„Rīgas satiksmes” korupcijas skandāls var būt liktenīgs arī bijušajam politbanķierim Valdim Siksnim
Pietiek lasītājs06.01.2019.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Kādreizējais ar dažādām partijām saistītais banķieris Valdis Siksnis šogad negaidīti ticis ierauts divos korupcijas skandālos, kuri bijušajam politbaņķierim var izrādīties liktenīgi.
Pirmais aizsākās jau pirms kāda laika, pateicoties jauno politisko spēku interesei par valstij piederošo Citadeles akciju pārdošanu Ripplewood investoru konsorcijam. V.Sikšņa Callidus pārstāvēja Ripplewood intereses un ir bēdīgi slavens ar "darījumu veicinošā" brauciena uz Gruziju organizēšanu. Parlamentārā izmeklēšanas komisija atzina šo Gruzijas braucienu par koruptīvu. Taču koalīcijas atbalsta trūkuma dēļ lieta tālāku virzību neguva.
Kā zināms, valstij piederošās Citadeles akcijas tika pārdotas Ripplewood par nesamērīgi zemu cenu. Pašam Valdim Siksnim tikt pie daļas no šī kumosa gan neizdevās jo "investori" viņu šajā darījumā vienkārši uzmeta. Taču Callidus un Valda Sikšņa nedienas ar to visdrīzāk nebeigsies.
Pēdējā korupcijas skandālā ierautā Rīgas satiksme izmantoja Callidus pakalpojumus daudzu simtu miljonu eiro finansējuma piesaistē. Kaut arī pagaidām finansējuma piesaistes organizēšana nav publiski izskanējusi KNAB izmeklētās Rīgas satiksmes lietas kontekstā, vairāki avoti apstiprina, ka šis jautājums jau ir nonācis tiesībsargu redzeslokā.
Zīmīgi, ka pēdējos pāris gados Valdis Siksnis publiskajā vidē centies distancēties no korporatīvo finanšu kompānijas Callidus, pozicionējot sevi kā vienu no aktīvajiem pensiju pārvaldītāja Indexo (viens no akcionāriem ir arī apcietinātais Māris Martinsons ar sava dēla Mārča starpniecību) dibinātājiem, kas cīnās par taisnīgu finanšu vidi.
Viena no gaidāmajām un būtiskākajām norisēm ir jaunās valdības izveide. Alternatīvais scenārijs būtu Saeimas ārkārtas vēlēšanas. Kā zināms, ekspolitbanķieris Siksnis pēdējos gados ir izrādījis finansiālās simpātijas Vienotībai. Jaunajiem politiskajiem spēkiem zaudējot kontroli pār situāciju, gan valstij piederošo Citadeles akciju pārdošana par nesamērīgi zemu cenu, gan Rīgas satiksmes korupcijas skandāls var beigties ar čiku.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
