„Rīgas namu pārvaldnieks” iekasē naudu par neesoša pagraba uzkopšanu
PIETIEK14.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks ne tikai nespēj likumā noteiktajā termiņā sniegt atbildi par to, kur un kā izlietoti iedzīvotāju samaksātie līdzekļi par nama apsaimniekošanu, bet arī pieprasa maksāt par... neeksistējoša pagraba tīrīšanu.
Ar lielu izbrīnu mājas Rīgā, Juglā, Braila ielā 1 dzīvokļu īpašnieki iepazinās ar dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānu šim gadam. 292,34 eiro paredzēts tērēt pagrabu un bēniņu tīrīšanai. Ja pārdesmit centimetru augsto platību zem jumta arī varētu nosaukt par bēniņiem, tad par pagrabu gan iedzīvotājiem ir pilnīgi skaidrs – tāda nav.
Kāda šī nama dzīvokļa īpašniece nosūtījusi apjomīgu vēstuli ar 28 jautājumiem Rīgas namu pārvaldniekam, interesējoties par to, kam tieši un par ko maksāts pērn, kā arī lūdzot paskaidrot, kur tad īsti ir atrodas pagrabs, kuru paredzēts tīrīt.
Acīmredzot Rīgas namu pārvaldniekam nav izdevies pagrabu atrast, tādēļ uzņēmums izvēlējies atbildes sniegšanu vilkt garumā. “Darām zināmu, ka Pārvaldniekam ir nepieciešams papildus laiks pieprasītās informācijas sagatavošanai un apkopošanai, tādējādi atbildes sniegšana aizkavējās. Detalizēta atbilde pēc būtības Jums tiks nekavējoties sniegta pēc visas nepieciešamās informācijas sagatavošanas un apkopošanas,” ar šādu atbildi Rīgas namu pārvaldnieks mēģina “stiept gumiju”.
Iedzīvotāji gan ir tik sašutuši par alkatīgā Rīgas namu pārvaldnieka rīcību, ka ir gatavi pat kriminālprocesa ierosināšanai. Namam noteikta karaliska apsaimniekošanas maksa – 1,07 eiro par kvadrātmetru, taču iedzīvotāji pat ir spiesti iztikt bez logiem kāpņu telpā, lai gan apsaimniekošanas izmaksu tāmē regulāri tiek iekļauta samaksa par šo neesošo logu nomaiņu.
SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” skaidrojums:
“Atvainojamies, ka atbildes sagatavošana uz klienta iesniegumu aizņēma ilgāku laika brīdi, bijām informējuši klientu par iespējamu atbildes aizkavēšanos. Šobrīd visas atbildes ir sniegtas uz klienta interesējošajiem jautājumiem.
Papildus norādām, ka dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānos tiek iekļauta vienota formāta informācija (“Pagrabu un bēniņu tīrīšana”). Atsevišķi netiek izdalīta tikai bēniņu tīrīšana. Bet izmaksas šajā pozīcijā aprēķinātas tikai par bēniņu tīrīšanu, izmaksas par pagrabu tīrīšanu nav norādītas. Tāpat uzsveram, ka Dzīvojamajā mājā atbilstoši inventarizācijas lietai gala sienās (katrā stāvā, tai skaitā arī bēniņos) ir loga bloki (pa 2 gab.). Līdz ar to logu nomaiņa tiek iekļauta darbu plānā.”
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
