„Rīgas satiksmes” dati atklāj veselu „īpašo iedzīvotāju” sugu – no tiem soda naudas nav iekasētas
PIETIEK14.11.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja „parastais iedzīvotājs” nav samaksājis par auto novietošanu Rīgas centra ielu malās vai pārsniedzis apmaksāto laiku, viņa braucamajam pašvaldības SIA Rīgas satiksme darbinieki uzstāda riteņa bloķēšanas ierīci, kas tiek noņemta tikai pēc aprēķinātās soda naudas nomaksas. Taču, kā izrādās, aizvadītajos gados ir bijuši desmiti, domājams, pat simti pašvaldības institūciju amatpersonu, to ģimenes locekļu un vienkārši „vajadzīgu cilvēku”, kuri šādās situācijās izmantojuši „glābējzvanu” un uz pašvaldības rēķina tikuši vaļā kā no bloķētāja, tā no soda naudas.
Pietiek rīcībā ir nonākusi daļa no Rīgas satiksmes autostāvvietu informācijas sistēmas datiem, par kuru iespējamo noplūdi tika informēts jau otrdien, kad pēc Rīgas satiksmes vadītāja Leona Bemhena (attēlā) tieša vai netieša rīkojuma (viņš pats to ne noliedz, ne apstiprina) pēkšņi autostāvvietu datu operatoru telpās tika uzstādīta videonovērošanas iekārta un strauji tika veikta informācijas un videonovērošanas iekārtu „profilakse”.
Šie noplūdušie dati rāda, ka situācijās, kad automašīnai uzlikts bloķētājs, bet soda naudu maksāt negribas, „glābējzvanu” Rīgas satiksmes vadības pārstāvjiem, pēc visa spriežot, izmantojuši daudzi desmiti, domājams, pat simti cilvēku, kuru vidū ir gan Rīgas satiksmes vadības pārstāvji, gan viņu ģimenes locekļi, gan uzņēmuma ierindas darbinieki un to radinieki, gan Rīgas domes Satiksmes departamenta darbinieki.
Šajos gadījumos, kā rāda noplūdušie dati, bloķētāji automašīnām noņemti, soda naudas no „īpašajiem iedzīvotājiem” nav iekasētas, savukārt datu sistēmā fiksēti visdažādākie attaisnojumi: visbiežāk minēts, ka pēkšņi sabojājies stāvvietu dators, taču tāpat bieži vien izrādījies, ka automašīnas īpašniekam it kā ir abonements vai arī viņš patiesībā samaksājis ar īsziņu.
Pietiek jau ir nosūtījis iesniegumu Valsts policijai, kuram pievienoti Pietiek rīcībā nonākušie dati no Rīgas satiksmes informācijas sistēmas. Kā Pietiek apliecinājuši avoti Rīgas satiksmē, gadījumā, ja Valsts policija vēlēsies šos faktus pārbaudīt nopietni, nebūs grūti noskaidrot, vai katrā konkrētajā gadījumā, kad kā attaisnojums minēts datora bojājums vai abonementa esamība, par šādu datora bojājumu ir ticis saņemts un reģistrēts ziņojums un abonements patiešām ir bijis oficiāli izsniegts.
Pietiek arī nosūtījis Rīgas satiksmes vadībai jautājumus par virkni konkrētu automašīnu un to īpašnieku, kuru braucamajiem aizdomīgos apstākļos noņemti riteņa bloķētāji. Šo personu vidū ir augsta Rīgas satiksmes amatpersona Irina S., viņas dēls Artjoms S., citas augstas Rīgas satiksmes amatpersonas dzīvesbiedre Mārīte D., Rīgas satiksmes analītiķa sieva Karina A., Rīgas domes Satiksmes departamenta darbiniece Jeļena D., kāda pazīstama restorāna saimnieks u.c.
Par šīm un vēl virkni citu personu Rīgas satiksmei ir uzdoti vienādi jautājumi – cik reizes 2011. un 2012. gadā konkrētajām automašīnām Rīgas satiksmes pārraudzītajās automašīnu novietošanas vietās ir uzlikts riteņa bloķētājs, cik no šīm reizēm konkrētais auto īpašnieks vai lietotājs ir samaksājis aprēķināto soda naudu, bet cik no šīm reizēm soda nauda nav samaksāta un kādu iemeslu dēļ.
Kaut gan, piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcijā jebkurš interesents var saņemt datus par konkrētam auto reģistrētām soda naudām, pagaidām Rīgas satiksme mēģina aizbildināties, ka, „pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzības likumu, Rīgas satiksme informē, ka tai nav tiesības izpaust pieprasījumā norādīto fizisko personu datus”.
Kā zināms Pietiek, lēmumu par datu neizpaušanu pieņēmis personiski Bemhens, taču ne Rīgas satiksmes preses sekretārs, ne Bemhens otrdien un trešdien nespēja atbildēt uz jautājumu, pamatojoties uz kādām Fizisko personu datu aizsardzības likuma normām, uzņēmums nevēlas izpaust datus par konkrētiem transportlīdzekļiem uzliktiem sodiem un kuri tieši dati no pieprasītajiem Rīgas satiksmes skatījumā ir fizisku personu dati.
No nākošās nedēļas sākuma Pietiek katru dienu publiskos datus (ieskaitot fotogrāfijas) par kādu konkrētu Rīgas satiksmes amatpersonu, tās radinieku vai citu „īpašo iedzīvotāju”, kam izdevies bez soda naudas maksāšanas vairākkārt atbrīvoties no riteņu bloķētājiem un iztikt bez soda maksāšanas.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
