Rīgas pašvaldībai savajagas dārgus "iPad" planšetdatorus, lietderību nespēj paskaidrot
PIETIEK17.03.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau gandrīz divas nedēļas Rīgas dome nespēj paskaidrot - kādiem tieši nolūkiem pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta vajadzībām pagājušā gada rudenī ir iegādāti 14 planšetdatori iPad3 un tieši kādēļ pašvaldībai savajadzējušies iPad3 visdārgākie iespējamie modeļi ar 64 gigabaitu ietilpību.
Kā rāda Pietiek šodien publicētais ar Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra direktora Ērika Zēģeļa rīkojumu izveidotās iepirkuma komisijas pagājušā gada septembra lēmums, tā izvērtējusi divus piedāvājumus 14 planšetdatoru iegādei Izglītības, kultūras un sporta departamenta vajadzībām un par uzvarētāju atzinusi SIA Atea, kas planšetdatorus apņēmusies piegādāt par 6528 latiem bez PVN vai 7899 latiem ar PVN.
Kā rāda iepirkuma komisijas lēmums, departamentam noteikti bijis vajadzīgs viens iPad3 ar 16 GB ietilpību par 412 latiem un 13 iPad3 ar 64 GB ietilpību par 576 latiem gabalā (abas cenas - ar PVN). Pašlaik interneta veikalā i-deal 16 GB iPad3 ar 3G iespēju maksā 399 latus un iPad3 ar 3G iespēju - 539 latus.
Taču papildus diezgan augstajai cenai (kas iPad3 pēdējos mēnešos gan ir mazinājusies) neizpratni rada tas, kādiem mērķiem pašvaldības departamentam savajadzējušies tieši šādi planšetdatori ar šādu ietilpību.
Kā izrādās, to izskaidrot vismaz pagaidām nespēj arī pašvaldības vadība. Jau pirms gandrīz divām nedēļām Pietiek uzdeva jautājumus domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam - ar ko tieši ir pamatota nepieciešamība pēc tik dārgu planšetdatoru iegādes, kāpēc tika izvēlēti tieši šie modeļi un nevis lētāki modeļi ar mazāku atmiņas ietilpību un kā tieši tie tiks izmantoti.
Kā izrādījies, Ušakovs ne uz vienu no šiem jautājumiem gandrīz divu nedēļu laikā nav spējis rast atbildes, - viņa preses pārstāve Pietiek ir norādījusi tikai, ka informācija esot pieprasīta no Informācijas tehnoloģiju centra.
Seko mums 
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
