Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairākās Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās uzstādītie reklāmas stendi apdraud cilvēku drošību. Digitālās reklāmas objektiem elektropievades risinājums (zemē ierakts kabelis) ierīkots bez mehāniskās aizsardzības, vai elektropievade ierīkota pa gaisa kabeļiem no tuvējiem infrastruktūras objektiem. Tas nav estētiski, bet vēl jo būtiskāk – šāds izpildījums ir bīstams apkārtējo veselībai un pat dzīvībai. Vai jānotiek traģēdijai, lai atbildīgie reaģētu? Turklāt, ja izvērtē publiski pieejamo informāciju, atklāts paliek arī jautājums – kāpēc konkurss par šādu reklāmas objektu izvietošanu ir draudzīgs tikai atsevišķiem pretendentiem?

Veikt izpētes ekskursiju Rīgas ielās mani pamudināja Daiņa Deiģeļa internetā lasāmais raksts, kurā viņš pauž sašutumu par to, ka no Zolitūdes traģēdijas laikam neesam mācījušies un joprojām galvaspilsētā ir būvobjekti, šajā gadījumā – vides reklāmas, kas nav sakārtotas atbilstoši likumdošanas prasībām. Un komersants tās uzstāda, tā teikt, “uz ātru roku”.

Noteikumi, kurus neievēro

Kā bijušais Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas Ekonomikas attīstības, nekustamā īpašuma un projektu nodaļas vadītājs, izpētot rakstā norādītos objektus Rīgas pilsētvidē, fiksēju, ka reklāmas stendu uzstādītāji un īpašnieki ir uzņēmums SIA “JCDecaux Latvia”.

Uzņēmuma mājaslapā norādīts, ka kompānija nodrošina 28 digitālos ekrānus un 493 objektus Rīgas pilsētas teritorijā, kuros iznomā rotējošos reklāmas laukumus vai statiskus stendus ar apgaismojumu (saraksts ar visām adresēm: https://geo.jcdecaux.lv/lv/). Atbilstoši manā rīcībā esošajai informācijai 140 no šiem objektiem elektrības pievads tiek nodrošināts ar gaisa vadu, bet pārējos - ar zemes kabeli.

Pēc nejaušības principa izvēloties vairākus objektus, iespējamie pārkāpumi reklāmas objektu būvniecībā un to pieslēgumos elektroapgādes līnijām bija ātri pamanāmi, piemēram, Āgenskalnā, galvaspilsētas centrā. 

Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 30. oktobra noteikumu Nr. 732 "Kārtība, kādā saņemama atļauja reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu" prasībām šādu ekrānu ierīkošanai un pieslēgšanai elektroapgādei nepieciešams izstrādāt pieslēguma projektu un saņemt saskaņojumu ar attiecīgo inženierkomunikāciju turētāju, ja objektu nepieciešams pieslēgt elektropiegādes tīkliem vai citām inženierkomunikācijām, kā arī ar citiem inženierkomunikāciju turētājiem un trešajām personām, kuru īpašumtiesības tiek skartas.

Taču apsekotajos digitālās reklāmas objektos, iespējams, elektropievade tiek nodrošināta bez saskaņota projekta, jo elektropievades risinājums (zemē ierakts kabelis) ierīkots bez mehāniskās aizsardzības. Savukārt pieturvietās uzstādītajiem rotējošiem reklāmas plakātiem elektropievade ierīkota pa gaisa kabeļiem no tuvējiem infrastruktūras objektiem, piemēram, izmantojot Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas gaisma” infrastruktūru. 

Neviens no apsekoto reklāmas stendu izvēlētajiem elektropievades risinājumiem, pirmšķietami vērtējot, neatbilst Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi" prasībām un Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 294 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija"" prasībām.

Gaidīsim nelaimi?

Ņemot vērā, ka digitālo ekrānu izbūve atbilstoši normatīvo aktu prasībām prasa ievērojamu resursu ieguldīšanu, iespējamie būvniecības pārkāpumi rada uzņēmumam acīmredzamas tirgus priekšrocības, ļaujot piedāvāt reklāmdevējiem pakalpojumus par samazinātām cenām vai, pat pielīdzinot cenas tirgus līmenim, gūt virspeļņu.

Esmu novērojis, ka gandrīz ik dienu Rīgā tiek uzstādīti jauni šādi objekti, piedāvājot tirgū aizvien vairāk šādi ierīkotu reklāmas vietu.

Aicinātu atbildīgās institūcijas pārbaudīt reklāmas objektus Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās, lai pārliecinātos par reklāmas objektu izbūves atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī novērstu iespējamos pārkāpumus. Būtu nepieciešams noskaidrot, pirmkārt, vai attiecībā uz visiem šiem digitālās reklāmas objektiem ir izstrādāts tehniskais projekts (vai attiecībā uz katru no objektiem?), otrkārt, vai objektu izbūve notikusi atbilstoši izstrādātajiem projektiem (kur tādi ir)? Treškārt, vai visiem objektiem ar zemes kabeli bija izņemta un realizēta rakšanas darbu atļauja?

Novēršam nelaimi, nevis to gaidām un tad rīkojamies!

