Rimšēviča alga pēdējo divu gadu laikā paklusām pieaugusi par vairāk nekā ceturtdaļu - 30 tūkstošiem eiro
PIETIEK16.06.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam patīk regulāri pārmest Latvijas valsts pārvaldei "uzpūšanos" un citas pārmērības, taču viņš apklust, kad saņem jautājumu par paša algu: kā izrādās, tā divu gadu laikā paklusām pieaugusi par 28% un gandrīz sasniegusi 140 tūkstošus eiro gadā.
Kā rāda Rimšēviča amatpersonas deklarācija, pērn viņš Latvijas Bankā algā saņēmis 139 644 eiro. Tā ir par vairāk nekā 24 tūkstošiem eiro lielāka summa nekā 2013. gadā Rimšēviča algā saņemtie 81 088 lati (vairāk nekā 115,5 tūkstoši eiro).
Algas pieauguma tendence ir sākusies vēl pirms tam, tikai tad Rimšēviča alga ir augusi pieticīgāk: 2012. gadā viņš algā Latvijas Bankā saņēmis 76 682 latus - tātad vairāk nekā 109 tūkstošus eiro, kas nozīmē pieaugumu 2013. gadā par "tikai" aptuveni 6,5 tūkstošiem eiro.
Līdz ar to pašlaik Rimšēviča alga jau pārsniedz 2009. gada līmeni, kad visa Latvija bija finanšu krīzes skarta, bet Latvijas Bankas prezidenta alga palika iepriekšējos uzpūstajos apmēros - 97 677 lati vai nedaudz vairāk kā 139 tūkstoši eiro.
Otrdien Rimšēvičs tā arī nespēja vai nevēlējās sniegt atbildi uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem - ar ko skaidrojams, ka viņa gada atalgojums pieaudzis no 109 000 eiro 2012. gadā līdz 115 000 eiro 2013. gadā un 139 000 eiro 2014. gadā, kas un kad tieši šo atalgojumu noteicis, pēc kādiem tieši kritērijiem un ar ko skaidrojams straujais pieaugums?
Pietiek jau informējis par citām Rimšēviča pamanītajām nebūšanām Latvijas valsts pārvaldē, kas, izrādās, ne mazāk izteiksmīgi ir skārušas arī viņa vadīto Latvijas Banku.
Krīzes laikā valsts pārvalde tika būtiski samazināta, bet tagad uzaugusi arī atpakaļ, - ar šādu paziņojumu pirmdien klajā nāca Latvijas Bankas prezidents. Taču, kā rāda Latvijas Bankas gada pārskati, kopš 2010. gada arī tās darbinieku skaits nav būtiski sarucis.
Turklāt atšķirībā no citām valsts iestādēm Latvijas Bankai šajā laikā līdz ar eiro ieviešanu ir ārkārtīgi būtiski sarukušas funkcijas, taču tas nav būtiski iespaidojis tās darbinieku skaitu, savukārt Latvijas Bankas algu fonds ir tikai audzis un audzis.
- Latvijas Bankā 2014. gada beigās strādāja 540 darbinieku, t.sk. 16 darbinieku, ar kuriem darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku. 2014. gada beigās 56% Latvijas Bankas darbinieku bija vīrieši un 44% – sievietes.
- Latvijas Bankā 2013. gada beigās strādāja 573 darbinieki, t.sk. 25 darbinieki, ar kuriem darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku. 2013. gada beigās 57% Latvijas Bankas darbinieku bija vīrieši un 43% – sievietes.
- Latvijas Bankā 2012. gada beigās strādāja 561 darbinieks, t.sk. 17 darbinieku, ar kuriem darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku. 2012. gada beigās 57% Latvijas Bankas darbinieku bija vīrieši un 43% – sievietes.
- Latvijas Bankā 2011. gada beigās strādāja 556 darbinieki, t.sk. 15 darbinieku, ar kuriem darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku. 2011. gada beigās 58% Latvijas Bankas darbinieku bija vīrieši un 42% – sievietes.
- Latvijas Bankā 2010. gada beigās strādāja 570 darbinieku, t.sk. 13 darbinieku, ar kuriem darba līgums noslēgts uz noteiktu laiku. 2010. gada beigās 58% Latvijas Bankas darbinieku bija vīrieši un 42% – sievietes.
Darba samaksa Latvijas Bankas darbiniekiem 2014. gadā - 16,839 miljoni eiro.
Darba samaksa Latvijas Bankas darbiniekiem 2013. gadā - 15,563 miljoni eiro.
Darba samaksa Latvijas Bankas darbiniekiem 2012. gadā - 14,591 miljons eiro.
Darba samaksa Latvijas Bankas darbiniekiem 2011. gadā - 14,105 miljoni eiro.
Darba samaksa Latvijas Bankas darbiniekiem 2010. gadā - 14,641 miljons eiro.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
