Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2017. gadā Latgale atzīmēs Latgales 1. kongresa simtgadi. Neskatoties uz kongresa neviennozīmīgajām sekām uz latgaliešu valodas un kultūras stāvokli laika periodā, kas seko kongresam un kongresa rezolūcijas ieviešanas dzīvē problemātiku, šis notikums ir latgaliešu nacionālās pašnoteikšanās akts, nozīmīgākais brīdis latgaliešu jaunāko laiku vēsturē.

Jautājums, uz kuru gribu vērst uzmanību, ir valoda, kurā paredzēts uzraksts uz kongresa piemiņas objekta Rēzeknē. Pašlaik publiski ieejamajā informācijā par pieminekli ir redzams uzraksta variants lejaslatviešu, vai "baltiešu izloksnē", kā Rēzeknes kongresa delegāti to nosauktu, - “I Kurzeme, i Vidzeme, i Latgale mūsu” (Rainis).

Par valodas izvēli

Uzrakstam uz pieminekļa ir jābūt Latgales latviešu, t.i. latgaliešu literārajā rakstu valodā. Par labu šādai valodas izvēlei ir vairāki argumenti:

- Rēzeknes kongresa darba valoda bija latgaliešu valoda;

- Kongresa rezolūcija ar lēmumu par Latvijas apvienošanos tika uzrakstīta latgaliešu valodā;

- Valsts valodas likums aizsargā latgaliešu valodu un veicina tās lietošanu (un kur vēl, ja ne uz šī pieminekļa ir pareizā vieta latgaliešu valodas lietošanai);

- Latgaliešu valodas lietošana uz šī pieminekļa ir latgaliešu tiesību un pašcieņas jautājums;

- Nepastāv nekādi valodnieciski vai juridiski šķēršļi latgaliešu valodas lietošanai šī pieminekļa gadījumā.

Mums diemžēl nav iespējas pajautāt Kongresa delegātiem viedokli par to, kādā valodā uz šī pieminekļa ir jābūt uzrakstam, taču jebkuram cilvēkam, kurš pārzina vēsturi, atbilde ir skaidra - delegāti, kuri kongresu noslēdza ar prasību "paturēt tiesības valodas jautājumā", iestātos par latgaliešu valodas izmantošanu.

Šis piemineklis būs Rēzeknes, Latgales galvaspilsētas, pilsētvides objekts. Ņemot vērā tā vēsturiski politisko kontekstu, tieši valodas pielietojums uz pieminekļa piešķirs tam vienu no iespējamām semantiskajām slodzēm:

Piemineklis ar uzrakstu LATGALIEŠU valodā būs kā vēstule gadsimta garumā no latgaliešiem, kas lēma Kongresā latgaliešiem mūsdienās ar atgādinājumu par latgaliešu pašnoteikšanās aktu, kas lika pamatus valsts izveidei, apliecinājums, ka kongresa rezolūcija nebija tukši vārdi un latgaliešu valoda dzīvo.

Piemineklis ar uzrakstu LATVIEŠU valodā būs nekas vairāk kā neokoloniālisma totēms, Rīgas centrālās varas administratīvs "kilometru stabiņš" provincē, kurā tiek iegūti kvalitatīvi cilvēkresursi. Uzraksts latviešu valodā uz šī konkrētā pieminekļa būs klaja necieņas izrādīšana Kongresa dalībniekiem, kuri valodas jautājumu lika pamatu pamatos. Piemineklis, no kura būs izdzīta latgaliešu valoda, būs spilgts, vienmēr blakus esošs apliecinājums tam, ka Kongresa rezolūcija netiek pildīta un, iespējams, 1917. gadā tika pieļauta kļūda.

Par saturu

Latgales kongresa virsuzdevums bija tikt ārā no Krievijas impērijas. Drukas aizliegums, melnsimtnieki, rusifikācija un vēl 101 iemesls tam, lai izdevīgā ģeopolitiskā situācijā atvadītos no “lielā brāļa”. Blakus guberņā arī dzīvoja latvieši, bija loģiska izvēle apvienot centienus ar radniecīgiem ļaudīm. Bet - kas ir ļoti svarīgi - latgalieši nekad nenāca ar uzstādījumu ievest savu kārtību kopējā mājā. Mums bija sava valoda, kultūra, sociālās tradīcijas un cilvēkresursi - latgalieši 1917. gadā bija pašpietiekami un gatavi tautas izaugsmei, līdzīgi kā liela daļa no impērijām atšķēlušos etnosu.

Latgaliešiem bramanīties par to, ka “Kurzeme un Vidzeme ir mūsu”, nebija ne vajadzības, ne vēlēšanās, tāpēc mēģinājums ielikt frāzi “I Kurzeme, i Vidzeme, i Latgale mūsu” 1917. gada latgaliešu mutēs ir maigi sakot, “diezgan liela mākslinieciskā brīvība”. Vēl jo vairāk - latgalieši nogura cīnīties ar “mūsistiem”, kas visu zināja labāk un jau drīz sāka aplaimot Latgali ar linu monopolu, latgaliešu izstumšanu no valsts pārvaldes, latgaliešu valodas izdzīšanu no Latgales skolām un citām iniciatīvām. Frāze ar teritoriju uzskaitījumu un īpašumtiesību pieteikumu drīzāk piestāv metropoles ierēdnim, un Latgale šajā frāzē ir objekts, kas ir skumjā pretrunā kongresa pamatidejai.

Piedāvātais uzraksts atstāj telpu arī kurioziem. “I Kurzeme, i Vidzeme, i Latgale mūsu”. Kā pieminekļa autori Zemgales brāļiem skaidros viņu kultūrvēsturiskā novada ignorēšanu? Sūtīsiet pie Pliekšāna, kurš nevar aizstāvēties?

Ja kāds no idejas autoriem būtu parūpējies pārtulkot piedāvāto uzrakstu latgaliski, tiktu iegūta frāze “I Kūrzeme, i Vydzeme, i Latgola myusu”. Ironiskā kārtā, tā kā “myusa” latgaliešu valodā nozīmē “muša”, tad paralēli nozīmei, kas frāzei ir latviešu valodā, latgaliešiem tā var nozīmēt arī “Gan Kurzeme, gan Vidzeme, gan Latgale pieder mušām”. Esmu drošs, ka Jānis Skutelis savā humoršovā novērtēs joku plēsējus no Rēzeknes, tāpat ir diezgan liela varbūtība, ka pieminekļa nosaukums latgaliešu kultūrvidē, līdzās “Goram” un “Zeimuļam”, nogravitēs līdz koncentrētam “Mušu piemineklis”. Bet ko gan citu var sagaidīt, ja latgalieši tā vietā, lai būtu saimnieki savā vēsturē, pilsētā un kultūrtelpā, ļauj svešiniekiem rakstīt savus pieminekļus.

Akmenī iecirsta Latgales kongresa rezolūcija par latgaliešu tiesībām - tas ir vienīgais leģitīmais piemiņas zīmes formāts Kongresa vietai. Viss pārējais var izrādīties vien patvaļīga kādas „Saskaņas Centra” pašvaldības un kādas sabiedriskas organizācijas rebīte, kam ar Latgales kongresu ir visai attāls sakars.

* biedrības "Latgolys Saeima" valdes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Paveiktais veselības nozarē Artura Krišjāņa Kariņa valdības pirmajā gadā

FotoAtbilstoši valdības deklarācijai: 1. Pieejamība. Ārstniecības personu darba samaksas pieaugums 2020. gadā. Panākts, ka 2020.gadā veselības nozares darbinieku zemākā darba samaksa pieaugs par 10%, savukārt rezidentiem darba samaksas pieaugums būs 20% apmērā. Piemēram, sertificētu ārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro (no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā) un sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 71 eiro (714 uz 785 eiro). 
Lasīt visu...

10

Šakāļi

FotoTā iegājies, ka vieni zvēri mums simbolizē drosmi un cēlumu, bet citi - gļēvumu un zemiskumu. Tā, piemēram, lauvu mēs dēvējam pat par zvēru karali, bet hiēnām un šakāļiem cilvēku vērtību sistēmā ir visai zīmīgs, bet nožēlojams statuss. Tie reti uzbrūk spēcīgam pretiniekam, tie vareni tikai barā, tie uzglūn slimam vai vājam,      vai vēl neizaugušam, vārdu sakot, tādam, kurš nespēj sevi aizstāvēt.
Lasīt visu...

