Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas domes konkursos par sniega izvākšanu uzvarējušie uzņēmumi nonākuši situācijā, kad tikai par starpniecību šajā biznesā gūst iespaidīgu peļņu – līdz pat divarpus latiem par katru kubikmetru sniega, ko no galvaspilsētas izved to apakšuzņēmēji – zemnieki.

Pēc tam, kad kāds Pietiek lasītājs iesūtīja ierosinājumu „papētīt, kā par sniega izvešanu sākotnējais, decembrī medijos nosauktais Rīgas domes ceņņiks 7 Ls/kub.m (šlesakovu draugiem?) piedāvājumā zemniekiem nokritis līdz 4 Ls” un retoriski apjautājās, „vai starpība 3 Ls bija otkats”, Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Uģis Vidauskis informēja, ka „atkarībā no līguma ar katru konkrēto ielu uzturēšanas uzņēmumu izcenojums 2011. gadā par vienu izvestu sniega kubikmetru ir robežās no 5,25 latiem līdz 6,26 latiem bez pievienotās vērtības nodokļa”.

Šajos līgumos noteiktās summas ietver visas izmaksas, kas saistītas ar sniega izvešanu, bet paši līgumi noslēgti pēc tam, kad 2009. gadā tika organizēts atklāts konkurss par ielu un tiltu uzturēšanu galvaspilsētā turpmākajiem pieciem gadiem. Saskaņā ar konkursa rezultātiem ielu un tiltu uzturēšanu Rīgā nodrošina četri konkursa uzvarētāji - AS Ceļu pārvalde Latgales priekšpilsētas, SIA Roadeks Kurzemes priekšpilsētas, PS CP Serviss Centra, Ziemeļu, Vidzemes un Zemgales priekšpilsētas ielās un SIA Rīgas tilti – uz tiltiem.

Taču līdz ar sniega stihijas uzbrukumu vismaz divi no konkursu uzvarētājiem slēguši līgumus par sniega izvešanu ar apakšuzņēmējiem – zemniekiem, un izrādās, ka tiem maksātās summas jau bijušas ļoti ievērojami zemākas.

Paši „piecgadu līgumu” īpašnieki ar Rīgas pašvaldību gan par summām ir ļoti nerunīgi, un Rīgas tiltu ģenerāldirektors Albīns Jasaitis (attēlā) izsakās, ka viņam „vispār nav saprotams, zemnieki ir apmierināti, bet ir kaut kādi sazvērnieki, kas mēģina kaut ko uzkurināt, tās ir kaut kādas speciāli sakurinātas kaislības”. Jautājums par konkrētām summām, kas tiek maksātas zemniekiem, esot konfidenciāls, turklāt esot jāņem vērā arī specifiski tehniski jautājumi.

„Jāņem ir vērā attālums, līdz kuram sniegs jāved. Viņiem bija Vairoga ielas pārvads un Zemitānu tilts, līdz ar to attālumi līdz izgāztuvei bija nelieli, bet, ja ved no Bolderājas tilta, tas ir daudz tālāk. Tāpat atšķiras objekts no objekta. Viņi bija ar lielajām mašīnām un tādēļ varēja strādāt tikai uz platām ielām, jo viņi aizņēma 2 joslas, līdz ar to vajadzēja, lai ir vēl trešā, pa kuru braukt. Tur arī bija lieli apjomi, ko vienā reizē iekraut. Bet, ja ir mazāki apjomi, tāpat jau ir jāved, un tas sanāk dārgāk. Tādēļ arī tā cena ir tāda,” piebilst Jasaitis.

To, ka pašizmaksa sniega izvešanai no mazajām ieliņām varētu būt nedaudz lielāka nekā lielo ielu iztīrīšanai, ar ko nodarbojušies zemnieki, atzīst arī Zemnieku Saeimas vadītājs Juris Lazdiņš, kurš slēdzis līgumus ar Ceļu pārvaldi un Rīgas tiltiem: „Iespējams, ka sniega izvešana no mazajām ieliņām un pagalmiem ir dārgāka, tādēļ arī vidējā cena par kubikmetru sanāk lielāka, jo zemnieki jau veda tikai no lielajām ielām. Turklāt varbūt tajā cenā ir iekšā vēl kādi pakalpojumi, jo aiz mūsu mašīnām brauca Rīgas tiltu slotas utt.”

Tomēr cenu atšķirības starp tām summām, ko par kubikmetra izvešanu Rīgas dome maksā uzņēmumiem, kas uzvarējušas piecgadu konkursos, un tām, ar kurām ir apmierināti zemnieki, izrādās krietni iespaidīgākas, nekā tas ziņots iepriekš un nekā ir gatavi atzīt domes pārstāvji un „piecgadu līgumu” ieguvēji. Kamēr dome, kā minēts, maksā līdz pat 6,26 latiem + PVN par kubikmetru, zemniekiem domes līgumus ieguvušie uzņēmumi maksā tikai 3,8 latus + PVN par kubikmetru, kas nozīmē, ka par „starpniecību” tiek pelnīti pat divarpus lati par katru kubikmetru.

Tiesa, Rīgas tiltu pārstāvis mēģina apgāzt domes sniegto oficiālo informāciju. „Jums ir galīgi aplami cipari. Man nekad Rīgas dome nav maksājusi 7 latus. Es jums ciparus nesaukšu, jo tas ir komercnoslēpums, bet tie cipari, ar kuriem jūs mēģināt uzstāties, ir kaut kur uz ielas sagrābstīti. Bez tam Rīgas dome ir aizmirsusi, ka šogad mums maksā par 7% mazāk, nekā līgumā noteiktā summa, sakarā ar deflāciju,” apgalvo Jasaitis.

Savukārt Rīgas domes pārstāvis iespaidīgo cenu starpību vairs nevēlas komentēt, bet Lazdiņš saka: „Mēs izrēķinājām, ka mēs varam izvest sniegu par 3,8 latiem + PVN, tādu cenu prasījām, un tik arī Rīgas tilti un Ceļu pārvalde mums maksāja. Mēs esam apmierināti. Kādēļ kas kuram maksā un cik, es nezinu un citu naudu neskaitu. Mums ar šo pietika. Mēs ar šo cenu esam apmierināti, cik prasījām, tik arī maksāja, neko nekaulējās.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

FotoMūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Lasīt visu...

3

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

FotoSaeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Lasīt visu...

18

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

FotoDaži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Lasīt visu...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi