„Rīgas mežu” gada noslēguma pasākumā noēsti, nodzerti un gaisā izšauti gandrīz 17 tūkstoši eiro
PIETIEK12.02.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
16 983 eiro – šāda saskaņā ar oficiālajām tāmēm bijusi summa, ko Aivara Tauriņa (attēlā) vadītais Rīgas pašvaldības uzņēmums Rīgas meži iztērējis savam kultūras centrā Ziemeļblāzma organizētajam gada noslēguma pasākumam, kurš apkārtējo rajonu iedzīvotāju atmiņā palicis ar iespaidīgo uguņošanu.
„Uzņēmums vēlējās svinīgi atzīmēt tā 10 gadu pastāvēšanu, kā arī apbalvot labākos ilggadējos un pēc aktuālā darbības gada rezultātiem par labākajiem atzītos darbiniekus un uzņēmuma struktūrvienības,” – šādi Rīgas mežu vadība skaidro nepieciešamību pēc Ziemeļblāzmā rīkotā pasākuma.
Tieši neatbildot uz jautājumu, kurš konkrēti ir pieņēmis lēmumu par šāda pasākuma nepieciešamību, Rīgas meži tomēr informē, ka „pasākuma rīkošanai tika izdots 27.09.2017. SIA Rīgas meži valdes priekšsēdētāja rīkojums nr.SRM-17-139-rs “Par 2017.gada SIA Rīgas meži 10 gadu jubilejas svinībām un labāko darbinieku noteikšanu un apbalvošanu””.
Starp izdevumu pozīcijām bijušas šādas pasākuma norises izmaksas: telpu noma, pasākuma plakāta un ielūgumu dizaina izstrāde un druka, galdu un krēslu pārklāju noma, grupu Lauku muzikanti un Melo M dalība pasākumā, pasākuma vadītāja darbs.
Tāpat tāmē iekļautas arī pasākuma aktivitāšu izmaksas (gleznošanas darbnīca, fotostūrīša darbība, “laimes spēle”, karikatūru zīmēšana, aktivitātēm nepieciešamo rekvizītu iegāde, izmaksas par animatoru darbu - Ziemassvētku vecītis, uzņēmuma talismans Zīļuks).
Rīgas meži apmaksājuši arī pasākuma fotoreportāžas izmaksas, pasākuma vajadzībām izmantojamo klavieru skaņošanu un, protams, arī krāšņā salūta izmaksas. Uzņēmuma vadība piemin, ka bijusi arī „pārējā pasākuma izdevumu daļa”, kas tikusi segta no pasākuma dalībnieku samaksātās dalības maksas.
Kā izriet no Valsts kontroles nesenā paziņojuma, faktiski šīs dzīres notikušas uz Rīgas iedzīvotāju rēķina. „Ja Rīgas meži neiesaistītos kokrūpniecībā, tad iepriekš minētajiem pamatuzdevumiem – Rīgas iedzīvotāju vajadzībām – divu gadu laikā būtu varēts atvēlēt par 3 miljoniem eiro vairāk, liecina audita rezultāti,” – šāds ir Valsts kontroles slēdziens.
Gada sākumā informējot sabiedrību, Saeimas deputātus un Rīgas domi par revīzijas rezultātiem Rīgas pašvaldības dibinātajā SIA Rīgas meži, Valsts kontrole norādīja, ka SIA Rīgas meži iesaistīšanās kokrūpniecībā pārkāpj spēkā esošo likumu un negatīvi ietekmē kokrūpniecības tirgu valstī.
„Tā vietā, lai nodarbotos ar tiešo uzdevumu pildīšanu – pašvaldības mežu, Rīgas apstādījumu un Mežaparka apsaimniekošanu – pašvaldības uzņēmums, pretēji likumā atļautajam, iesaistās komercdarbībā un kropļo konkurenci tirgū. Salīdzinājumā ar vairumu privāto uzņēmēju Rīgas mežiem ir pieejami trīs reizes lētāki izejmateriāli, kas dod uzņēmumam būtiskas priekšrocības. Taču, pat neskatoties uz to, uzņēmuma darbību grūti nosaukt par veiksmīgu,” konstatējusi Valsts kontrole.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
