Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīga ir slavena ar savu vēsturisko un kultūras mantojumu, tomēr infrastruktūra pie ūdens ir viena no mūsu galvaspilsētas vājākajām pusēm. Ir vairāki iemesli, kāpēc Rīgā ir tik slikti attīstīta infrastruktūra pie ūdens, un tie ietver gan vēsturiskus faktorus, gan nepietiekamu investīciju un plānošanas politiku.

Vēsturiskie faktori: Rīga ir sena pilsēta un tās attīstība daudzos gadījumos ir notikusi bez racionālas plānošanas. Pie ūdens esošās infrastruktūras daļas var būt radušās organiski, bez saskaņotas plānošanas vai ilgtermiņa redzējuma. Tas ir rezultējies šaurās ieliņās, mūsdienās pārslogotos tiltos un ielās, kas nevar nodrošināt efektīvu satiksmes plūsmu.

Nepietiekamas investīcijas: ir acīmredzams, ka infrastruktūras attīstībai pie ūdens nepieciešamas ievērojamas investīcijas. Tomēr šķiet, ka Rīgas pilsētas domei trūkst vai nu izpratnes, vai vēlmes novirzīt finanšu resursus, lai modernizētu un uzlabotu infrastruktūru pie ūdens. Rīga ir augoša un dinamiska pilsēta, kuras iedzīvotāju ērtību un labklājības veicināšanai nepieciešamo prioritāšu saraksts bez šaubām ir bezgala garš, taču, apzinoties plānveidīgi un praktiski organizētas infrastruktūras pie ūdens ilgtermiņa nozīmi un pievienoto vērtību, retorisks ir jautājums par to, vai šī joma maz ir iekļauta Rīgas pilsētas prioritāšu sarakstā un, ja ir, tad cik plānveidīgi un praktiski tas tiek darīts?

Plānošanas politika: nepietiekama ilgtermiņa plānošana un koordinācija starp dažādiem infrastruktūras attīstības projektiem ir galvenais iemesls sliktai infrastruktūrai pie ūdens. Ir gadījumi, kur acīmredzami projektu plānošana ir notikusi bez pilnīgas izpratnes par vajadzībām, atdevi un ilgtermiņa mērķiem. Spilgts piemērs, kas raksturo šo neizpratni, ir kāds viena hektāra liels īpašums Ķīpsalā, Daugavas krastā, blakus restorānam “Osta”, kur piespiedu kaimiņu būšana savulaik pat eskalējusies līdz vardarbīgiem strīdiem starp uzņēmumu SIA “Saimnieks – Serviss”, kas teritoriju likumīgi iznomājis no valsts, un šo zemes gabalu pēkšņi iekārojušu biedrību “Latvian Sailing Team” ar ambīcijām teritoriju pārņemt.

Ambiciozā it kā bezpeļņas biedrība ir ar iespaidīgu, tostarp atpazīstamu personu, ziedotāju loku, kuras galvenais darbības veids teritorijā ir ekskluzīvu, privātu buru jahtu tauvošana izbūvētajā pontonu piestātnē. Turklāt līdzekļus šo pontonu izbūvei ir piešķīrusi un turpina piešķirt Rīgas brīvostas pārvalde, tātad daļēji arī Rīgas iedzīvotāji draudzīgi visi maksā par jahtinieku buržuāziskajām ambīcijām, un Rīgas dome pret to neiebilst.

Šis gan ir piemērs ne tikai Rīgas domes neizpratnei, bet arī valsts pārvaldes institūcijas – “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) bezatbildībai, jo labos draugos ar biedrības “Latvian Sailing Team” vadītāju Andreju Buli ir arī VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. To dokumentālajā īsfilmā “Ķīpsalas kauja” Ansim Pūpolam intervijā atklājis pats Buls, stāstot, ka Griškevičs pat bijis aizbraucis, lai iepazītos ar situāciju klātienē, un aicinājis zvanīt, ja nepieciešama palīdzība. Diez vai tāda pretimnākšana tiek izrādīta ikvienam VNĪ klientam? Diez vai ikviena bezpeļņas biedrība bauda tik nedalītas Rīgas domes simpātijas kā “Latvian Sailing Team”. Kāpēc tāda labvēlība tieši šai it kā bezpeļņas organizācijai? Šie jautājumi paliek neatbildēti.

Skaidrs ir viens, lai uzlabotu Rīgas infrastruktūru pie ūdens, ir nepieciešama integrēta ilgtermiņa plānošana, kas ņem vērā gan vēsturiskos, gan nākotnes faktorus. Ir svarīgi nodrošināt pietiekamas finanšu investīcijas, kas atbilst infrastruktūras attīstības vajadzībām, un nozīmīga ir ne tikai vēlme, bet arī prasme netērēt galvaspilsētas budžeta līdzekļus tur, kur tas acīmredzami nav nepieciešams.

Vienlīdz svarīgi būtu nodrošināt arī pilsonisko iesaistīšanos un dialogu, lai Rīgas iedzīvotāji varētu izteikt savas vēlmes un bažas par infrastruktūras attīstību pie ūdens. Tikai ar visu iesaistīto pušu sadarbību mēs varam radīt augstvērtīgu un pieejamu infrastruktūru un pilsētvidi Rīgā.

* SIA “Saimnieks – Serviss” vadītājs

Novērtē šo rakstu:

20
11

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi