Iesaki rakstu: 
Rīgas domes vadība un SIA “Rīgas Meži” padome pārkāpj likumu, jo vēl arvien darbu turpina šī uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētāja Anita Skudra. Viņa šo amatu ieguva bez konkursa, kaut arī Rīgas domes vadība masu medijiem un rīdziniekiem bija deklarējusi par savu apņemšanos strādāt godīgi un caurspīdīgi. Tomēr tā nenotika, un tas turpinās vēl tagad.
“Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma” 37.panta astotās daļas 2.punkts un devītā daļa nosaka: “Šā panta astotās daļas 2.punktā noteiktajā kārtībā ieceltā persona amata pienākumus pilda līdz brīdim, kad šajā pantā noteiktajā nominēšanas kārtībā kapitāla daļu turētājs vai kapitālsabiedrības padome amatā ieceļ šo personu vai citu kandidātu. Šis termiņš nevar būt ilgāks par vienu gadu.”
Anita Skudra valdes priekšsēdētājas amatu ieņem ilgāk par gadu, kas liecina par to, ka viņas un Mārtiņa Staķa ģimeniskajām, draudzīgajām attiecībām ir lielāks svars nekā solījumiem par godīgumu un likumu ievērošanai. Anitas Skudras nesatricināmās pozīcijas palielina arī fakts, ka viņa pārstāv partiju “Vienotība”.
Pagājušā gada laikā tā arī netika pieņemts darbā trešais valdes loceklis, un SIA “Rīgas Meži” otra valdes locekle bija Līvija Stukovenko, kura šo amatu sev nodrošināja, pienesot domes vadībai apšaubāmu trauksmes cēlēja ziņojumu, varēja saņemt lielu algu un baudīt īpašu labvēlības statusu neatkarīgi no paveiktā. Šis fakts ir vērtējams kā tirgošanās ar ietekmi, bet kontrolējošām institūcijām pagaidām vēl nav radusies vēlme pārbaudīt šīs domes, tās kapitālsabiedrību un citu struktūru darbu.
Dīvaini, bet a priori tiek pieņemts, ka, ja šī dome skaļi klaigā par godīgumu un noķertajiem blēžiem, tad tā ir godīga, produktīva, labi saimnieko un neviens cents no rīdzinieku naudas nav izkūpējis vējā.
Kā noprotams, galvenais viņu uzdevums ir atlaist no darba ilggadīgus un profesionālus darbiniekus, veidojot “savas komandas”. Kā TV atklāti pavēstīja citas pašvaldības SIA - “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes priekšsēdētājs R. Neimanis, tad viņu uzdevums ir atbrīvoties “no iepriekšējās vadības metastāzēm”, ar to domājot darbiniekus, kuri pārzina darbu un likumdošanu. Tādi var tikai traucēt realizēt jaunos, restarta uzdevumus.
Kā liecina informācija masu medijos, līdz pagājušā gada augustam no SIA “Rīgas Meži” tika “iztīrīti” 40 darbinieki. Protams, rīdzinieki viņiem izmaksāja kompensācijas, kas bija vairāk nekā 100 000 eiro.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
