Rinkēvičs būs valsts prezidenta amatā, lai garantētu ilgu mūžu Kariņa valdībai, bet Latvijai tas garantē turpinājumu stagnācijai un atpalicībai
Latvijas attīstībai*31.05.2023.
Komentāri (96)
Iesaki rakstu: 
Šodien, 31.maijā, Latvijas Republikas 14.Saeimai par Latvijas Valsts prezidentu ievēlot partiju apvienības "Jaunā Vienotība" (JV) līderi, līdzšinējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, JV ir sasniegusi savu vienīgo un galveno mērķi šajās vēlēšanās - noturēt ministru prezidenta amatu par katru cenu. Saglabāt premjerministra amatu ir izrādījusies JV galvenā interese - svarīgāka par valsts prezidentu un par labu valdību. Tā ir savtīga, nevis valstiska rīcība.
Jau valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšanas gaitā un tai sekojošajā politiskajā procesā bija acīmredzams, ka virzīt uz valsts augstākās amatpersonas amatu savu līderi E.Rinkēviču, nevis, piemēram, jau šā gada pirmajos mēnešos plašā koalīcijā vienoties par kopīgu kandidātu šim augstajam amatam, kas, iespējams, turklāt baudītu arī par koalīciju plašāku Saeimas atbalstu, JV diktē akūta taktiska pašsaglabāšanās nepieciešamība, nevis kāda valstiska rīcība.
Atbilstoši šodienas Saeimas balsojumam Edgars Rinkēvičs būs valsts prezidenta amatā, lai garantētu ilgu mūžu Krišjāņa Kariņa valdībai. Savukārt Latvijai tas garantē turpinājumu stagnācijai un atpalicībai no Igaunijas un Lietuvas.
Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas atbalsts Rinkēvičam Latvijai izmaksās vēl lielāku atpalicību, taču JV ieskatā mērķis jeb Kariņš ministru prezidenta amatā attaisno līdzekļus. Ar šo soli ir dots nepārprotams signāls - reformu nebūs, lēnāk ir labāk, atpalicība ir neizbēgama, aiz mums taču ir vēl Bulgārija.
Neskatoties uz iepriekš minēto, partija "Latvijas attīstībai" vēl sekmes un izdošanos ievēlētajam Latvijas valsts prezidentam, akcentējot šā amata pienākumu svarīgumu un ar to saistītās augstās iedzīvotāju gaidas. "Latvijas attīstībai" vēl prezidentam būt drosmīgam un izlēmīgam saziņā ar valdību un parlamentu, gan iedvesmojot īstenot valsts attīstībai nepieciešamās reformas, gan strikti prasot nevis vien formālas deklarācijas, bet reālu to īstenošanu. Tikpat būtiska loma "Latvijas attīstībai” ieskatā ievēlētajam valsts prezidentam ir būt atvērtam līdzcilvēkiem, būt sabiedrības vienotājam savos mērķos un rīcībā.
* "Latvijas attīstībai" līdzpriekšsēdētāji Juris Pūce, Artis Pabriks, Ivars Ijabs
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
