Rinkēviča kanceleja noslepenojusi Ēlertes "atlaišanas pabalstu", tā apjoms varētu būt bijis pat līdz 20 000 eiro
PIETIEK02.01.2024.
Komentāri (62)
Iesaki rakstu: 
Pateicoties grandiozajam algu pieaugumam Valsts prezidenta kancelejā un noslepenotajām piemaksām un "alaišanas pabalstiem" tās darbiniekiem, valsts prezidenta padomniece un padomnieku biroja vadītāja Sarmīte Ēlerte Egila Levita kancelejā pusgada laikā pirms amata zaudēšanas ir saņēmusi gandrīz tikpat, cik pirms tam gada laikā, - nepilnus 52 tūkstošus eiro. "Atlaišanas pabalsta" daļa, ko Edgara Rinkēviča kanceleja ir noslepenojus, varētu būt bijusi pat līdz 20 tūkstošiem eiro.
Kā rāda S. Ēlertes valsts amatpersonas deklarācija, ko Valsts ieņēmumu dienests publiskojis tikai piecus mēnešus pēc tam, kad viņa zaudēja savu amatu, un trīs mēnešus pēc tās iesniegšanas, laikā no pagājušā gada 1. janvāra līdz 7. jūlijam viņa Valsts prezidenta kancelejā saņēmusi kopā 51 917 eiro, kamēr visā 2022. gadā kopā saņēma 60 638 eiro jeb vidēji 5053 eiro mēnesī.
2023. gadā viņa tātad vidēji saņēmusi aptuveni 8300 eiro mēnesī, taču, tā kā jaunā valsts prezidenta Edgara Rinkēviča kanceleja ir noslepenojusi Egila Levita bijušo padomnieku saņemto piemaksu un citu individuālo maksājumu summas, nav zināms, kāda no kopējās summas – nepilniem 52 000 eiro - ir bijusi noteiktās mēnešalgas un kāda – īpašo piemaksu, prēmiju un naudas balvu summa.
Pērn gada vidū Valsts prezidenta kancelejas publiskotā informācija rādīja, ka tās vadītājs Andris Teikmanis un S. Ēlerte – mēnesī saņemot „no 5189 līdz 5986 eiro”. Ja pieņem, ka A. Teikmanis saņēmis lielāko no šīm summām un S. Ēlerte – mazāko, tas nozīmē, ka, pametot amatu, S. Ēlerte dažādās piemaksās un "atlaišanas pabalstā" no Valsts prezidenta kancelejas ir saņēmusi grandiozu summu – līdz pat 20 tūkstošiem eiro.
Pagaidām šī summa nav precīzāk noskaidrojama, jo Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča kanceleja uzskata, ka maksājumi no nodokļu maksātāju līdzekļiem esot to saņēmēju privātās dzīves daļa.
Jāpiebilst, ka šie nav bijuši vienīgie S. Ēlertes no valsts saņemtie ienākumi, - papildus algai Valsts prezidenta kancelejā viņa ir iekasējusi arī ikmēneša pensiju. Kopā viņa pērn līdz 7. jūlijam pensijā saņēmusi 26 669 eiro jeb vidēji nepilnus 4300 eiro mēnesī.
Seko mums 
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
Iedomājaties, ka oriģinālā 2011, gadā pasažieru plūsma Rail Baltica tika plānota 3,26 miljoni pasažieru (2040 gadā). Pēdējā 2024.gada CBA dokumentos atradīsiet 51 miljonu pasažieru (2056. gadā).
Rīgas rajona tiesa 14. februārī piemēroja apcietinājumu Aleksandram Gapoņenko, kurš jau iepriekš ir ticis sodīts par nacionālā naida kurināšanu. Vladimirs Žirinovskis reiz solīja Baltijas valstis pārvērst par Krievijas guberņām, Gapoņenko droši vien cerēja reiz kļūt par gubernatoru... Bet nu būs jāsēž cietumā, nevis gubernatora krēslā.
Pagājusi nedaudz vairāk nekā nedēļa, kopš animācijas filma "Straume" pārrakstījusi Latvijas kino vēsturi, saņemot "Oskaru" kā labākā pilnmetrāžas animācijas filma. Kamēr filmas veidotāji turpina darbu pie nākamā projekta, tikmēr politikas veidotājiem arvien jādomā ne vien par plašāku atbalstu kino nozarei Latvijā, bet jāizmanto mirklis Latvijas tēla un Latvijas kā kino uzņemšanai draudzīgas valsts popularizēšanai.
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
Visu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pastāvēšanas laiku tikai divi politiķi ir saņēmuši reālus sodus. 2007. gadā "Jūrmalgeitas" izmeklēšanas rezultātā Juris Hlevickis tika ieslodzīts uz pieciem gadiem, taču pilnu sodu viņš tā arī nenosēdēja. Pagājušajā gadā Ķekavas vicemērs tika notiesāts par izspiešanu un saņēma četrus gadus.
Demogrāfija mūsdienu pasaulē Latvijai ir svarīga problēma. Latvijas iedzīvotāji pārstāj dzemdēt bērnus, un valdībai vēl nav bijis laika skaidri formulēt šīs problēmas risināšanas iespējas. Tajā pašā laikā valsti pārpludina arābu imigranti. Šī situācija, protams, negatīvi ietekmē latviešu tautu.
