Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējās dienās atsevišķos Rimi un Supernetto veikalos ir iespējami sausās suņu barības Dogo preču atlikumi, bet pašlaik, ņemot vērā ievērojamo pircēju pieprasījuma kritumu, jauni pasūtījumi vairs netiek veikti, - šādi SIA Rimi Latvija atbild uz Pietiek lasītāju jautājumu, kāpēc, neraugoties uz paziņojumu par atteikšanās no bēdīgi slavenās suņu barības, kura, visticamākais, saistīta ar nāvējošo suņu slimību, tā uzņēmuma veikalos vietumis vēl joprojām nopērkama.

Rimi sortiments tiek veidots atbilstoši pieprasījumam - tirgojam preces, kuras pircēji regulāri pērk, savukārt tās, par kurām klientu interese zudusi, no tirdzniecības izņemam. Pārskatot sortimentu un izvērtējot pārdošanas rādītājus, secinājām, ka pieprasījums pēc Dogo sausās suņu barības produkcijas ir ievērojami samazinājies, un šī iemesla dēļ to izlēmām no sortimenta izņemt,” tā Rimi Latvija lēmumu skaidro uzņēmuma pārstāve Inga Bite.

Tikmēr izrādās, ka Maxima veikalu tīkls nav vienīgais, kas vismaz pagaidām nav gatavs atteikties no peļņas, ko tam nodrošina Dogo barības tirdzniecība, lai gan saskaņā ar uzņēmuma pārstāvja Jāņa Besera skaidrojumu esot „saprotams, ka izskanējusī informācija par bīstamās suņu slimības uzliesmojumu ir raisījusi bažas un neizpratni” un ka „izskanējušās ziņas par dzīvnieku saslimšanām ir satraucošas”.

Aleksandrs Afanasjevs no Mego skaidro, ka šis veikalu tīkls nemaz „nevar atbildēt par produkta kvalitāti, jo mēs neesam barības ražotāji”. Savukārt piegādātājs esot apgalvojis, ka būs pasūtīta papildu ekspertīze, tā ka tikai „gadījumā, ja būs oficiāli definēts un paziņots, ka Dogo neatbilst kvalitātes vai citām prasībām, mēs uzreiz izņemsim preci no sortimenta”.

Līdzīgi savu atbildību nesaskata arī SIA Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine, jo „uz šo brīdi nav pieejams oficiāls slēdziens par dzīvnieku barības Dogo kaitīgumu, un izpēte nav veikta līdz galam”. Tāpēc uzņēmums gaidot atzinumu no Pārtikas un veterinārā dienesta, bet tikmēr Dogo tirgot turpināšot.

Izvairīga par veikalu tīklu top! ir SIA Iepirkumu grupa mārketinga vadītāja Ilze Priedīte, skaidrojot, ka „ne visos Latvijas top! veikalos Dogo pārtika ir pieejama tirdzniecībā, tajā pat laikā pašreiz nav bijis lēmums izslēgt to no sortimenta visā veikalu tīklā, jo neesam saņēmuši oficiālu pamatojumu par konkrētās produkcijas nāvīgo ietekmi uz mājas mīluļu veselību”.

Pietiek jau informējis, ka saistībā ar nāvējošo suņu slimību bieži piesauktās barības Dogo ražotāja Tukuma straume publiskie apgalvojumi, ka uzņēmums veicot padziļinātas suņu barības gatavās produkcijas un izejvielu analīzes, ir izrādījušies tikai PR triks tāpat kā paziņojumi par to, ka Tukuma straume ražošanas procesu izvērtēšanai esot piesaistījusi starptautiskos barības ekspertus.

Kā jau ziņots, 9. maijā viena no Tukuma straumesnoalgotajām sabiedrisko attiecību kompānijām – PublicID Group nāca klajā ar paziņojumu, ka Dogo ražotājs esot „ražošanas procesu izvērtēšanai ir piesaistījis starptautiskos barības ekspertus”, turklāt kā šī apgalvojuma autors tika minēts Tukuma straumes valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Aivars Podnieks.

Paziņojumā tika apgalvots, ka esot „piesaistīti vairāki starptautiski barības eksperti, lai veiktu papildu ražošanas procesu pārbaudes gan produktīvo, gan mājdzīvnieku barības ražotnēs”.

Tāpat ar atsauci uz Podnieku paziņojumā, kuru bez jebkādas faktu pārbaudes pārpublicēja nacionālā informācijas aģentūra LETA un vairāki citi mediji, bija arī apgalvots, ka „specializētā laboratorijā Beļģijā tiek veikta visu barības ražošanā izmantojamo izejvielu kvalitātes kontrole”.

Taču jau dažas dienas pēc šī paziņojuma Pietiek konstatēja, ka, visticamākais, visi šie Dogo barības ražotāja publiskie apgalvojumi ir bijuši tikai blefs un sabiedrisko attiecību triks, - uz to norāda Tukuma straumes vadības un tās sabiedrisko attiecību aģentūru reakcija.

