Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tukšu, nepamatotu retoriku pēc savas būtības atspēkot nav iespējams – tajā nav nekā, ko atspēkot. Tieši tāds ir Ārlietu ministrijas (ĀM) izplatītais informatīvais ziņojums  “Par iespējamām sekām, ja Latvija neatbalsta patvēruma meklētāju uzņemšanu”, kas savu mērķi panāca teju momentāli – lielākā daļa lasītāju tika pamatīgi nobiedēti par apgalvojuma formā nosauktajām sekām, ja Latvija neatbalstīs papildu patvēruma meklētāju uzņemšanu.

Diemžēl visā ziņojuma tekstā ĀM savu dusmīgo pirksta kratīšanu un faktiski nopietno draudu izteikšanu, lai apklusinātu jebkādas opozīcijas izpausmes, nav spējusi pamatot ar pārbaudāmiem faktiem vai pat reālistiskām indikācijām par izziņoto seku reālo potenciālo iespējamību.

Tas, ko izdevies sagatavot Rinkēviča kungam un ĀM komandai, ir ziņojums par teorētiski iespējamām norisēm, kas teorētiski, dažādu notikumu, iemeslu, sakritību un force majeure apstākļos varētu kādreiz varbūt notikt, nevis reālistisku ziņojumu, kurā ietverta esošās situācijas un potenciālo seku analīze un piedāvājumi rīcībai nākotnē.

Rezultātā radītais ziņojums ne vien maldīgi atspoguļo esošo situāciju, bet arī teju apmelo kā Latviju, tā Eiropas Savienību un NATO. Šāda dokumenta publiskošana ir gan tā saņēmējus – Ministru kabinetu -, gan sabiedrību necienoša un caurcaurēm tendencioza.

Tukšu, nepamatotu retoriku pēc savas būtības atspēkot nav iespējams – tajā nav nekā, ko atspēkot. Tomēr par būtisku uzskatu vismaz norādīt konkrēto ziņojuma uzstādījumu nepamatotību.

Apgalvojums: Latvija zaudēs iespēju gūt ES institūciju atbalstu Latvijai interesējošajos jautājumos

Apgalvojums: Latvija vājinās ES vienotību

Apgalvojums: Latvija zaudēs ES un NATO dalībvalstu atbalstu Latvijai svarīgos jautājumos

ES ir noliegusi ideju par finansiālām sankcijām. Draudi par iespējamo morālā un finansiālā atbalsta zaudēšanu no ES nav pamatojami un būtu absolūts bezprecedenta solis visā ES pastāvēšanas vēsturē. Vismaz tā ES, kurā jau gadiem atrodas Latvija, jautājumus risina sarunu un diskusiju – diplomātijas – ceļā, nevis izvirzot ultimātus un nodarbojoties ar populistisku biedēšanu, ar kādu šobrīd nodarbojas nevis ES, bet gan god. Rinkēviča k-gs un viņa pārstāvētā partija.

Minētā Krievijas propaganda darbojas nevis ārēju apstiprinājuma meklējumu virzienā, bet gan ar mērķi šķelt un vairot sabiedrības neuzticību gan pastāvošajā varā, gan ES. ĀM pozīcija, ar kādu valsts vadošās amatpersonas dodas pie sabiedrības un kādu informāciju tās tiražē, ir tā, kas veicina Krievijas propagandas ieplūšanu Latvijā, liekot cilvēkiem meklēt citas, “uzticamākas” alternatīvas esošo “biedētāju” vietā.

Ne no ES, ne NATO nav nekādu indikāciju vai pamatojumu, ka Latvijas nostāja migrācijas jautājumā ietekmētu NATO sniegtās drošības garantijas Latvijai. Arī Indulis Bērziņš, Latvijas pārstāvis NATO, apliecinājis, ka NATO dalībvalstis, rūpējoties par Latvijas drošību, vienlaikus tādā veidā arī rūpējas par savējo. Tāpēc Latvijas drošības stāvokli tiešā veidā ietekmē valstu intereses, nevis Latvijas nostāja bēgļu jautājumā. NATO turpinās stiprināt kolektīvo drošību Latvijā, jo tas skar arī pārējo NATO valstu drošību.

Apgalvojums: Latvija izjutīs izteikti negatīvu ietekmi uz Latvijas divpusējām attiecībām ar daudzām ES partnervalstīm, jo īpaši Itāliju, Franciju, Vāciju, Austriju, Ungāriju, Zviedriju, kuras bēgļu krīze šobrīd skar visasāk.

Apgalvojums: Latvija var nonākt izolācijā. Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurai ir tik radikāla nostāja par patvēruma meklētāju uzņemšanu.

Apgalvojums: Cietīs Latvijas reputācija.

Šobrīd nav nekādu indikāciju par šo valstu negatīvo attieksmi pret Latviju kā “solidaritātes principu pārkāpēju”, jo Latvija jau ir solidarizējusies.

Šāda veida retorika no ĀM puses ir dzirdēta vairākkārt – ja atminamies salīdzinoši neseno skandālu saistībā ar “Expo”, arī šajā reizē Latvijas iedzīvotājiem tika skaļi draudēts ar valsts reputācijas sagrāvi un dusmām -  piemēram, ĀM valsts sekretārs pat izvirzīja iespēju, ka varētu tikt apdraudēta NATO patrulēšana Latvijas gaisa telpā. Arī prezidentūras laikā gana bieži tika izmantots arguments, ka nedrīkstam stingri iestāties par nacionālajām pozīcijām, jo, redz, Latvija ir prezidējošā valsts – tā, piemēram, iniciatīvu par Krievijas informatīvā kara apkarošanu beigu beigās īstenoja nevis Latvija, bet gan Lietuva un Lielbritānija – Latvija, sākotnēji “sargājot savu reputāciju”, atteicās tajā iesaistīties.

Apgalvojums: Latvija var nonākt pretrunā ar tās līdzšinējo starptautiski pausto pozīciju par nepilsoņa Latvijā īpašo statusu.

Iniciatīva atzīt Latvijas īpašo stāvokli ES migrācijas jomā ir pamatots un pārdomāts solis, kas balstīts Latvijas šodienas realitātē, un tas nebūt nav pretrunā ar līdzšinējo starptautiski pausto pozīciju par nepilsoņa Latvijā īpašo statusu.

NA rosina nepilsoņus uzlūkot nevis Krievijas, bet gan ANO bēgļu aģentūras UNHCR interpretācijā – saskaņā ar UNHCR datiem Latvija ir pirmajā vietā nevis bēgļu, bet gan nenaturalizētu imigrantu ziņā. UNHCR nepieskaita Latvijas nepilsoņus pie 1954.gada konvencijas ar apatrīdu statusu subjektiem, bet iekļauj viņus savā personu bez pilsonības statistikā, vienlaikus uzsverot, ka nepilsoņiem ir dotas lielākas tiesības nekā paredzēts iepriekšminētajā konvencijā minētajiem bezvalstniekiem.

Apgalvojums: Latvija viena mēneša laikā no lēmuma stāšanās spēkā var paziņot EK, ka uz laiku pilnībā vai daļēji tā nevar piedalīties patvēruma meklētāju pārvietošanā. Šādam paziņojumam jābūt labi motivētam (ja Latvijai ir ārkārtas apstākļi, pienācīgi pamatoti iemesli, kas ir savienojami ar ES pamatvērtībām).

Nekāds lēmums vēl nav pieņemts, un patvēruma meklētāju pārvietošanas mehānisms – nav apstiprināts.

Latvija atbalsta dalībvalstu brīvprātīgu dalību koordinētā ES sistēmā patvēruma meklētāju pārvietošanai ES iekšienē un no trešajām valstīm, ja tiek ņemti vērā katras dalībvalsts individuālie vēsturiskie aspekti, tās kapacitāte un nacionālās integrācijas iespējas – šādi lēmumi jāpieņem pēc savlaicīgām konsultācijām ar attiecīgo dalībvalsti. Latvija tāpat kā Višegradas un pārējās Baltijas valstis un, jāpiebilst, arī Lielbritānija ir pret obligāto kvotu sistēmu, taču, apzinoties reālo situāciju, ir gatavas un jau ir iesaistījušās brīvprātīgos solidaritātes mehānismos šīs krīzes risināšanai.

