Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek publiskojot Rīgas brīvostas valdes lēmumu nedot atļauju Reformu partijas pārstāvei, juristei Ingai Antānei ienesīgo posteni brīvostas valdē savienot ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra biroja vadītājas pienākumiem, Antāne ceturtdien, kad bija paredzēta kārtējā valdes sēde, "katram gadījumam" pēkšņi bija saslimusi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Pietiek ceturtdien informēja, ka kopumā Antāne esot ļoti veselīga un uzcītīga, jo pēdējā pusgada laikā ne reizi neesot bijusi prombūtnē slimības dēļ, taču tieši vakar, kad nāca klajā ziņas par Antānes nesaņemto amatu savienošanas atļauju, "vides aizsardzības un reģionāls attīstības ministra p.i. biroja vadītāja Inga Antāne ir informējusi ministriju par savu prombūtni slimības dēļ".

Savukārt neoficiāli kāds atbildīgs ministrijas darbinieks Pietiek paskaidroja - tā kā atļauja amatu savienošanai nav iegūta, Antāne, būdama juriste, tomēr beidzot aptvērusi, ka būtu apšaubāmi piedalīties valdes sēdē un balsot. Tādēļ pēdējā brīdī, stundu pirms sākuma, ar īsziņas starpniecību viņa arī paziņojusi valdei, ka esot saslimusi, tādēļ nebūšot.

Kā zināms, ļoti labi apmaksātās vietas Rīgas brīvostas valdē jau gadiem ilgi ir zināmas kā vieni no ienesīgākajiem politiskās ietekmes un vienošanos nodrošinātajiem amatiem valsts un pašvaldību pārvaldes iestādēs. 2012. gada februārī šo amatu kā Reformu partijas pārstāve ieguva arī Antāne, kas pērn atalgojumā brīvostā saņēmusi 28 561 latu.

Pietiek jau informējis, ka pagājušā gada 9. decembrī Antāne bija vērsusies Rīgas brīvostas valdē ar iesniegumu, lūdzot viņai atļauju savienot brīvostas valdes locekles amatu ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra biroja vadītājas amatu. Rīgas brīvostas valde pagājušā gada 19. decembrī ir šo Antānes lūgumu izskatījusi, taču šādu atļauju nav devusi. Sēdē turklāt piedalījusies arī pati Antāne.

Vienlaikus Pietiek zināms, ka arī Ministru kabinets gan ir devis Antānei atļauju savienot ministra padomnieces posteni ar "politiskās siles" amatu brīvostā, taču jaunu atļauju, mainot amatu un kļūstot par nu jau demisionējušā ministra Edmunda Sprūdža biroja vadītāju, viņa tā arī nav saņēmusi.

Pati Antāne trešdien Pietiek gan apgalvoja, ka nekādu brīvostas valdes atļauju viņai nemaz nevajagot. Uz Pietiek jautājumu, kāpēc tad viņa vērsusies brīvostas valdē ar lūgumu dot šādu atļauju, Antānes skaidrojums bija: "Neskatoties uz to, ka normatīvais regulējums to neprasa, šāda prakse Rīgas brīvostā ir ieviesta."

Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 8. pants noteic, ka personai, kas pēc stāšanās valsts amatpersonas amatā vienlaikus ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, septiņu dienu laikā ir pienākums iesniegt institūcijai, kurā tā ieņem amatu, kura savienošana ar valsts amatpersonas amatu ir aizliegta, iesniegumu, lūdzot to atbrīvot no attiecīgā amata.

Šai institūcijai saskaņā ar likumu ir pienākums mēneša laikā pieņemt lēmumu par personas atbrīvošanu no amata. Savukārt, ja amatpersona nav saņēmusi šo attiecīgās institūcijas lēmumu, amatpersonai ir pienākums pārtraukt attiecīgā amata pienākumu pildīšanu.

Kā rāda Reformu partijas kādreizējās Rīgas mēra kandidātes Antānes valsts amatpersonas deklarāciju, viņa - tobrīd zvērināta advokāte - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža padomnieces amatā stājās 2011. gada 9. novembrī.

Jau tad viņas zvērināta advokāta darbība tika apturēta nevis 2011. gada decembra vidū, bet gan tikai 2012. gada 21. februārī - nedēļu pēc tam, kad viņa bija iecelta arī Rīgas brīvostas valdes locekles amatā.

"Nejaušais nokavējums" par vairāk nekā diviem mēnešiem bija ļoti būtisks, ja ņem vērā, ka, kā zināms, Antāne jau vairākus gadus bija strādājusi zvērinātu advokātu birojā Triniti, kas pārstāvēja Vācijas uzņēmuma Josef Möbius Bau-Aktiengesellschaft intereses strīdā ar Rīgas brīvostas pārvaldi, apstrīdot Rīgas brīvostas rīkotā daudzu miljonu iepirkuma konkursa rezultātus par infrastruktūras attīstību Rīgas brīvostā, Krievu salā.

Turklāt, lai gan likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 11.pants nosaka, ka valsts amatpersonai, pildot amatpersonas pienākumus, ir aizliegts veikt darbības, kurās tā, tās radinieki vai darījumu partneri ir personiski vai mantiski ieinteresēti, Antāne arī pēcāk bija tieši iesaistījusies Krievu salas jautājuma risināšanā.

Jau Antānei kļūstot par Rīgas brīvostas valdes locekli, mediji vērsa uzmanību uz viņas interešu konfliktu šajā amatā, jo iepriekš viņa strādāja advokātu birojā Triniti, kas pārstāvēja Möbius intereses brīvostas pārvaldes rīkotajā iepirkumu konkursā par infrastruktūras attīstību Krievu salā. Antāne interešu konfliktu noliedza, norādot, ka ar šo lietu nodarbojies viņas kolēģis un birojā katra atbildība esot strikti nodalīta.

Foto no delfi.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi