Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tukšu, nepamatotu retoriku pēc savas būtības atspēkot nav iespējams – tajā nav nekā, ko atspēkot. Tieši tāds ir Ārlietu ministrijas (ĀM) izplatītais informatīvais ziņojums  “Par iespējamām sekām, ja Latvija neatbalsta patvēruma meklētāju uzņemšanu”, kas savu mērķi panāca teju momentāli – lielākā daļa lasītāju tika pamatīgi nobiedēti par apgalvojuma formā nosauktajām sekām, ja Latvija neatbalstīs papildu patvēruma meklētāju uzņemšanu.

Diemžēl visā ziņojuma tekstā ĀM savu dusmīgo pirksta kratīšanu un faktiski nopietno draudu izteikšanu, lai apklusinātu jebkādas opozīcijas izpausmes, nav spējusi pamatot ar pārbaudāmiem faktiem vai pat reālistiskām indikācijām par izziņoto seku reālo potenciālo iespējamību.

Tas, ko izdevies sagatavot Rinkēviča kungam un ĀM komandai, ir ziņojums par teorētiski iespējamām norisēm, kas teorētiski, dažādu notikumu, iemeslu, sakritību un force majeure apstākļos varētu kādreiz varbūt notikt, nevis reālistisku ziņojumu, kurā ietverta esošās situācijas un potenciālo seku analīze un piedāvājumi rīcībai nākotnē.

Rezultātā radītais ziņojums ne vien maldīgi atspoguļo esošo situāciju, bet arī teju apmelo kā Latviju, tā Eiropas Savienību un NATO. Šāda dokumenta publiskošana ir gan tā saņēmējus – Ministru kabinetu -, gan sabiedrību necienoša un caurcaurēm tendencioza.

Tukšu, nepamatotu retoriku pēc savas būtības atspēkot nav iespējams – tajā nav nekā, ko atspēkot. Tomēr par būtisku uzskatu vismaz norādīt konkrēto ziņojuma uzstādījumu nepamatotību.

Apgalvojums: Latvija zaudēs iespēju gūt ES institūciju atbalstu Latvijai interesējošajos jautājumos

Apgalvojums: Latvija vājinās ES vienotību

Apgalvojums: Latvija zaudēs ES un NATO dalībvalstu atbalstu Latvijai svarīgos jautājumos

ES ir noliegusi ideju par finansiālām sankcijām. Draudi par iespējamo morālā un finansiālā atbalsta zaudēšanu no ES nav pamatojami un būtu absolūts bezprecedenta solis visā ES pastāvēšanas vēsturē. Vismaz tā ES, kurā jau gadiem atrodas Latvija, jautājumus risina sarunu un diskusiju – diplomātijas – ceļā, nevis izvirzot ultimātus un nodarbojoties ar populistisku biedēšanu, ar kādu šobrīd nodarbojas nevis ES, bet gan god. Rinkēviča k-gs un viņa pārstāvētā partija.

Minētā Krievijas propaganda darbojas nevis ārēju apstiprinājuma meklējumu virzienā, bet gan ar mērķi šķelt un vairot sabiedrības neuzticību gan pastāvošajā varā, gan ES. ĀM pozīcija, ar kādu valsts vadošās amatpersonas dodas pie sabiedrības un kādu informāciju tās tiražē, ir tā, kas veicina Krievijas propagandas ieplūšanu Latvijā, liekot cilvēkiem meklēt citas, “uzticamākas” alternatīvas esošo “biedētāju” vietā.

Ne no ES, ne NATO nav nekādu indikāciju vai pamatojumu, ka Latvijas nostāja migrācijas jautājumā ietekmētu NATO sniegtās drošības garantijas Latvijai. Arī Indulis Bērziņš, Latvijas pārstāvis NATO, apliecinājis, ka NATO dalībvalstis, rūpējoties par Latvijas drošību, vienlaikus tādā veidā arī rūpējas par savējo. Tāpēc Latvijas drošības stāvokli tiešā veidā ietekmē valstu intereses, nevis Latvijas nostāja bēgļu jautājumā. NATO turpinās stiprināt kolektīvo drošību Latvijā, jo tas skar arī pārējo NATO valstu drošību.

Apgalvojums: Latvija izjutīs izteikti negatīvu ietekmi uz Latvijas divpusējām attiecībām ar daudzām ES partnervalstīm, jo īpaši Itāliju, Franciju, Vāciju, Austriju, Ungāriju, Zviedriju, kuras bēgļu krīze šobrīd skar visasāk.

Apgalvojums: Latvija var nonākt izolācijā. Latvija ir vienīgā ES dalībvalsts, kurai ir tik radikāla nostāja par patvēruma meklētāju uzņemšanu.

Apgalvojums: Cietīs Latvijas reputācija.

Šobrīd nav nekādu indikāciju par šo valstu negatīvo attieksmi pret Latviju kā “solidaritātes principu pārkāpēju”, jo Latvija jau ir solidarizējusies.

Šāda veida retorika no ĀM puses ir dzirdēta vairākkārt – ja atminamies salīdzinoši neseno skandālu saistībā ar “Expo”, arī šajā reizē Latvijas iedzīvotājiem tika skaļi draudēts ar valsts reputācijas sagrāvi un dusmām -  piemēram, ĀM valsts sekretārs pat izvirzīja iespēju, ka varētu tikt apdraudēta NATO patrulēšana Latvijas gaisa telpā. Arī prezidentūras laikā gana bieži tika izmantots arguments, ka nedrīkstam stingri iestāties par nacionālajām pozīcijām, jo, redz, Latvija ir prezidējošā valsts – tā, piemēram, iniciatīvu par Krievijas informatīvā kara apkarošanu beigu beigās īstenoja nevis Latvija, bet gan Lietuva un Lielbritānija – Latvija, sākotnēji “sargājot savu reputāciju”, atteicās tajā iesaistīties.

Apgalvojums: Latvija var nonākt pretrunā ar tās līdzšinējo starptautiski pausto pozīciju par nepilsoņa Latvijā īpašo statusu.

Iniciatīva atzīt Latvijas īpašo stāvokli ES migrācijas jomā ir pamatots un pārdomāts solis, kas balstīts Latvijas šodienas realitātē, un tas nebūt nav pretrunā ar līdzšinējo starptautiski pausto pozīciju par nepilsoņa Latvijā īpašo statusu.

NA rosina nepilsoņus uzlūkot nevis Krievijas, bet gan ANO bēgļu aģentūras UNHCR interpretācijā – saskaņā ar UNHCR datiem Latvija ir pirmajā vietā nevis bēgļu, bet gan nenaturalizētu imigrantu ziņā. UNHCR nepieskaita Latvijas nepilsoņus pie 1954.gada konvencijas ar apatrīdu statusu subjektiem, bet iekļauj viņus savā personu bez pilsonības statistikā, vienlaikus uzsverot, ka nepilsoņiem ir dotas lielākas tiesības nekā paredzēts iepriekšminētajā konvencijā minētajiem bezvalstniekiem.

Apgalvojums: Latvija viena mēneša laikā no lēmuma stāšanās spēkā var paziņot EK, ka uz laiku pilnībā vai daļēji tā nevar piedalīties patvēruma meklētāju pārvietošanā. Šādam paziņojumam jābūt labi motivētam (ja Latvijai ir ārkārtas apstākļi, pienācīgi pamatoti iemesli, kas ir savienojami ar ES pamatvērtībām).

Nekāds lēmums vēl nav pieņemts, un patvēruma meklētāju pārvietošanas mehānisms – nav apstiprināts.

Latvija atbalsta dalībvalstu brīvprātīgu dalību koordinētā ES sistēmā patvēruma meklētāju pārvietošanai ES iekšienē un no trešajām valstīm, ja tiek ņemti vērā katras dalībvalsts individuālie vēsturiskie aspekti, tās kapacitāte un nacionālās integrācijas iespējas – šādi lēmumi jāpieņem pēc savlaicīgām konsultācijām ar attiecīgo dalībvalsti. Latvija tāpat kā Višegradas un pārējās Baltijas valstis un, jāpiebilst, arī Lielbritānija ir pret obligāto kvotu sistēmu, taču, apzinoties reālo situāciju, ir gatavas un jau ir iesaistījušās brīvprātīgos solidaritātes mehānismos šīs krīzes risināšanai.

Draudu un iebiedēšanas taktikas izmantošana no ĀM un konkrētās partijas puses nav bezprecedenta gadījums; šāda veida pieeja sev nepieciešamu vai vēlamu lēmumu “izbīdīšanā” tiek izmantota ar apskaužamu regularitāti. Gan Latvijas sabiedrībai, gan politiķiem ir nācies noklausīties draudos par izolāciju  un, pēc retorikas spriežot, “nemitīgi apdraudētās” NATO klātbūtnes Latvijā. Un šoreiz runa nav par kādu konkrētu jautājumu apskatīšanu pēc būtības, bet gan par tām metodēm, ar kādām tiek manipulēts ar sabiedrisko domu un lēmumu pieņemšanu. Izvēlētā taktika nav sevi cienošu politiķu modus operandi, un tā nav cieņpilna attieksme pret savu auditoriju – Latvijas sabiedrību.

Pat neskatoties uz konkrētiem punktiem, kopējais ĀM informatīvais ziņojums ir histērisks pēc savas dabas, provocējošs un nekvalitatīvi sagatavots, vērsts tikai vienā virzienā – uz iebiedēšanu un draudiem, nevis uz risinājumu rašanu vai izpratnes veidošanu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...