Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo dienu laikā sociālā tīkla vietnē X esmu iesaistījies diskusijā par Rīgas sastrēgumiem un to, vai sabiedriskā transporta jeb tā dēvētās A joslas ieviešana ir šīs problēmas atrisinājums. It sevišķi, ja vienlaikus izskan viedoklis, ka sastrēgumos nav vainojami nedz remonti, nedz nemākulīga satiksmes organizācija, bet Rīgā vienkārši esot par daudz automašīnu.

Līdzīga diskusija par šo tēmu izvērtās jau pavasarī, pēc kuras arī es devu savu artavu sastrēgumu mazināšanā ­– kopš maija vidus pa Rīgu pārvietojos tikai ar motociklu (ar retiem izņēmumiem). Taču ar to vien ir par maz, turklāt strauji tuvojas moto sezonas noslēgums, un palēnām mani atkal pārņem šausmas par Rīgas progresējošajiem sastrēgumiem, kas tā arī nesāk beigties.

Neskatoties uz diskusijā izteiktajiem viedokļiem, vēl joprojām esmu pārliecināts, ka A joslas nenovērsīs problēmas cēloņus, bet vēl vairāk palielinās sastrēgumus, ja vienlaikus netiks ierobežota privātā transporta izmantošana Rīgā. Ja A joslu ieviešana visur ļautu sabiedriskā transporta lietotājiem ātrāk nonākt iecerētajā galapunktā, tad pārējos satiksmes dalībniekus tā "iesēdinātu" vēl lielākos sastrēgumos, nepamatoti cerot, ka viņi paši tāpēc atteiksies no braukšanas privātajā transportā.

Nepaļaujos uz mūsu kolektīvo saprātu (ja tāds vispār ir, protams), tāpēc uzskatu, ka ir skaidri un gaiši jānosaka spēles noteikumi: Rīgas centrā ir jāierobežo privātā autotransporta izmantošana! Turklāt ne tikai fiziskajām, bet arī juridiskajām personām, kā arī dažādām valsts un pašvaldības institūcijām piederošo transportlīdzekļu lietošana.

Labi saprotu, ka viena lieta ir izvirzīt mērķi, bet pavisam cita – atrast līdzekļus tā sasniegšanai. Un man šāds līdzeklis ir padomā: iebraukšanas maksa Rīgas centrā!

Ideja nebūt nav mana, un tālu arī nebija jāmeklē – atliek vien izlasīt ­Jūrmalas pilsētas domes 2017. gada 12. janvāra saistošos noteikumus Nr. 1 "Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas valstspilsētas administratīvajā teritorijā". Proti, risinājums ir pašvaldības nodeva par iebraukšanu īpašā režīma zonā, kas Rīgas gadījumā būtu centrs (tas, protams, ir nosacīts jēdziens, tāpēc precīzi jādefinē).

Iebraukšanas maksa būtu nosakāma pietiekami augsta, piemēram, pieci eiro dienā, lai pārliecinoši mazinātu vēlmi katru dienu doties ar savu privāto auto maršrutā Jugla–Vecrīga vai Zolitūde–Klusais centrs. Tajā pašā laikā tieši šis ierobežojuma veids neliegtu iebraukšanu centra zonā tad, ja tas patiešām akūti nepieciešams, piemēram, braucot no Pārdaugavas, iegriezties birojā, lai paņemtu dokumentu mapes un dotos uz Vidzemes apgabaltiesu Valmierā.

Ja ņemam vērā Jūrmalas pieredzi, šo caurlaižu iegādi un pārbaudi ir iespējams veikt elektroniski – visiem labi zināms, ka pēc katras neapmaksātas "vizītes" kūrortpilsētā ir neizbēgami sagaidāms skaists foto un paziņojums par sodanaudu.

Domāju, ka 25 eiro nedēļā vai 100 eiro mēnesī, šiem tēriņiem pieskaitot vēl stāvvietas izmaksas, daudziem – arī man pašam – liks kārtīgi parēķināt un padomāt, vai tas ir tā vērts.

Protams, regulējumā ir jāparedz izņēmumi iedzīvotājiem, kuriem pieder īpašums pilsētas centrā, avārijas dienestiem, policijai un neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, arī preču piegādes un sadzīves atkritumu izvešanas transportam, kuram vienlaikus varētu arī noteikt precīzus laika periodus iebraukšanai centrā (pirms un pēc sastrēgumiem) u. tml.

Nenoliedzami, ir arī citi jautājumi, piemēram: ko darīt tiem cilvēkiem, kas nedzīvo Rīgā, bet kuriem tur jānokļūst? Viens risinājums ir transportlīdzekļu novietošana pie autoostām vai vilcienu stacijām ārpus Rīgas, tālāk dodoties ar sabiedrisko transportu, bet, iespējams, ir atdzīvināma doma par "Park & Ride" autostāvvietām, iebraucot Rīgā. Esmu pārliecināts, ka atrisināt var visu, ja vien ir griba to darīt. Šādiem saistošiem noteikumiem būtu nosakāms saprātīgs pārejas periods, piemēram, gads, kura laikā varētu parūpēties gan par piepilsētas autostāvvietām, gan par citiem risinājumiem.

Pozitīvie ieguvumi?

Noteikti mazināsies transportlīdzekļu plūsma ne tikai centrā, bet arī visos maršrutos "apkaime–centrs–apkaime" – tāpat kā pašlaik daudzi autovadītāji izvēlas apbraukt Jūrmalu, ja vien galamērķis nav pašā kūrortpilsētā.

Mazinoties privāto transportlīdzekļu plūsmai, ātrāk un precīzāk kursēs sabiedriskais transports un būs vairāk braucēju, kas savukārt ļaus palielināt ieņēmumus par biļetēm un iegādāties aizvien jaunus autobusus, trolejbusus un tramvajus, lai tie varētu kursēt biežāk un tajos būtu ērti un patīkami pārvietoties.

Vienlaikus – vismaz vasaras sezonā – palielināsies dažādu alternatīvo transportlīdzekļu īpatsvars – velosipēdi, stāvdrāži, motorolleri un motocikli, uz kuriem iebraukšanas maksa nebūtu jāattiecina, jo šie mazākie satiksmes dalībnieki sastrēgumus neveido.

Es nešaubos, ka ir vēl citi veidi, kā panākt iedzīvotāju "pārsēšanos" no privātā transporta sabiedriskajā, taču publiski nav izskanējis, kādi tie būtu un vai kāds strādā pie to ieviešanas.

Protams, būs arī neapmierinātie, kas piketēs un vērsīsies Satversmes tiesā, bet tāda ir demokrātiskas valsts priekšrocība, un no tā nav jābaidās.

Visbeidzot: jāteic, ka es kā iesīkstējis autobraucējs esmu gatavs mainīt savus paradumus arī ārpus moto sezonas, ja redzētu skaidru plānu, kā, samazinot privātā transporta īpatsvaru, tiktu uzlabots sabiedriskais transports, – mans pašmērķis patiešām nav katru dienu trīs stundas pavadīt sastrēgumos, it sevišķi, ja mana dzīvesvieta un darbavieta ir Rīgā. Taču, ja sastrēgumos stāv visi, tad, protams, es šīs trīs stundas labāk komfortabli pavadu savā auto, nevis kā šprote konservu kārbā (visās izpausmēs). Un es vēlos risinājumu, lai cik skarbs un neērts tas pirmajā brīdī šķistu!

Absolūti nepretendēju uz to, ka mans piedāvājums būtu labākais sastrēgumu sērgas risinājums, taču tas, ko vēlos pateikt, – ja pienācis laiks operēt, tad plāksteris vairs nepalīdzēs, ir jāgriež!

Novērtē šo rakstu:

18
44

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi