zīmoga klauzula un sakramenta noslēpums ir neaizskarams. Latvijas valsts līgumā ar Svēto Krēslu atrunas nav paredzētas, pat ja noslēpums skartu valsts konstitucionālās iekārtas apdraudējumu.(11)
Bojārs vienā balsī ar LKS aktīvistiem sūrojas par nacionālistiem, kurus Kremlis Ukrainā jau nozīmējis par legālu mērķi raķetēm. Taču Putins Ukrainā pats izskatās pēc nacionālista. Piemēram, “no ukraiņu nacionālistiem atbrīvotajā” Hersonas apgabalā, kurā ukraiņu valoda oficiālajā lietvedībā nu tiks aizstāta ar krievu valodu, pēdējā tautas skaitīšanā sevi kā ukraiņus identificējis nospiedošs vairākums vietējo iedzīvotāju.
Savukārt, ja paraugāmies, cik daudz Krievijas spēku sastāvā, tajā skaitā pret Ukrainas krieviem, karo burjatu, dažādu tautību kaukāziešu un citu, kļūst skaidrs, ka mums drīzāk ir darīšana ar pāretnisku parādību. Kremļa armija mūs apdraud nevis ar krieviskumu, bet ar mītnes zemē dominējošo dzīvesveidu un tikumu jeb t.s. ”Krievu pasauli”, kas internacionāles karagājienā pret Rietumu demokrātisko dzīvesziņu apvienots uz krievu valodas un kultūras bāzes.
Un visiem šiem “Latvijas krieviem”, kas biedrojas pārkrievoto ebreju, ukraiņu un citas cilmes ļaužu politiskajā savienībā LKS, nu draud vienīgās identitātes zaudējums, kuru viņi atraduši Maskavas apvienotās Padomju internacionāles uzvarā pār nacismu. Un nacismu, kā mēs šodien redzam, Maskava uzskata tikai par vienu no pretējo nometņu formām, kurās pagājušajā gadsimtā bija sadalījušies tai nedraudzīgie Rietumi.
No vienas puses, Eiropas krievi, kas norobežojas no starpetniskās “Krievu pasaules” nebūt neriskē zaudēt savu krievisko identitāti. No otras – pašsaglabāšanās instinkts Rietumiem liek sabotēt pat pāretniskās “krievu kultūras” pārstāvi - Ukrainas šļahtiču pēcteci Čaikovski. Taču krieviem atliek tikai savākt atpakaļ savu kultūru un pārstāt to vazāt politiskiem mērķiem un viss atkal būs kārtībā.
Varbūt tieši augstāk aprakstītā “Krievu pasaule” ir tā Rietumu demokrātijai alternatīvā ideoloģiskā platforma, kuras interesēs saostījusies katoļu garīdzniecība, latviešu čekisti un pārkrievotā internacionāle?
(1) https://rusojuz.lv/.../ogres-sv-meinarda-katolu-draudzes.../
(2) Vēl viens LKS publiskots video ar prāvesta vēstījumiem
(3) http://latvijascentrs.lv/dati/meinarda_-_buklets.pdf
(4) http://lpra.vip.lv/latvijasvdk.htm
(5) https://www.la.lv/iekarotakie-spiegi-personas-laba-limeni
(6) http://www.meinardadraudze.lv/?p=66
(7) https://www.tvnet.lv/.../itera-latvija-pardod-gazprom-9...
(8.) https://twitter.com/MjvVeide/status/1507134351296897025
(9) https://zinas.tv3.lv/.../trausla-etikas-robeza-katolu.../
(10) Psihologu likums, 16. pants. https://likumi.lv/ta/id/290115#p16
(11) https://likumi.lv/.../66743-latvijas-republikas-un-sveta...
* domāts operatīvais darbinieks
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