Konkurenci deformējoši darījumi

Attiecībā uz digitālo reklāmas objektu izvietošanu Rīgas ielās ir vēl kāds pieminēšanas vērts aspekts, proti, konkurenci deformējoši darījumi, par kuriem aizrādījumus izteikusi arī Konkurences padome, proti, tā norādījusi uz līguma pārkāpumiem starp SIA “Rīgas satiksme”, SIA “Pilsētas līnijas” un SIA “JCDecaux” saistībā ekskluzīvo tiesību nodošanu reklāmas izvietošanai sabiedriskajā transportā un sabiedriskā transporta pieturvietās. Turklāt 2012. gada līgumi bija noslēgti bez konkursa izsludināšanas. Par to plaši ziņoja arī Latvijas mediji.

No publiskajā telpā pieejamās informācijas konstatējams, ka “Rīgas satiksme”, neskatoties uz Konkurences padomes aizrādījumiem, visticamāk, turpina pārkāpt Konkurences likuma noteikumus, nodrošinot darījumu slēgšanu un sadarbojoties tikai ar jau minētajiem tirgus dalībniekiem. Tiesa, izsludinot konkursus, bet tajos ietverot pretendentu kvalifikācijas kritērijus, kas ievērojami sašaurina iespējamo pretendentu loku.

Līgumā viens, dzīvē cits

Esmu arī konstatējis, ka daļa no pieturvietās uzstādītajiem digitālajiem ekrāniem ierīkota pieturvietās, kas izbūvētas uz 2018.gada 22.jūnija konkursa Nr. RS/2018/17 “Par Patapinājuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu” pamata, kur pieliku Nr. 1 – “Sabiedriskā transporta pieturvietas tehniskais risinājums” nav paredzēts izbūvēt reklāmas objektus ar piesaisti zemei. Tomēr pašreizējie reklāmas objektu risinājumi izbūvēti ar piesaisti zemei.

Būtu interesanti uzzināt, vai SIA “Rīgas Satiksme” (RS) noslēgtajos līgumos vai to vēlākos papildinājumos ir pieļāvusi šādas pieturvietu konstruktīvās izmaiņas? Kur šādus dokumentus, kas pamato pieturvietu konstruktīvās izmaiņas, var atrast un izlasīt?

Konkursā sarunāts uzvarētājs?

Pieminēšanas vērts ir arī fakts, ka ​publisko elektronisko iepirkumu sistēmā pērn septembrī tika izsludināts atklāts konkurss “Sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju iegāde Rīgas valstspilsētas pašvaldības vajadzībām” ar piedāvājumu iesniegšanas termiņu 22.12.2022 un plānoto iepirkuma līgumcenu 5 miljoni eiro. Decembrī publiskajā telpā jau parādījās ziņas, ka iepirkumus, iespējams, bijis paredzēts jau no sarunāta pretendenta. Konkurss noslēdzās bez rezultāta – netika saņemts neviens piedāvājums.

​Norādītais liek secināt, ka pašvaldība kopā ar RS tuvākajā laikā meklēs risinājumus jaunu pieturvietu izbūvei un nomas attiecību nodibināšanai reklāmas izvietošanai pilsētas sabiedriskā transporta pieturvietu nojumēs. Arī publiskajā telpā (raidījumā “Bez tabu”) atspoguļotie Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Viļņa Ķirša izteikumi liecina, ka tiks meklēts risinājums, kas nav publiskais iepirkums. Viņš raidījumam norādījis: “Esam budžetā atraduši finansējumu – 350 tūkstošus. Tikai šobrīd ir problēma, ka Putina uzsāktā kara dēļ, tirgū ir liela neskaidrība. Mums jau izsludinot otro iepirkumu pēc kārtas nav pieteicies neviens pretendents. Esot materiālu deficīts, augstas cenas, tādēļ neviens nepiesakās. Domājam par plānu B.”

Ievērojamā atšķirība starp izsludinātā konkursa plānoto līgumcenu un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka nosaukto finansējuma summu tiešām liek aizdomāties par izsludinātā konkursa mērķi un atbilstību labas pārvaldības principiem. Ja konkursa noteikumu mērķis ir bijis atturēt pretendentus no dalības konkursā (kas arī ir izdevies) vai ārpus konkursa vienoties ar iepriekšējo pieturvietu uzstādītāju un reklāmas izvietotājiem, tad konkurenci deformējošā situācija vides reklāmas tirgū tikai pagarinās.

Saistībā ar minēto vēršu uzmanību uz apstākli, ka gadījumā, ja 2023.gada budžetā finansējums pieturvietu uzstādīšanai tiek plānots mazāk nekā 5 miljonu eiro apmērā, tad darījuma summas izmaiņas uzskatāmas par tik būtisku novirzi no konkursa plānotās līgumcenas, ka konkursa izbeigšana pretendentu pieteikumu trūkuma dēļ nevar būt par ieganstu nojumju uzstādīšanas tiesību nodošanai citām personām bez atklāta konkursa rīkošanas. Ir jārīko jauns atklāts konkurss.

* ēku apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “KA pārvaldnieks” valdes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

23
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi