Iesaki rakstu: 
Cīnoties par savas un citu Latvijas Bankas vadošo darbinieku algas saglabāšanu līdzšinējā apmērā, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs kā vienu no galvenajiem argumentiem pirms trim nedēļām TV tiešraidē minēja faktu, ka nepietiekamā atalgojuma dēļ no darba bankā esot aizgājuši jau divdesmit vadošie darbinieki un speciālisti. Izrādās, Rimšēvičs „piemirsa” paskaidrot, ka runā par laiku kopš 2005. gada un ka patiesībā tikai viens darbinieks no minētajiem divdesmit darbu Latvijas Bankā ir pametis pēdējo divu gadu laikā.
29. novembrī Rimšēvičs Latvijas Televīzijas raidījumā 100. pants paziņoja, ka nekonkurētspējīgā atalgojuma dēļ no Latvijas Bankas uz komercbankām aizgājuši 20 vadošie darbinieki un speciālisti. Šī iemesla dēļ Latvijas Banku nevarot salīdzināt ar kādu valsts iestādi un iekļaut vienotajā atlīdzības sistēmā, - tās darbiniekiem esot jāsaglabā līdzšinējās iespaidīgās algas.
Taču izrādās, ka Rimšēvičs, kuram algas tālāka samazināšana draud ar personisko maksātnespēju, sabiedrību ir maldinājis, - kā rāda Latvijas Bankas valdes priekšsēdētāja Māra Kāļa pēc Pietiek pieprasījuma sniegtā oficiālā informācija, 20 vadoši darbinieki Latvijas Banku pametuši nevis pēdējā laikā, bet gan laika posmā kopš 2005. gada.
Patiesībā pēdējos divos gados, kopš algas Latvijas Bankā patiešām tikušas nedaudz samazinātas, darbu tajā pametis tikai viens cilvēks, ko pati Latvijas Bankas vadība ierindo pie vadošajiem darbiniekiem un speciālistiem.
Šogad darbu Latvijas Bankā pametis Statistikas pārvaldes Finanšu tirgus un monetārās statistikas daļas finanšu statistiķis, kura vidējais mēneša atalgojums pirms nodokļu nomaksas bijis 994 lati un galvenie darba pienākumi - monetāro finanšu iestāžu procentu likmju pārskatu kvalitātes kontrole, procentu likmju statistikas un citu finanšu starpnieku statistikas sagatavošana ECB, citu finanšu starpnieku sektora raksturojuma sagatavošana un publiskošana Latvijas Bankas interneta lapā un citu finanšu starpnieku sektora sastāva izpēte atbilstoši ECB norādēm.
Neviens cits vadošs darbinieks un speciālists pēdējo divu gadu laikā, kā apliecina Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs, darbu Latvijas Bankā nav pametis. Savukārt visvairāk vadošo darbinieku un speciālistu no darba šajā iestādē aizgājuši 2006. un īpaši 2008. gadā, kad Latvijas Bankas vadības algas vēl bija rekordaugstas un pats Rimšēvičs mēnesī pelnīja vairāk nekā 10 tūkstošus latu.
Savukārt visaugstāk apmaksātā Latvijas Bankas amatpersona, kas pieminēta Kāļa sniegtajā oficiālajā informācijā, bijis Tirgus operāciju pārvaldes vadītājs un Latvijas Bankas valdes loceklis Roberts Grava, kura vidējais mēneša atalgojums bijis 9514 lati. Viņš darbu Latvijas Bankā gan pametis jau 2005. gadā.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
