„Rīgas namu pārvaldnieks” iekasē naudu par neesoša pagraba uzkopšanu
PIETIEK14.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks ne tikai nespēj likumā noteiktajā termiņā sniegt atbildi par to, kur un kā izlietoti iedzīvotāju samaksātie līdzekļi par nama apsaimniekošanu, bet arī pieprasa maksāt par... neeksistējoša pagraba tīrīšanu.
Ar lielu izbrīnu mājas Rīgā, Juglā, Braila ielā 1 dzīvokļu īpašnieki iepazinās ar dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānu šim gadam. 292,34 eiro paredzēts tērēt pagrabu un bēniņu tīrīšanai. Ja pārdesmit centimetru augsto platību zem jumta arī varētu nosaukt par bēniņiem, tad par pagrabu gan iedzīvotājiem ir pilnīgi skaidrs – tāda nav.
Kāda šī nama dzīvokļa īpašniece nosūtījusi apjomīgu vēstuli ar 28 jautājumiem Rīgas namu pārvaldniekam, interesējoties par to, kam tieši un par ko maksāts pērn, kā arī lūdzot paskaidrot, kur tad īsti ir atrodas pagrabs, kuru paredzēts tīrīt.
Acīmredzot Rīgas namu pārvaldniekam nav izdevies pagrabu atrast, tādēļ uzņēmums izvēlējies atbildes sniegšanu vilkt garumā. “Darām zināmu, ka Pārvaldniekam ir nepieciešams papildus laiks pieprasītās informācijas sagatavošanai un apkopošanai, tādējādi atbildes sniegšana aizkavējās. Detalizēta atbilde pēc būtības Jums tiks nekavējoties sniegta pēc visas nepieciešamās informācijas sagatavošanas un apkopošanas,” ar šādu atbildi Rīgas namu pārvaldnieks mēģina “stiept gumiju”.
Iedzīvotāji gan ir tik sašutuši par alkatīgā Rīgas namu pārvaldnieka rīcību, ka ir gatavi pat kriminālprocesa ierosināšanai. Namam noteikta karaliska apsaimniekošanas maksa – 1,07 eiro par kvadrātmetru, taču iedzīvotāji pat ir spiesti iztikt bez logiem kāpņu telpā, lai gan apsaimniekošanas izmaksu tāmē regulāri tiek iekļauta samaksa par šo neesošo logu nomaiņu.
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” skaidrojums:
“Atvainojamies, ka atbildes sagatavošana uz klienta iesniegumu aizņēma ilgāku laika brīdi, bijām informējuši klientu par iespējamu atbildes aizkavēšanos. Šobrīd visas atbildes ir sniegtas uz klienta interesējošajiem jautājumiem.
Papildus norādām, ka dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānos tiek iekļauta vienota formāta informācija (“Pagrabu un bēniņu tīrīšana”). Atsevišķi netiek izdalīta tikai bēniņu tīrīšana. Bet izmaksas šajā pozīcijā aprēķinātas tikai par bēniņu tīrīšanu, izmaksas par pagrabu tīrīšanu nav norādītas. Tāpat uzsveram, ka Dzīvojamajā mājā atbilstoši inventarizācijas lietai gala sienās (katrā stāvā, tai skaitā arī bēniņos) ir loga bloki (pa 2 gab.). Līdz ar to logu nomaiņa tiek iekļauta darbu plānā.”
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
