Rinkēvičs ir “koalīcijas prezidents”, ne tautas prezidents, lai ko arī viņš necenstos stāstīt
Ringolds Balodis28.01.2025.
Komentāri (130)
Iesaki rakstu: 
Konservatīvās platformas „Demos” radītājs Jāzeps Baško aicina Aināru Šleseru un Aleksandru Kiršteinu kaut ko beidzot darīt, lai “nabaga apmaldījušos cilvēku” Eviku Siliņu dabūtu “nost no amata”. Pilnībā piekrītot viņa paustajam apliecinājumam, varu tikai piebilst sekojošo.
Demokrātiskās valstīs valdības gandrīz visur tiek izveidotas, balstoties uz vienkāršu balsu vairākumu parlamentā. 14. Saeimā ir 7 frakcijas un Siliņas valdību veido 3 frakcijas – Jaunā Vienotība (25), Progresīvie (9), Zaļo un Zemnieku savienība (16), kas ir puse no 100 deputātu mandātiem. Ņemot vērā, ka “par” valdību balso no citām frakcijām atšķēlušies deputāti (Oļegs Burovs un Igors Rajevs), Evikas Siliņas valdībai ir vairākums.
Es Jāzepu aicinātu vērsties labāk pie valsts prezidenta. Vai drīzāk pie augšminētajiem diviem deputātiem, kuru balsis stutē šo valdību. Tad būtu cerība Eviku Siliņu dabūt “nost no amata”. Šlesers un Kiršteins te nu neko nevar izdarīt. Un Apvienotais saraksts ar Nacionālo apvienību, kas gatavi paši papildināt Evikas valdības krēslus ne tik.
Es simtprocentīgi piekrītu, ka Siliņas valdība ir katastrofa, un skaidrs, ka nekādas reformas mēs no šīs valdības nesagaidīsim. Vienīgais, kas tuvākā laikā ar mums notiks, ir lejupslīde un stagnācija. Nekādas augšupejas. Par birokrātijas mazināšanu vispār nerunājot. Turpināsies ierēdņu “vakanču banku” izveidošana, varbūt vēl kādi divi departamenti tiks apvienoti utt. Vēl papļāpās kaut ko tikpat nejēdzīgu, un beigta balle!
Izdarīt vēl ko varētu valsts prezidents, ja, protams, sadūšotos. Redziet, „prezidenta loma ir atkarīga no viņa spējas un gribas formulēt viedokli par būtiskiem jautājumiem. Prezidenta viedoklis ir labāk sadzirdams. Prezidentam jābūt spējīgam formulēt šādu viedokli un ar to reprezentēt Latviju, lai valsts intereses izskanētu un pēc iespējas tiktu ņemtas vērā” (citāts no juridiskas literatūras krātuves). Taču nebūs.
Un zināt, kāpēc? Nu tāpēc, ka mums valsts prezidentus Saeima ievēl. Viņi ir atkarīgi no deputātu vairākuma. Viņi nav tautas vēlēti, kuriem būtu jādomā par sabiedrības noskaņu. Tāpat kā 13.Saeimā Egils Levits bija atkarīgs no deputātu vairākuma, kas to ir ievēlējis, tāpēc Levits atbalstīja Krišjāni Kariņu, cik vien un kur vien varēja, tāpat arī Edgars Rinkēvičs ir atkarīgs no Siliņas koalīcijas vairākuma Saeimā. Jo tas viņu ir ievēlējis amatā. Edgars Rinkēvičs tāpat kā Levits ir “koalīcijas prezidents”, ne tautas prezidents, lai ko arī viņš necenstos stāstīt. Darbi, ne jau pļāpāšana pierāda, kas ir kas..
Protams, viņu var paslavēt, ka viņš ir ļoti aktīvs likumdošanas jomā – vairāk nekā jebkurš cits prezidents Saeimai sniedz likumprojektus. Tāpat viņš taisa labus selfijus un vispār labi izskatās, bet tas arī viss. Ar Siliņu viņš izdarīt nevar nekā, jo tad … Jā, ko tad, ja sakasīsies ar Jauno Vienotību? Viņš zaudēs jebkādu iespēju uz otro termiņu. Tā ka, Jāzep, atslābsti, šī valdība nekritīs ne no balsu trūkuma, ne skandāliem, nedz arī no iespējama valsts prezidenta “uzbrauciena”, jo tā nebūs! Tikai, kā zināms no Levita piemēra, kuram “nespīdēja” otrais termiņš, tāpat arī Rinkēvičam šī uzticība Siliņai negarantē pārvēlēšanu, kas notiks 15.Saeimā, ko ievēlēs jau nākamgad. Atbalstot Siliņas valdību, Rinkēvičs šo iespēju sev liegs, jo līdzīgi Levitam samaitās savu reputāciju. Un selfiji te nu nelīdzēs…
Tikai viens mani izbrīna. Godīgi. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs “Rīta Panorāmā” (20.01.2025.), teica, ka “valdība birokrātijas mazināšanā pagājušajā gadā nav izdarījusi neko”. Skaidrs, ka Valsts kanceleja šai jomā līdz šim neko nav izdarījusi. Neko!!! Ko varētu nozīmēt šāda retorika no Rinkēviča? Varbūt tomēr… Kā saka, cerība mirst pēdējā, bet es uz to personīgi nederētu.
Seko mums 
Latvijas valdības pārstāvju skaits Itālijā šobrīd ir tik iespaidīgs, ka šķiet – nevis Olimpiskās spēles, bet gan ministēriju salidojums tiek rīkots. Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs TV24 mierina, ka mums jālepojas par mūsu sportistu sasniegumiem – jo kurš gan vairāk spēj parādīt atbalstu kā visa valdība uz vietas, kamerām fonā?
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
