Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad ārlietu  ministrs Edgars Rinkēvičs publiski paziņoja, ka šā gada laikā daudzkārt esot iebildis pret Krievijas un Francijas Mistral tipa kuģu iegādes darījumu, viņš publiski tika aicināts paskaidrot, kam un kad tad konkrēti šos iebildumus paudis, taču šādus skaidrojumus tā arī nesniedza. Saņemot Pietiekoficiālu informācijas pieprasījumu par to, kad tieši, kam tieši, kādā tieši formā viņš izteicis šos iebildumus, par katru šo gadījumu minot datumu, personu, kam iebildumi izteikti, konkrēto iebildumu formu, kā arī to, kur un kādā formā šie iebildumi ir fiksēti un kāda bijusi reakcija uz tiem, Rinkēvičs nu sniedzis atbildi, kurā apgalvojumu ir daudz, bet to apliecinājumu - maz. Publicējam to pilnībā:

"Atbildot uz Jūsu 2014. gada 12. jūnija iesniegumu, vēlos vērst uzmanību, ka Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas amatpersonas jau kopš 2010. gada ir pastāvīgi paudušas iebildumus pret Krievijas un Francijas plāniem attiecībā uz Mistral klases kuģu piegādēm Krievijai.

Latvijai nav pieņemama šī darījuma īstenošana, jo tādējādi tiktu veicināta Krievijas bruņoto spēku modernizācija, nodrošinot tos ar modernu uzbrukuma platformu, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas un reģiona drošību. Nevēlamies, lai šis darījums radītu precedentu, iedrošinot arī citus sabiedrotos piegādāt Krievijai modernu militāro aprīkojumu, ņemot vērā Krievijas atkārtoti demonstrēto gatavību izmantot militārus līdzekļus pret tās kaimiņvalstīm.

Latvijas nostāja ir pausta gan divpusējās sarunās ar Francijas amatpersonām, gan ikgadējos Baltijas un Francijas drošības politikas semināros un Baltijas vēstnieku tikšanās reizēs ar Francijas Ārlietu ministrijas politisko direktoru, gan arī daudzpusējos formātos, tai skaitā NATO un Eiropas Savienībā.

Varu apstiprināt, ka arī šī gada laikā esmu vairākkārt uzrunājis šo jautājumu, tiekoties ar Francijas un sabiedroto valstu kolēģiem. Sarunās esmu izklāstījis Latvijas nostāju un norādījis, ka sabiedrotajiem nebūtu jāpiegādā militārais aprīkojums Krievijai, ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu un rīcību pretēji starptautisko tiesību pamatprincipiem. Esmu vērsis sabiedroto uzmanību, ka šis darījums var negatīvi atsaukties arī uz pašu Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu drošības situāciju.

Latvijas iebildumus par Mistral piegādēm uzsvēru sarunā ar Francijas ārlietu ministru Lorānu Fabiusu vizītes laikā Parīzē 2014. gada 5. maijā. Komentējot manis pausto, Francijas ārlietu ministrs norādīja, ka izprotot Latvijas pozīciju un ka gala lēmums par Mistral kuģu piegādi tiks pieņemts šī gada oktobrī.

Ārlietu ministrijas atbildīgās amatpersonas uzrunāja šo jautājumu, tiekoties ar Francijas vēstnieku Latvijā Stefanu Viskonti 2014. gada 13. martā, un sarunā ar Francijas Ārlietu ministrijas stratēģisko jautājumu, drošības un atbruņošanās direktori Elēnu Dišēnu 2014. gada 1.-2. aprīļa NATO ārlietu ministru sanāksmes laikā.

2014. gada 6. jūnijā manā uzdevumā uz Ārlietu ministriju tika uzaicināts Stefans Viskonti, lai norādītu uz Latvijas bažām par Francijas prezidenta Fransuā Olānda izteikumiem par Mistral darījumu. Visos minētajos gadījumos Francijas puse pauda sapratni par Latvijas nostāju un atkārtoja pozīciju, ka gala lēmums tiks pieņemts oktobrī.

Eiropas Savienībā esmu konsekventi iestājies par ieroču embargo noteikšanu pret Krieviju, tostarp atzīmējot, ka būtu nepieņemama situācija, kad Eiropas Savienībā būvēts karakuģis ar nosaukumu Sevastopol ienāktu Krievijas okupētās Krimas ostā ar tādu pašu nosaukumu.

2014. gada 3. marta Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē Latvija bija viena no dalībvalstīm, kas rosināja ieviest Eiropas Savienības ieroču embargo pret Krieviju. Atbalstu ieroču embargo esmu paudis arī turpmākajās, 2014. gada 17. marta, 14. aprīļa un 23. jūnija, Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmēs, kur pārrunāta Eiropas Savienības reakcija pret Krievijas rīcību Ukrainā.

Šī nostāja ir saskaņā ar nacionālo pozīciju Nr.13 Ukraina, kas tika apstiprināta steidzamības kārtā pirms 3. marta Ārlietu padomes sanāksmes, un 2014. gada 8. aprīlī Ministru kabineta apstiprināto nacionālo pozīciju Nr. 14 Ukraina. Abi dokumenti ir ierobežotas pieejamības.

Pēdējo mēnešu laikā esmu pārrunājis Mistral jautājumu tikšanās reizēs ar Baltijas valstu ārlietu ministriem, veidojot kopīgu Baltijas valstu izpratni par šo jautājumu, un sabiedroto valstu kolēģiem, tostarp Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministru sanāksmē Tallinā 2014. gada 16. jūnijā. Baltijas valstu kolēģi ir vienisprātis ar mani, ka Mistral darījums būtu jāaptur. Vācija nacionālā līmenī ir apturējusi militārā aprīkojuma piegādes Krievijai, tādējādi netieši pievienojoties mūsu nostājai.

Latvijas nostāju par Mistral esmu darījis zināmu arī plašākai auditorijai, 2014. gadā 14. maijā uzstājoties Globsec konferencē Bratislavā. Ieraksts ar maniem izteikumiem ir pieejams šajā interneta vietnē: http://www.youtube.com/watch?v=OyfLBP39L_Y. Tāpat šo nostāju esmu paudis sociālajos tīklos, kas mūsdienās ir efektīvs līdzeklis viedokļa paušanai par starptautiskās politikas aktualitātēm.

Vēlos izteikt gandarījumu par Latvijas mediju un pilsoniskās sabiedrības uzmanību šim jautājumam pēdējos mēnešos un sagaidu Jūsu aktivitāti arī turpmāk. Apzinoties to, ka Francijas valdībai šis nav viegls jautājums, un to, ka tiks darīts viss iespējamais, lai rastu NATO un ES dalībvalstu drošībai pieņemamu risinājumu, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija turpinās strādāt pie šīs problēmas.

Vienlaikus vēlos atzīmēt, ka Francija ilgstoši sniedz nozīmīgu ieguldījumu Latvijas drošībā, aktīvi piedaloties mūsu reģionā rīkotās mācībās, kā arī regulāri nodrošinot rotācijas NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācijā Baltijas valstīs. Francija ir arī reaģējusi uz drošības vides izmaiņām Eiropā un šīs operācijas īstenošanai kopš aprīļa beigām uz Poliju nosūtījusi četrus papildu iznīcinātājus."

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

22

Lūdzu, palīdziet tapt Ulubeles Kaķu dārzam

FotoŠobrīd jau 30 no 300 kaķiem Ulubelē mitinās āra apstākļos. Vietu pietrūkst. Līdz drēgnajam rudenim jāspēj izbūvēt siltinātas telpas Kaķu dārzā. Ja ir iespēja, lūdzu, atbalsti finansiāli. Ja ir iespēja, domā atbildīgi un lem par patversmes dzīvnieku adopciju.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...