Draudu un iebiedēšanas taktikas izmantošana no ĀM un konkrētās partijas puses nav bezprecedenta gadījums; šāda veida pieeja sev nepieciešamu vai vēlamu lēmumu “izbīdīšanā” tiek izmantota ar apskaužamu regularitāti. Gan Latvijas sabiedrībai, gan politiķiem ir nācies noklausīties draudos par izolāciju  un, pēc retorikas spriežot, “nemitīgi apdraudētās” NATO klātbūtnes Latvijā. Un šoreiz runa nav par kādu konkrētu jautājumu apskatīšanu pēc būtības, bet gan par tām metodēm, ar kādām tiek manipulēts ar sabiedrisko domu un lēmumu pieņemšanu. Izvēlētā taktika nav sevi cienošu politiķu modus operandi, un tā nav cieņpilna attieksme pret savu auditoriju – Latvijas sabiedrību.

Pat neskatoties uz konkrētiem punktiem, kopējais ĀM informatīvais ziņojums ir histērisks pēc savas dabas, provocējošs un nekvalitatīvi sagatavots, vērsts tikai vienā virzienā – uz iebiedēšanu un draudiem, nevis uz risinājumu rašanu vai izpratnes veidošanu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

FotoLikumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā totalitārā režīma laikā nelikumīgi atsavināto nekustamo īpašumu” anotācija.
Lasīt visu...

21

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

Foto1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi." Viņi vēlas godīgu, nekorumpētu pilsētas pārvaldi.
Lasīt visu...

12

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

FotoLatvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir salīdzināma ar netiešu līdzatbildību.
Lasīt visu...

21

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

FotoTie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa - garīgās bojāejas klienti. Tautas garīgā bojāeja tiešā veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.
Lasīt visu...

21

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

FotoCentieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekļiem un piedāvājot “zelta izpletņus”, ne tikai veido draudīgu precedentu FKTK darbībā, bet norāda uz likumdevēja uzdrīkstēšanos steigā mainīt patstāvīgo iestāžu darbības nosacījumus, kas var skart jebkuru no patstāvīgajām iestādēm.
Lasīt visu...

21

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

FotoFinanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina domāt, ka situācija Latvijas finanšu sektorā pēc FKTK veiktās pārmaiņu vadības kopš 2016. gada, kā arī Latvijā līdz šim finanšu pakalpojumu sniedzēju īstenotā uzraudzības pieeja un tās tiesiskais ietvars it kā būtu šķērslis labam valsts novērtējumam Moneyval procesā.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 3. Sociālā šizofrenizācija

Zinātnē tiek analizēta parādība vārdā sociālā šizofrenizācija jeb sabiedriskās apziņas šizofrenizācija. Šo parādību izraisa sabiedrības dzīves apstākļi. Tādā gadījumā sabiedrībā...

Foto

Kāpēc LRA ar 5,01% derīgu vēlēšanu zīmju palika zem 5% barjeras, un kāpēc ZZS ar vairāk nekā 5,3% balsu nedabūja vietu

Esmu jau skaidrojis, tak savilkšu...

Foto

Ļaunuma banalitāte

Ļaunumā vienmēr ir zināma banalitātes porcija: ļaunums parasti nevar lepoties ar oriģinalitāti. Ļaunums parasti atkārto citu ļaunumu formātu un trajektoriju, un tas notiek banāli...

Foto

Šīs nav pirmās nopietnās aizdomas saistībā ar Latvijas valsts augstākajiem apbalvojumiem

Saistībā ar pēdējās dienās aktualizēto jautājumu par valsts augstāko apbalvojumu pasniegšanu un „noklīšanu neceļos”, kā...

Foto

Es kā ignorētā Valsts prezidenta amata kandidāta izvirzītājs esmu vērsies tiesā pret LR Saeimu

28. maijā esmu iesniedzis Augstākajā tiesā pieteikumu, vēršoties pret Latvijas Republikas (LR)...

Foto

Zakatistova un Tamuža stāsts nav unikāls. Par ko klusē Tamužs?

Klaji meli, nepatiesi apgalvojumi, safabricēti fakti un intrigas jau vēsturiski ir bijuši iecienīti instrumenti cīņā par...

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 2. daļa

Turpinājums sarunai ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Kā LPSR par L[PS]R pārtapa. 1. daļa

Saruna ar kādreizējo Pilsoņu Kongresa Vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Antonu Mikosu....

Foto

Vīzija glamūra inteliģencei

2019.gada 16.maijā portāls “nra.lv” publicēja tekstu ar virsrakstu “Valsts prezidenta amata kandidāta Egila Levita vīzija par Latviju”. Tā ir latviešu varas inteliģencei svētā...

Foto

Katoļu baznīcas Bīskapu konferences aicinājums sakarā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām

Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Latvijas bīskapu konference vēlas atgādināt par katra kristieša līdzatbildību kopējā labumā, kas...

Foto

Daži argumenti (no daudziem), kāpēc Dombrovskis ir nelietīgs divkosis

1. Zināms, ka Dombrovska grāmatas izdošanu latviešu valodā ir finansējusi Kuveitas naftas kompānija, kura bija ieinteresēta no...

Foto

“Bezkompromisa tiesiskums” bez maskas: „Liepājas metalurga” izlaupītāji reiderē „Olainfarm” un stiepj rokas pēc LU īpašumiem

Velmers un Krastiņš kopā ar Prudentia partneri Rungaini izpārdeva Liepājas metalurga īpašumus. Pārdeva pa daļām,...

Foto

Ir puslīdz skaidrs, kurp dodas NEPLP un LTV. Bet... kur tad tas ir?

Atbilde uz Jāņa Rušenieka 17.05.2019. rakstu «Kurp dodies, LTV un NEPLP?» — šis...

Foto

Brīva vieta Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma interpretācijai

Šī gada 13. maijā atbilstoši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumam iesniedzu pieteikumu ar prezidenta amata kandidatūru prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijam,...

Foto

Ezotēriķi bez atsaucēm – kā Gundariņš disertāciju rakstīja

2019. gada janvārī pasauli pāršalca ziņa, ko varēja lasīt arī Latvijas ziņu slejās, ka “Indijas zinātnieku kopiena skarbi...

Foto

Vai iespējams iemācīt āzi dot pienu?

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas...

Foto

Protestu nebūs jeb tautas dekadence

Vai ir gaidāmi protesti – mītiņi, piketi, tautas sapulces vai citas protesta akcijas? Vai latvieši samierināsies, ka viņu valstī prezidents būs...

Foto

Latvija gaida nākamo vadoni

Esošais prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka nekandidēs prezidenta vēlēšanās, kaut arī viņu atbalsta ZZS. Tas uzskatāms par racionālu un saprātīgu lēmumu,...

Foto

Koncertzāle uz AB dambja: kārtējais "otkats" vai spļāviens sejā Rīgas "plebejiem"?

Rīgas akustiskās koncertzāles priekšvēsture ir pietiekami sena - pirmo reizi ideja par  jaunu republikas līmeņa...

Foto

Nacionālā ideja un identitāte

Šo nerakstīju un nepublicēju pirms devītā maija un devītajā. Dažām dienām bija jāpaiet, lai ir objektīvāks redzējums un iespējams skats ne tikai...

Foto

Londonas tiesa: "Latvijas dzelzceļa" šefs Bērziņš iepriekšējā darbavietā izkrāpis 5 miljonus

Edvīns Bērziņš caur “Latvijas kuģniecību” ir izkrāpis piecus miljonus dolāru no uzņēmuma “Latmar”. Šāds Londonas...