Rīgas domes priekšvēlēšanu debates jārīko pilsētas zaļajā klusajā zonā - Biķernieku mežā
Elza Freiberga25.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes apstiprinātajā Rīcības plānā vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā ir 3.2.1.attēls – Akustiskā diskomforta zonas un klusie rajoni Rīgas aglomerācijā. Šajā attēlā Biķernieku mežs ir pilsētas zaļā zona, klusais rajons, kurā netiek veikta vidi piesārņojoša uzņēmējdarbība.
Zaļās zonas pilsētā ir vietas pastaigām, atpūtai un mieram pēc pilsētas burzmas. Labas un dzīvošanai patīkamas pilsētas būtiska sastāvdaļa ir iedzīvotājiem viegli sasniedzamas, labiekārtotas zaļās zonas un parki. Tām būtu jārisina viena no lielākajām Rīgas problēmām – cilvēku pārcelšanās uz dzīvi ārpus Rīgas, jo dzīvošana Rīgā nav patīkama. Tas savukārt palielina satiksmes intensitāti jau tā noslogotajās Rīgas maģistrālajās ielās un vēl vairāk pasliktina dzīves apstākļus pilsētā.
2018.gadā sertificēta trokšņa testēšanas laboratorija tika veikusi vides trokšņa novērtējumus daudzstāvu dzīvojamo māju apbūvē Sergeja Eiženšteina iela 65 K-1, 53 un 49. Testējamais trokšņa avots bija Biķernieku trasē notiekošā uzņēmējdarbība.
2018.gada 10.jūnijā laika posmā no 07:00 līdz 19:00 dzīvojamās mājas teritorijā maksimālai trokšņa līmenis bija 93,7dB, 15.jūlijā – 91,9dB, 16.septembrī – 100,7dB.
2019.gadā arī sertificēta trokšņa testēšanas laboratorija tika veikusi vides trokšņa monitoringa mērījumus SIA ”Ātruma cilts” teritorijā Sergeja Eizenšteina ielā 20 laika periodā no 7.jūlija līdz 14.oktobrim. Šajā 2019.gada testēšanas pārskatā rakstīts: ”...Starp mērījumu vietu un trasēm atrodas vairākus metrus augstās tribīnes (faktiski trokšņa aizsargsiena).”
Veicot vides trokšņa monitoringu, tika konstatēti 2 nozīmīgi trokšņa avoti:
automašīnu pārvietošanās pa Eizenšteina ielu;
”Biķernieku” auto trašu darbība.
Izvērtējot mērījumu rezultātu analīzi, tika konstatēts, ka ”Biķernieku trases” radītais troksnis ir skaidri identificējams un uzskatāms par dominējošo trokšņa avotu laikā, kad sporta kompleksā notiek intensīvi treniņbraucieni un autosporta sacensības, tomēr nozīmīgu troksni rada arī automašīnu pārvietošanās pa Eizenšteina ielu.”
Pieļaujamais trokšņa robežlielums daudzstāvu māju apbūves teritorijā dienā ir 60dB, vakarā 55dB un dzīvojamās telpās 35dB.
Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumu Nr.16 ”Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” prasībām 2018.gadā un 2019.gadā veiktie trokšņa testēšanas pārskati apliecina, ka par dominējošu trokšņa avotu ir uzskatāms sporta kompleksā radītais troksnis.
Visi trokšņa testēšanas pārskati apliecina arī to, ka trokšņa dienas un vakara robežlielumi tika pārkāpti un tieši uzņēmējdarbības laikā trasēs troksnis kļuva ievērojami lielāks.
PVO vadlīnijās par troksni rakstīts: ”Troksnis ir ne tikai lokāla problēma, bet arī globāla problēma, un var ietekmēt ikvienu cilvēku. Pilsētu vides troksnis ietver ne tikai tiešu, bet arī kumulējošu t.i., uzkrājošu kaitīgu iedarbību uz cilvēka veselību, iespējams pat kaitīgi ietekmējot nākotnes populācijas.”
Tā vietā, lai Biķernieku zaļo zonu attīstītu kā Rīgas pilsētas klusos rajonu, Ministru kabineta sēdē 2019.gada 10.decembrī izskatīja Satiksmes ministrijas 2019.gada jūlijā iesniegto Informatīvo ziņojumu par Biķernieku kompleksās sporta bāzes attīstības projekta realizēšanas modeli un nolēma Sporta bāzes attīstības projekta ietvaros izbūvēt jaunu kartinga trasi, pielāgot infrastruktūru biatlona sacensību un treniņu norisei (būvēs šautuvi).
Satversmes tiesas 2017.gada 19.decembra spriedumā lietā Nr. 2017-02-03 rakstīts:
”Autosportu un motosportu saistītais troksnis ir nošķirams no ikdienas satiksmes radīta trokšņa. Autosportam un motosportam parasti ir raksturīgas ievērojamas trokšņa līmeņa svārstības gan dienas, gan visa gada griezumā (sk. Ministru kabineta noteikumu projekta Nr. TA-1780 “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumos Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība”” sākotnējās ietekmes novērtējuma anotāciju).
Autosporta un motosporta radītais troksnis ir mainīgs, tā līmeņa svārstības un noteiktas frekvences varot radīt lielāku apgrūtinājumu sabiedrībai nekā monotons autosatiksmes troksnis uz intensīvi noslogotām ielām vai dzelzceļa radītais troksnis.
Saskaņā ar PVO vadlīnijām par ārējā vidē ieteicamiem trokšņa robežlielumiem tiek uzskatīti 55 dB(A) dienā un 50 dB(A) vakarā.”
Veselības inspekcija par BKSB raksta, ka Rīgas aglomerācijas trokšņa stratēģiskajās kartēs Eizenšteina ielas rajonā ir prognozējami trokšņa robežlielumu pārsniegumi (07.07.2020. Nr.4.2-9/13504/5361).
Nevienā Eiropas valstī pilsētā, nemaz nepieminot, ka kaut kas tāds būtu iespējams tās galvaspilsētā, zaļajā pilsētas zonā starp vairākiem guļamiem kvartāliem, triju slimnīcu tuvumā, nevarētu atrasties un ikdienā darboties šādu trokšņu trases.
Toties Rīgas pilsētas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam Skanste definēta kā prioritāra attīstības teritorija, kam nākotnē jākļūst par 21. gadsimta Rīgas vizītkarti – par galvaspilsētas centrālo biznesa rajonu, platformu Eiropas mēroga notikumiem un, pats galvenais, kvalitatīvu dzīves un darba vidi daudziem tūkstošiem rīdzinieku.
Bijušo, esošo un kārojošo Rīgas valdnieku attieksme pret Rīgas pilsētas iedzīvotājiem, kuri spiesti dzīvot Biķernieku trašu uzņēmējdarbības trokšņa diskomforta zonā, ir kā Džordža Orvela darbā ”Dzīvnieku ferma” rakstīts: ”Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem”.
Tāpēc visas priekšvēlēšanu debates vajag rīkot Biķernieku trašu teritorijā, kad tur tiek veikta uzņēmējdarbība, lai topošie Rīgas valdnieki saprot, kā šajā laikā ārpus trašu teritorijas pilsētas zaļo zonu var izmantot pastaigām, atpūtai un mieram pēc pilsētas burzmas.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