18

Mums pilnīgi neparedzētām vajadzībām ļoti nepieciešami vēl divi miljoni nodokļu maksātāju naudas

FotoLatvijas Televīzija Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) 2020. gada 15. janvārī iesniegusi informatīvo ziņojumu par vidēja termiņa darbības stratēģijas (2020.-2022. gadam) ieviešanu un kapitālsabiedrības sekmīgai attīstībai nepieciešamiem priekšnoteikumiem. Ziņojumā apkopota informācija par šābrīža situāciju uzņēmumā.
Lasīt visu...

21

Intelektuālā atombumba

FotoCilvēce vēsturiski nesen ieguva atombumbu kā pagaidām efektīvāko līdzekli cilvēku fiziskajai iznīcināšanai. Taču cilvēce vēsturiski vēl nesenāk (no XX gs.70.gadiem) ieguva atombumbu  arī cilvēku garīgajai (apziņas, domāšanas, prāta, uztveres) iznīcināšanai, viņus neiznīcinot fiziski. Arī tas pagaidām ir efektīvākais līdzeklis attiecīgajā jomā. Tik efektīvs līdzeklis garīgajai iznīcināšanai nav ne reliģiskā dogmātika, ne politiski ideoloģiskā dogmātika. Šo līdzekli jāsauc par intelektuālo atombumbu.
Lasīt visu...

21

Mums būtu jāsāk uzvesties kā saprātīgiem vismaz līdz budžeta apstiprināšanai

FotoPēdējās dienās visi jau ir apjukuši no tā ziņu daudzuma, kas ar mediju un sociālo tīklu starpniecību nāk no Rīgas domes gaiteņiem. Izsekot, par ko kārtējo reizi kāds no partneriem ir apvainojies vai izteicis ultimātu, patiešām kļūst grūti, un es atvainojos rīdziniekiem par šo jucekli.
Lasīt visu...

21

2020. No Tuvajiem Austrumiem līdz Baltijai: ģeopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā

FotoĢeopolitiskās prognozes jaunajam gadam no dažādu politologu puses skan neviennozīmīgi un tās atšķiras gan pēc vektora, gan dinamisma - no globāla atomkara briesmām līdz Baltkrievijas iekļaušanai Krievijas iniciētajā “valstu savienībā”. Tomēr vairums ir vienisprātis, ka šis gads solās būt notikumiem bagāts.
Lasīt visu...

21

Pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis top necaurspīdīgi

FotoLatvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) nosūtījusi vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), Latvijas Rektoru padomei, Augstākās izglītības padomei, Latvijas Universitāšu asociācijai, paužot iebildumus par necaurspīdīgo procesu, kādā top pilnveidotais augstskolu pārvaldības modelis. LIZDA sagatavojusi priekšlikumus augstskolu pārvaldības modeļa uzlabošanai. Priekšlikumi un iebildumi ir nosūtīti izvērtēšanai IZM.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

500 metru aptieku darbības ģeogrāfiskais ierobežojums jāatceļ, lai veicinātu medikamentu pieejamību un normalizētu zāļu cenas Latvijā

Nevalstiskā organizācija Impact 2040 vērsusies pie Valsts prezidenta, Saeimas deputātiem...

Foto

Atklātā vēstule par ilgtspējīgu un gudru saimniekošanu Latvijas mežos

Mežs mūsdienās klāj vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas, kas ir pēdējos 250 gados lielākā meža platība. Latvijas meža...

Foto

Pašlaik galvaspilsētu vada Mata Hari, kas iepriekšējos 10 gadus veiksmīgi nēsājusi čemodānus aiz vajadzīgajiem cilvēkiem

Maniem kolēģiem Rīgas domē, kā man liekas, ir divas iespējas, kā...

Foto

Pa Latviju klīst populāra nopūta - “Galvenais, ka šoreiz ir prezidents, par kuru nav kauns”

Tas, ko esmu ievērojis un sen sapratis - cilvēkiem ārpus Latvijas...

Foto

Neredzam nekādu iemeslu, lai kaut ko mainītu partijas darbībā arī pašlaik

Ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies saistībā ar ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC)...

Foto

Kā Kariņa valdība iespēra zem jostas vietas Latvijai kā tiesiskai valstij

9.janvāra Saeimas plenārsēdē tika izskatīts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par valdības nespēju pamatot...

Foto

Cerību ideoloģija

Uz planētas pašlaik notiek sīva cīņa par pasaules kārtību. Cīņa notiek starp tiem, kuri vēlas dzīvot daudzpolārā pasaulē, kur pasaules kārtību nosaka vairākas spēcīgas...

Foto

IZM izteikti neieklausās profesionāļu viedoklī un nāk klajā ar nepārdomātiem priekšlikumiem

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pēdējā laikā izceļas ar dažādu noteikumu aktīvu ražošanu, bet tas...

Foto

Vai LTV izplata viltus ziņas?

6. janvārī sabiedrība uzzināja par kārtējām vadošo darbinieku iecelšanām Latvijas TV. Zīmīgi, ka pārmaiņas skārušas tieši atbildīgos par saturu. LTV pavēstīja,...

Foto

„Mediju ekspertes” Rudušas piecpadsmitā darbavieta atbilstoši viņas vektoram būs valsts televīzija

No 2020. gada 6. janvāra Latvijas Televīzijas Programmu daļas direktores pienākumus pilnā apjomā sākusi pildīt...

Foto

Laimīgā dzīve ar “suņa s...iem” un prognozēšanas rutīna

Ar svešvārdu “rutīna” neapzīmē vienīgi šablonisku darbību, kad valda ilgi trenēts un stabils, taču ne visai simpātisks automātisms....

Foto

Iniciatīva: valsts un pašvaldību autotransportu aprīkot ar GSM GPS izsekošanas ierīcēm

Brīdī, kad valstī trūkst naudas mediķiem, demogrāfijas jautājumiem, ir nepieciešams arī palūkoties, kur varētu ietaupīt...

Foto

Daudzi šeit Latvijā savā apziņā vēl nedzīvo kā Eiropā, par kuru sapņojam

Eiropa. Brīvā Eiropa. Padomju Latvijas laikā tā bija katra latvieša sapnis. Nostāsti par turīgajiem...

Foto

Valdībai jāpievērš uzmanība nepilnībām regulējumā par aptieku izvietojumu

Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments 18.decembrī, izskatot pieteikumu par Zāļu valsts aģentūras izsniegtām atļaujām aptiekas atvēršanai, atcēla...

Foto

Elektriskā dzīve

Pagātne ir ne tikai notikumiem, bet arī idejām. Notikums bez idejas ir ikdiena, bet notikums ar ideju kļūst par vēsturi. Pagājušā gadsimta otrajā gadu...

Foto

Pagātnes fakti tagadnei

Latvijas sabiedrības kādā daļā joprojām saglabājas speciāli iezombētais melīgais priekšstats par “perestroiku/atmodu”. Daudzi turpina slavēt tādus VDK sameistarotos pseidonacionālos mistrojumus kā LTF, LNNK,...

Foto

Lai arī pamazām, tomēr tiesiskā situācija Latvijā uzlabojas

23. decembrī Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošu Satversmei atzinusi normu, kas liedz kriminālvajāšanai izdotam Saeimas deputātam piedalīties Saeimas...

Foto

Datu valsts inspekcijas direktore jaunu izaicinājumu priekšā

Datu valsts inspekcijas vadītāja amatā tiku iecelta 2016.gada 5.aprīlī, neilgi pirms tika pieņemta Vispārīgā datu aizsardzības regula (2016.gada 27.aprīlī)...

Foto

No kā mums lūgt svētību jeb svētība vai lāsts?

Šajos Ziemassvētkos arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs aicina iznīcināt ļaunumu savās dzīvēs. Šai sakarā minēšu kādu piemēru, kur no...

Foto

Objektīvais faktors

Eksistenciālajai traģēdijai, kas latviešu tautā turpinās jau gadus trīsdesmit un izteikti triumfālu pakāpi ir sasniegusi “6.oktobra paaudzē”, ir objektīvs faktors. Tāds faktors patiešām eksistē...

Foto

Notiek sorosītu bezprecedenta uzbrukums Valsts policijai

Pēdējās dienās lielu vairumu Latvijas masu mediju ir pāršalkusi ziņa, ka it kā kāda persona terorizējot un vajājot žurnālistu organizāciju Re:Baltica un...