Iesaki rakstu: 
Pagājušā gada nogalē iegādājos dzelteno e-talonu ar 20 e-biļetēm jeb, kā tagad moderni mēdz teikt, noslēdzu līgumu ar Rīgas satiksmi (turpmāk – RS). Ņemot vērā manu pārvietošanās biežumu, ar šādu braucienu daudzumu pietiek apmēram pusgadam.
Tā kā RS garantēja e-talonam 12 mēnešu derīguma termiņu, pirkums, kas sniedz atlaides atkarībā no iegādāto biļešu skaita, mani apmierināja. Jāpiezīmē, ka likumdošana neierobežo e-talonu iepirkšanu, tādēļ manā rīcībā varēja atrasties arī krietni vairāk biļešu.
Gadu mijā konstatēju, ka ar pirkumu esmu iebraucis auzās, jo pārvietošanās sabiedriskajā transportā ar priekšapmaksu ir kļuvusi lētāka. Nosūkstījos, ka pats vien esmu vainīgs, un jaunajā gadā nāksiet kursēt par vecajām cenām. Tad pēkšņi RS paziņoja, ka saīsina 2013. gada e-talonu izmantošanas termiņu līdz februāra beigām, manā gadījumā aptuveni par divām trešdaļām. Pašvaldības SIA pašceptie noteikumi to pieļauj.
Caur mediju šķidrautu nejauši uzzināju, ka neizmantotās biļetes tomēr kompensēšot. Piezvanīju uz informatīvo tālruni, kur man apstiprināja – naudu par biļetēm patiešām varu saņem atpakaļ, taču tikai 75% apmērā. Situācija galīgi absurda.
Manuprāt, naudiņa drīzāk būtu jāatgriež ar uzviju. Pirmkārt, tāpēc, ka, veicot priekšapmaksu, esmu ieguldījis līdzekļus uzņēmuma attīstībā. Šī nauda jau ir apgrozījusies un nesusi peļņu. Otrkārt, RS, samazinot līguma termiņu, jau tā ir radījusi man neērtības un materiālos zaudējumus (piemēram, brauciens uz klientu apkalpošanas centru).
Diemžēl, tā kā līguma nosacījumi (šajā gadījumā – RS noteikumi par abonementa biļešu izmantošanas kārtību) ir vienpusēja uzņēmuma prerogatīva, pasažieriem nav nekādu izredžu kaut ko ietekmēt vai mainīt.
Tiesas darbi visticamāk ir lemti neveiksmei un atņems vairāk līdzekļu nekā skāde par biļetēm, kā arī neatsvērs zaudētās nervu šūniņas. Pasažieri pat nevar protestēt pret šo netaisnību, izvēloties alternatīvu pakalpojumu sniedzēju, jo RS ir monopols galvaspilsētas sabiedriskā transporta jomā.
Pret savu gribu RS uzdāvinātais čungurs individuāli varbūt arī nešķiet liels, taču, pareizinot to ar simtiem tūkstošu pasažieru, nokāstā summa izveidosies iespaidīga. Piedevām 25% ķēriens nebūs vienīgais guvums. Vairums pasažieru centīsies izlietot nopirktās biļetes, kaut vai bezjēdzīgi vizinoties, bet, ja tomēr paliks daži neizmantoti braucieni, nestāvēs rindās un nerakstīs iesniegumus, lai divu mēnešu laikā atgūtu 75% no biļešu cenas. Cilvēki vienkārši nospļausies un izmetīs pustukšos e-talonus miskastē.
Visdažādākās kompānijas un struktūras pastāvīgi izkrāpj naudiņu no izdzīvotāju kabatām, taču pēdējā laikā tas pārsvarā notiek aizplīvuroti un filigrāni. RS afēra šokē ar savu primitīvismu un nekaunību. Šajā ziņā to var salīdzināt ar Krājbankas epopeju. Tiesa toreiz patukšoja biezos maciņus, kamēr RS aptīra trūcīgos.
Jāakcentē, ka RS precedents ir potenciāli bīstams Latvijas uzņēmējdarbības videi kopumā. RS pēdās var iet mobilo sakaru operatori, kabeļtelevīzijas, interneta veikali, Latvijas Gāze, Latvenergo, bankas, kā arī vēl daudzi jo daudzi pakalpojumu sniedzēji un preču piegādātāji vai pārdevēji.
Shēma pavisam prasta: jāpieņem noteikumi, kas ļauj, mainoties pakalpojuma vai preces cenai, samazināt līguma termiņu un atdot tikai daļu no priekšapmaksas.
Uzskatu, ka pēc šīm rebēm RS vairs nav morālu tiesību kaunināt bezbiļetniekus. Patiesībā garauša politika šobrīd ir vienīgā iespēja vismaz nedaudz atgūt RS noblēdīto naudiņu.
Starp citu, RS savā alkatībā ir piespēlējusi Ušakovam Melno Pēteri. Zaķu taktika var kļūt par pirmo soli atraktīvā pagrīdes cīņā ne vien pret RS, bet arī pret Rīgas uzurpatoru. Smailiņš!
Galvaspilsētas gauleiters, protams, var palaist no ķēdes RS cerberus – biļešu kontrolierus. Taču tad no šīs Ušakova melnās sotņas cietīs arī Saskaņas centra elektorāts, ar kuru viņš ļoti vēlas vienmēr būt kopā, lai gan tas nebūt nesteidzas ar eiropeisku apzinīgumu reģistrēt e-biļetes. Sakursim iedomīgajam Rīgas birģermeistaram zaķīšu pirtiņu?
P. S. Par RS plāniem atdot tikai 75% no 2013. gadā iegādāto e-biļešu priekšapmaksas var pārliecināties, piezvanot uz bezmaksas diennakts informatīvo tālruni: 80001919. Nodoms acīmredzot balstīts uz RS noteikumu Nr. INA-NOT/2012/7 “Abonementa biļešu izmantošanas kārtība” 62., 63. punktu. Šo normatīvo bāzi atradu paša spēkiem, jo operatore ieteica kaut kur, nezin kur RS mājas lapā meklēt to, nezin ko.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