Pietiek vērsās pie šī paziņojuma izplatītājiem ar lūgumu atklāt, kādi tieši „starptautiski barības eksperti”, kā minēts Dogo ražotāju informācijā, ir piesaistīti, minot visu šo ekspertu vārdus, uzvārdus, zinātniskos grādus un organizācijas/iestādes, ko katrs no viņiem pārstāv. Tāpat Pietiek lūdza paskaidrot, kādā tieši veidā katrs no viņiem piesaistīts un kādas funkcijas katrs no viņiem veiks.

Savukārt saistībā ar izplatītajā informācijā izteikto apgalvojumu, ka „specializētā laboratorijā Beļģijā tiek veikta visu barības ražošanā izmantojamo izejvielu kvalitātes”, Pietiek Podniekam lūdza atklāt šīs laboratorijas nosaukumu un koordinātes, lai būtu iespējams ar to sazināties.

Taču izrādījās, ka ne Podnieks vai kāds cits Tukuma straumes vadības pārstāvis, ne arī kāda no uzņēmuma noalgotajām sabiedrisko attiecību aģentūrām nespēj ne tikai nosaukt kaut vienu it kā piesaistītajiem „starptautiskajiem barības ekspertiem”, bet arī minēt it kā iesaistītās Beļģijas laboratorijas nosaukumu.

Vispirms PublicID pārstāve Tija Ezeriņa Pietiek uzņēmuma vārdā paziņoja, ka „saskaņošanas process notiek mazliet ilgāk, nekā plānots, taču ceram uzņēmuma komentāru sniegt iespējami ātrāk”. Taču pēc tam PublicID pārstāve ar Pietiek vairs nesazinājās, bet viņas vietā nāca Ērika Kirsone-Kriviņa, kas parakstījās kā jau citas sabiedrisko attiecību aģentūras - „MM&A/Hill+Knowlton vecākā projektu vadītāja”.

Ar atsauci uz Dogo ražotāja valdes priekšsēdētāju Podnieku šīs aģentūras pārstāve savukārt paziņoja, ka Tukuma straume pašlaik nesniegšot atbildi ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem un nenosaukšot ne ekspertus, ne Beļģijas laboratorijas nosaukumi. Citējot Podnieku, aģentūras pārstāve arī paziņoja, ka tikai tad, kad Dogo ražotājam pašam būšot zināmi it kā notiekošo izpētes darbu rezultāti, tie varētu tikt atklāti.

Taču nu izrādās, ka Dogo ražotāja un tā pārstāvju nezināšana par it kā veiktajiem darbiem ir daudz plašāka, nekā šķita sākotnēji.

Tukuma straumes 9. maija paziņojumā ar atsauci uz Podnieku bija apgalvots, ka uzņēmums jau no aprīļa vidus it kā veicot dažādas „pārbaudes, analīzes un pastiprinātas pašpārbaudes”.

Paziņojumā bija apgalvots, ka esot „pastiprināta paškontrole, sagatavots papildu analīžu plāns, lai veiktu padziļinātas pārbaudes vielām, uz kurām iepriekš norādījusi pētnieku grupa”, un ka „no aprīļa Tukuma straume ir pastiprinājusi paškontroles sistēmu”.

Tukuma straume arī paziņoja, ka „uzņēmuma laboratorija regulāri veic katras saņemtās izejvielu partijas kontroli, kā arī kvalitātes kontroli būtiskākajos ražošanas procesa punktos un gatavās barības pārbaudi”.

Tomēr nu ir izrādījies, ka ne Podnieks, ne kāds cits Tukuma straumes pārstāvis nespēj izskaidrot, kādas tieši ir tās „padziļinātās suņu barības Dogo gatavās produkcijas un izejvielu analīzes”, kas tiek veiktas, un kādas tieši izejvielas tiek pārbaudītas?

Uzņēmums nespēj arī paskaidrot, kas tieši veic katru no analīzēm un pārbaudēm, kad konkrēti katru no pārbaudēm un analīzēm ir sākts veikt un kā tieši uzņēmumā ir „pastiprināta paškontrole”, kas minēta izplatītajā paziņojumā.

Visbeidzot, uzņēmuma vadība arī atsakās ne tikai atklāt „papildu analīžu plānu”, kas saskaņā ar izplatīto informāciju esot „sagatavots”, bet pat paskaidrot – vai šis plāns ir tikai sagatavots vai arī apstiprināts un, ja jā, kas un kad tieši to apstiprinājis.

Vienīgais, ko Dogo ražotāji pašlaik esot gatavi izpaust, ir – no uzņēmuma un tā īpašnieku viedokļa esot ļoti svarīgi sabiedrībai norādīt, ka uzņēmuma Rimi Latvija lēmums par atteikšanos no Dogo pārtikas tālākas tirdzniecības „attiecināms tikai uz sauso suņu barību Dogo un tas nekādā veidā nav saistīts ar Dogo konserviem”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi