Rīgas Dome: invalīd - tev nav tiesību izkļūt no dzīvesvietas
Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrība16.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mēs visi ik dienu kaut kur dodamies – uz skolu, uz darbu uz veikalu, aptieku. Mums visiem liekas pašsaprotami, ka mēs varam iziet no savas dzīvesvietas bez problēmām un doties savās ikdienas gaitās. Bet vai mēs esam aizdomājušies, ka daudzām personām izkļūšana no dzīvesvietas ir svētki, respektīvi – daudzi Rīgas iedzīvotāji saskaras ar problēmu izkļūt no savas dzīvesvietas.
Runa ir par personām ar kustību traucējumiem. Šīm personām izkļūt no savas dzīvesvietas liedz pacēlāja neesamība. Ja, piemēram, lifts ir visiem pierasta lieta, tad pacēlājs personām ratiņkrēslā vairs nav tik plaši sastopams daudzdzīvokļu mājās.
Pašreizējā situācija Rīgas pilsētas iedzīvotājiem, kuriem ir kustību traucējumi un ir nepieciešams panduss/pacēlājs, ir tāda, ka teorētiski atbalsts pastāv un, lai iegūtu pacēlāju lietošanā, ir jāvēršas Rīgas Domes labklājības departamentā. Vairāk informācijas - https://ld.riga.lv/lv/socialie-pakalpojumi-102/socialie-pakalpojumi-49/invalidu-ritenkreslu-pacelaju-pieskirsana-lietosana.html.
Teorijā viss būtu jauki – pacēlāju piešķir un finansē Rīgas pilsētas pašvaldība, tomēr ir daži „bet”. Pirmkārt, Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.125, kas izdoti 2011. gada 19. maijā „Par kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldība piešķir lietošanā riteņkrēsla pacēlājus” nosaka, ka personai, kam ir nepieciešams pacēlājs, ir nepieciešams, lai dzīvesvieta, kur nepieciešams pacēlājs, ir personas īpašumā vai arī ar īres līgumu uz vismaz 5 gadiem.
Otrkārt, personai, kam tāpat jau ir kustību traucējumi, ir nepieciešams iegūt piekrišanu – respektīvi, savākt parakstus no kaimiņiem un pārējiem mājas iedzīvotājiem. Par šo tēmu plašsaziņas līdzekļi jau ātrāk cēla trauksmi – skatīt rakstu https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ieslodziti-majoklos-cilvekiem-ar-invaliditati-joprojam-nepieejams-teju-katrs-latvijas-nams.a333628/.
Lai šo situāciju mainītu, sabiedrības iniciatīvu portālā manabalss.lv ir uzsākta parakstu vākšanas kampaņa ar devīzi – „Par pieejamu Rīgu personām ar kustību traucējumiem”. Iniciatīvas mērķis ir dot iespēju ikvienai Rīgā dzīvojošai personai ar kustību traucējumiem lietošanā iegūt pacēlāju vai pandusu.
Kā iniciatīvas pārstāve norādīta Vera Semjonova. Vera Semjonova ir arī Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības (LBDMIAB) pārstāve.
Idejas autore skaidro, ka Rīgā dzīvo daudz cilvēku ar invaliditāti un kustību traucējumiem, kuriem iekļūšanai un izkļūšanai no dzīvesvietas ir nepieciešams panduss vai pacēlājs. Tomēr pašreizējā kārtība bieži vien šo iespēju liedz, pārkāpjot šo cilvēku tiesības uz rīcības brīvību. Rīgas domes noteikumi paredz pacēlāju uzstādīšanu tikai tādiem pieteicējiem, kuriem attiecīgais mājoklis ir īpašumā vai kuriem ir īres līgums uz vismaz pieciem gadiem.
Tas ir diskriminējoši pret personām ar kustību traucējumiem, ja to faktiskā dzīvesvieta nav īpašumā vai tiek īrēta uz nenoteiktu laiku. Arī personām ar invaliditāti ir tiesības brīvi izvēlēties dzīvesvietu. Tāpat ir nepieņemami, ka cilvēkam ar kustību traucējumiem ir jāsavāc visu savu kaimiņu piekrišana pacēlāja ierīkošanai kāpņu telpā. Personas rīcības brīvība nav kaimiņiem izlemjams jautājums.
Tāpēc ir jāgroza Rīgas domes saistošie noteikumi, nosakot, ka ikvienai personai ar invaliditāti, kurai ir kustību traucējumi, neatkarīgi no tā, vai dzīvesvieta ir īpašumā vai tiek īrēta, ir iespēja iegūt lietošanā pandusu un pacēlāju.
Rīgas dzīvojamie nami līdz ar to kļūs pieejamāki personām ar invaliditāti un kustību traucējumiem, un personas, kam būs nepieciešams panduss un/vai pacēlājs, to varēs iegūt bez diskriminējošiem noteikumiem un prasībām, norāda iniciatīvas pārstāve.
Par iniciatīvu ir iespējams parakstīties šeit: https://manabalss.lv/par-pieejamu-rigu-personam-ar-kustibu-traucejumiem/show. Pašlaik par iniciatīvu ir parakstījušies vairāk nekā 1200 cilvēki. Iniciatīva jau vienreiz tika iesniegta Rīgas domē, tomēr Rīgas domes Labklājības departaments noraidīja šo iniciatīvu. Taču turpinās parakstu vākšana par šo iniciatīvu, kā arī nesen esam atkārtoti vērsušies pie Rīgas Domes deputātiem un Tiesībsarga, lūdzot iesaistīties problēmas risināšanā.
Diemžēl izskatās, ka Rīgas Domei nav politiskās gribas nodrošināt sociāli mazaizsargātākajai iedzīvotāju grupai – personām ar invaliditāti un kustību traucējumiem elementāru pamatvajadzību – izkļūt no dzīvesvietas – tajā pašā laikā ik pa laikam uzpeld dažādi skandāli par dažādu Rīgas pašvaldības uzņēmumu mistiskajiem konsultantiem, kas saņem neadekvātu atlīdzību par darba imitāciju.
Seko mums 
Neatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati. 
