Rinkēviča pavasarīgie ārvalstu braucieni kopā ar viņa Drēģeri uz nodokļu maksātāju rēķina
PIETIEK28.06.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Patīkamā un lietderīgā savienotājs ārvalstu braucienos Guntis Belēvičs no ministra posteņa ir šķīries, tikmēr ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs turpina apceļot pasauli kopā ar savu biroja vadītāju un „operas biedru” vienā personā, - šodien Pietiek publicē pārskatus par abu ārvalstu braucieniem uz nodokļu maksātāju rēķina un to izmaksām šā gada februārī, martā un aprīlī.
Ziņas par ārvalstu brauciena par valsts līdzekļiem, kuros ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ņem līdzi savu jauno padomnieku Mārtiņu Drēģeri, Pietiek sāka vākt pagājušā gada rudenī. Iemesls tieši šādas informācijas pieprasīšanai toreiz bija žurnālā Kas Jauns publicētā fotogrāfija, kuras fragmentu publicējam, un tās paraksts:
"Viens no pēdējiem uz svinīgo koncertu ieradās vistuvāk Latvijas Nacionālajam teātrim strādājošais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kas savulaik nāca klajā ar paziņojumu, ka ir gejs. Iepriekšējos gados Edgars valsts jubilejas svinīgo koncertu vienmēr apmeklēja viens.
Bet šoreiz Rinkēvičs nebija viens. Viņš uz Latvijas Nacionālo teātri ieradās kopā ar savu padomnieku preses jautājumos Mārtiņu Drēģeri, kuru ļoti bieži ņem līdzi, arī dodoties komandējumos ārpus Latvijas."
Ārlietu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka savu jauno padomnieku ārlietu ministrs ņem līdzi ne tikai uz valsts jubilejas svinīgo pasākumu, uz kuru amatpersonas parasti ierodas ar saviem dzīvesbiedriem un dzīvesbiedrēm, bet arī ārvalstu komandējumos - turklāt nevis "ļoti bieži", bet - kā, piemēram, pagājušā gada septembrī un oktobrī - pilnīgi visos.
Kāda tieši bijusi Drēģera lietišķā atdeve šajos braucienos, Ārlietu ministrija gan neatklāj, jo visas komandējumu atskaites esot ierobežotas pieejamības informācija.
Šopavasar Pietiek publicēja Ārlietu ministrijas informāciju par Rinkēviča un viņa „operas biedra” ārvalstu braucieniem uz nodokļu maksātāju rēķina pagājušā gada novembrī un decembrī, kā arī šā gada janvārī, bet nu kārta pienākusi šā gada februārim, martam un aprīlim.
Abu amatpersonu kopējiem braucieniem uz nodokļu maksātāju rēķina Pietiek sekos arī turpmāk.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
