Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad ārlietu  ministrs Edgars Rinkēvičs publiski paziņoja, ka šā gada laikā daudzkārt esot iebildis pret Krievijas un Francijas Mistral tipa kuģu iegādes darījumu, viņš publiski tika aicināts paskaidrot, kam un kad tad konkrēti šos iebildumus paudis, taču šādus skaidrojumus tā arī nesniedza. Saņemot Pietiekoficiālu informācijas pieprasījumu par to, kad tieši, kam tieši, kādā tieši formā viņš izteicis šos iebildumus, par katru šo gadījumu minot datumu, personu, kam iebildumi izteikti, konkrēto iebildumu formu, kā arī to, kur un kādā formā šie iebildumi ir fiksēti un kāda bijusi reakcija uz tiem, Rinkēvičs nu sniedzis atbildi, kurā apgalvojumu ir daudz, bet to apliecinājumu - maz. Publicējam to pilnībā:

"Atbildot uz Jūsu 2014. gada 12. jūnija iesniegumu, vēlos vērst uzmanību, ka Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas amatpersonas jau kopš 2010. gada ir pastāvīgi paudušas iebildumus pret Krievijas un Francijas plāniem attiecībā uz Mistral klases kuģu piegādēm Krievijai.

Latvijai nav pieņemama šī darījuma īstenošana, jo tādējādi tiktu veicināta Krievijas bruņoto spēku modernizācija, nodrošinot tos ar modernu uzbrukuma platformu, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas un reģiona drošību. Nevēlamies, lai šis darījums radītu precedentu, iedrošinot arī citus sabiedrotos piegādāt Krievijai modernu militāro aprīkojumu, ņemot vērā Krievijas atkārtoti demonstrēto gatavību izmantot militārus līdzekļus pret tās kaimiņvalstīm.

Latvijas nostāja ir pausta gan divpusējās sarunās ar Francijas amatpersonām, gan ikgadējos Baltijas un Francijas drošības politikas semināros un Baltijas vēstnieku tikšanās reizēs ar Francijas Ārlietu ministrijas politisko direktoru, gan arī daudzpusējos formātos, tai skaitā NATO un Eiropas Savienībā.

Varu apstiprināt, ka arī šī gada laikā esmu vairākkārt uzrunājis šo jautājumu, tiekoties ar Francijas un sabiedroto valstu kolēģiem. Sarunās esmu izklāstījis Latvijas nostāju un norādījis, ka sabiedrotajiem nebūtu jāpiegādā militārais aprīkojums Krievijai, ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu un rīcību pretēji starptautisko tiesību pamatprincipiem. Esmu vērsis sabiedroto uzmanību, ka šis darījums var negatīvi atsaukties arī uz pašu Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu drošības situāciju.

Latvijas iebildumus par Mistral piegādēm uzsvēru sarunā ar Francijas ārlietu ministru Lorānu Fabiusu vizītes laikā Parīzē 2014. gada 5. maijā. Komentējot manis pausto, Francijas ārlietu ministrs norādīja, ka izprotot Latvijas pozīciju un ka gala lēmums par Mistral kuģu piegādi tiks pieņemts šī gada oktobrī.

Ārlietu ministrijas atbildīgās amatpersonas uzrunāja šo jautājumu, tiekoties ar Francijas vēstnieku Latvijā Stefanu Viskonti 2014. gada 13. martā, un sarunā ar Francijas Ārlietu ministrijas stratēģisko jautājumu, drošības un atbruņošanās direktori Elēnu Dišēnu 2014. gada 1.-2. aprīļa NATO ārlietu ministru sanāksmes laikā.

2014. gada 6. jūnijā manā uzdevumā uz Ārlietu ministriju tika uzaicināts Stefans Viskonti, lai norādītu uz Latvijas bažām par Francijas prezidenta Fransuā Olānda izteikumiem par Mistral darījumu. Visos minētajos gadījumos Francijas puse pauda sapratni par Latvijas nostāju un atkārtoja pozīciju, ka gala lēmums tiks pieņemts oktobrī.

Eiropas Savienībā esmu konsekventi iestājies par ieroču embargo noteikšanu pret Krieviju, tostarp atzīmējot, ka būtu nepieņemama situācija, kad Eiropas Savienībā būvēts karakuģis ar nosaukumu Sevastopol ienāktu Krievijas okupētās Krimas ostā ar tādu pašu nosaukumu.

2014. gada 3. marta Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē Latvija bija viena no dalībvalstīm, kas rosināja ieviest Eiropas Savienības ieroču embargo pret Krieviju. Atbalstu ieroču embargo esmu paudis arī turpmākajās, 2014. gada 17. marta, 14. aprīļa un 23. jūnija, Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmēs, kur pārrunāta Eiropas Savienības reakcija pret Krievijas rīcību Ukrainā.

Šī nostāja ir saskaņā ar nacionālo pozīciju Nr.13 Ukraina, kas tika apstiprināta steidzamības kārtā pirms 3. marta Ārlietu padomes sanāksmes, un 2014. gada 8. aprīlī Ministru kabineta apstiprināto nacionālo pozīciju Nr. 14 Ukraina. Abi dokumenti ir ierobežotas pieejamības.

Pēdējo mēnešu laikā esmu pārrunājis Mistral jautājumu tikšanās reizēs ar Baltijas valstu ārlietu ministriem, veidojot kopīgu Baltijas valstu izpratni par šo jautājumu, un sabiedroto valstu kolēģiem, tostarp Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministru sanāksmē Tallinā 2014. gada 16. jūnijā. Baltijas valstu kolēģi ir vienisprātis ar mani, ka Mistral darījums būtu jāaptur. Vācija nacionālā līmenī ir apturējusi militārā aprīkojuma piegādes Krievijai, tādējādi netieši pievienojoties mūsu nostājai.

Latvijas nostāju par Mistral esmu darījis zināmu arī plašākai auditorijai, 2014. gadā 14. maijā uzstājoties Globsec konferencē Bratislavā. Ieraksts ar maniem izteikumiem ir pieejams šajā interneta vietnē: http://www.youtube.com/watch?v=OyfLBP39L_Y. Tāpat šo nostāju esmu paudis sociālajos tīklos, kas mūsdienās ir efektīvs līdzeklis viedokļa paušanai par starptautiskās politikas aktualitātēm.

Vēlos izteikt gandarījumu par Latvijas mediju un pilsoniskās sabiedrības uzmanību šim jautājumam pēdējos mēnešos un sagaidu Jūsu aktivitāti arī turpmāk. Apzinoties to, ka Francijas valdībai šis nav viegls jautājums, un to, ka tiks darīts viss iespējamais, lai rastu NATO un ES dalībvalstu drošībai pieņemamu risinājumu, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija turpinās strādāt pie šīs problēmas.

Vienlaikus vēlos atzīmēt, ka Francija ilgstoši sniedz nozīmīgu ieguldījumu Latvijas drošībā, aktīvi piedaloties mūsu reģionā rīkotās mācībās, kā arī regulāri nodrošinot rotācijas NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācijā Baltijas valstīs. Francija ir arī reaģējusi uz drošības vides izmaiņām Eiropā un šīs operācijas īstenošanai kopš aprīļa beigām uz Poliju nosūtījusi četrus papildu iznīcinātājus."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Vai tiešām valsts prezidentam bērni jāmudina mācīties, lai ņemtu kredītu?

Laikā, kad Tieslietu ministrija izstrādā Parādu dzēšanas likumu, Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot skolēnus Zinību dienā,...

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā. Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"....

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...