Iesaki rakstu: 
Pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) apsaimniekotā mājā siltā ūdens patēriņš pēkšņi maijā pieaudzis par 898%. Starpība starp dzīvokļu skaitītāju rādījumiem un kopējo skaitītāju bijusi gandrīz 600 kubikmetri, ko RNP pieprasa apmaksāt dzīvokļu iemītniekiem.
Viestura ielas 24. mājas iemītnieki par maiju saņēmuši dramatiski lielus rēķinus par silto ūdeni. Katram dzīvoklim likts samaksāt par 10 kubikmetriem vairāk nekā pēc dzīvokļa skaitītāja rādījuma. Iemesls ir iespaidīgā gandrīz 600 kubikmetru lielā atšķirība starp dzīvokļu skaitītāju rādījumiem un kopējo skaitītāju. RNP iedzīvotājiem, kas sākuši interesēties par šo atšķirību iemesliem, paskaidrots, ka mājā bijusi avārija un veikts remonts.
Kā stāsta nama iedzīvotājs Eduards, viņš aprēķinājis, ka starpība, ko liek apmaksāt dzīvokļu iemītniekiem, atbilst trīs Ķīpsalas baseinu tilpumam, kas nozīmē, ka siltā ūdens noplūde bijusi ilgstoši un lielā apjomā. Viņš ir neizpratnē, kādēļ RNP pieļāvis, ka karstais ūdens ilgstoši kaut kur noplūst, tādēļ ir painteresējies, cik bieži RNP apseko apsaimniekojamās mājas, uz ko saņēmis atbildi, ka tas tiek darīts regulāri.
Viņš pats secinājis, ka RNP apsaimniekojamos namus apsaimnieko, sēžot kabinetā, nevis klātienē, jo remontdarbi sākušies septiņas dienas pēc tam, kad tiek uzņemti dzīvokļu skaitītāju rādījumi. Acīmredzot tad RNP darbinieki konstatējuši milzīgo atšķirību un devušies namu apsaimniekot klātienē. Cik ilgi karstais ūdens gāzies no caurulēm, neviens nezina.
Eduards arī ir neizpratnē, pirmkārt, par to, kādēļ avārijas dēļ radušos ūdens zudumus liek apmaksāt dzīvokļu īpašniekiem un īrniekiem, otrkārt, par to, kā RNP sadalījis apmaksājamo summu. Pēc mājas iedzīvotāja teiktā, katram dzīvoklim uzlikts papildus apmaksāt desmit kubikmetrus karstā ūdens neatkarīgi no iedzīvotāju skaita, dzīvokļa platības un reālā karstā ūdens patēriņa.
Viņam pašam šajā mājā pastarpināti pieder divi dzīvokļi, par kuriem viņš maksā rēķinus, tādēļ zina, ka vienam 45 kvadrātmetrus lielajam dzīvoklim patēriņš ir četri kubikmetri mēnesī, bet otram, kas ir 65 kvadrātmetrus liels, - astoņi kubikmetri mēnesī. Abiem dzīvokļiem likts piemaksāt par desmit kubikmetriem karstā ūdens. Turklāt 60 dzīvokļu piecstāvu mājā ir arī nelieli dzīvokļi, kuros, piemēram, dzīvo viens pats pensionārs, kas mēnesī patērē knapi vienu kubikmetru karstā ūdens, bet tagad spiests vēl piemaksāt par desmit kubikmetriem.
RNP pagaidām savu komentāru par notikušo nav vēlējies sniegt.
Attēlā - RNP valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
Seko mums 
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
