Rīgas pašvaldība kavējas pieteikties kā cietusī "Ceļu pārvaldes" mākslīgo sadārdzinājumu lietā
PIETIEK16.06.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas pašvaldība kavējas pieteikties kā cietusī tai līdz šī gada pavasarim piederējušā uzņēmuma Ceļu pārvalde mākslīgi sadārdzināto iepirkumu lietā, par kuru kriminālprocesu sācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Pašvaldība pagaidām nespēj vai nevēlas paskaidrot šīs "izvērtēšanas" iemeslus, kaut gan no kriminālprocesa materiāliem ir skaidrs, ka šādi sadārdzināti iepirkumi ir notikuši.
Pietiek jau informējis, ka 2011. gada 11.oktobrī KNAB veica kratīšanu Ceļu pārvaldē, pēc kā tika sākts kriminālprocess par uzņēmuma amatpersonu iespējamām pretlikumīgām darbībām un prettiesisku labumu nodošanu uzņēmuma amatpersonām saistībā ar līgumu noslēgšanu un saistību izpildi atsevišķu uzņēmumu interesēs laika periodā no 2009.gada novembra līdz 2011.gada 11.oktobrim.
Kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas laikā KNAB konstatējis, ka toreizējā Ceļu pārvaldes valdes locekle un finanšu direktore Anita Gaile 2010.gada 30.augustā noslēgusi līgumu par bituma iegādi Ceļu pārvaldes vajadzībām ar starpniekuzņēmumu Deutsche Finance Group, nevis tieši no bituma piegādātāja OU Kemtrans Grupp. Tādējādi, mākslīgi sadārdzinot izejvielu izmaksas, Ceļu pārvaldei radīts kaitējums ne mazāk kā Ls 16 495 apmērā.
Tāpat KNAB konstatējis, ka toreizējā Ceļu pārvaldes administratīvā direktore Laima Karatājeva 2011.gada 9.maijā noslēgusi līgumu par bituma iegādi ar citu starpniekuzņēmumu - SIA Finance Group, nevis tieši no bituma piegādātāja OU Kemtrans Grupp. Tādējādi, mākslīgi sadārdzinot izejvielu izmaksas, šajā gadījumā Ceļu pārvaldei radīts kaitējums vismaz Ls 36 337 apmērā.
Konstatēts arī, ka Karatājeva tā paša 2011.gada 11.maijā un 19.maijā līgumu par dolomīta šķembu iegādi Ceļu pārvaldes vajadzībām noslēgusi ar starpniekuzņēmumu SIA Kliners, nevis tieši ar šķembu piegādātāju AB Dolomitas. Tādējādi, mākslīgi sadārdzinot izejvielu izmaksas, Ceļu pārvaldei radīts kaitējums ne mazāk kā Ls 21 801.
Īpatni saimniekojis arī toreizējais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lauva: viņš noslēdzis pilnvarojuma līgumu ar Renāru Rutki, uzdodot viņam par 1000 latiem mēnesī veikt SIA CP Uzturēšana un SIA CP Transports valdes locekļa amata pienākumus. Taču KNAB noskaidrojis, ka Lauvas privātbiznesa kompanjons Rutkis oficiāli noteiktos amata pienākumus nemaz nav pildījis, tādējādi no pašvaldības uzņēmuma nepamatoti saņemot 3000 latu.
Taču, neraugoties uz šiem faktiem, par kuriem KNAB informējis arī Rīgas pašvaldību, tā kavējas pieteikties kā cietusī šajā kriminālprocesā. Kā zināms Pietiek, jau jūnija sākumā KNAB nosūtījis Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam vēstuli, kurā aicina izlemt - vai pašvaldība kā bijušais Ceļu pārvaldes akcionāre laikā, kad notika šie mākslīgi sadārdzinātie iepirkumi, vēlas pieteikties kā cietusī.
Tomēr Ušakovs šī lēmuma lemšanu nodevis pazīstamā Oļega Burova vadītajam Īpašuma departamentam, kurš, kā rāda oficiālā atbilde Pietiek, "izvērtēs vēstulē norādītos apstākļus un atbilstoši Rīgas domes priekšsēdētāja rezolūcijai līdz 25.06.2013. sniegs atbildi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam". Pašvaldība nespēj vai nevēlas paskaidrot, ar ko skaidrojama šī kavēšanās.
Kā zināms, Rīgas pašvaldība šā gada aprīlī no tai piederošajiem 88,73% Ceļu pārvaldes akciju atbrīvojās, tos par 6,2 miljoniem latu pārdodot Adigjozalam Mamedovam piederošajai AS Rīgas Sanitārā transporta autobāze.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
