Rīgas brīvosta paskaidrojumos tiesai apliecina laika ceļojumu iespējamību
PIETIEK31.10.2012.
Komentāri (0)
Leonīda Loginova vadītā Rīgas brīvostas pārvalde saziņā ar sabiedrību ir spējīga pat uz ceļojumiem laikā, vai arī tās vadības pārstāvji ir apveltīti ar nākotnes pareģu spējām, - tas izriet no šīs iestādes oficiālajiem paskaidrojumiem, kas sakarā ar pret to sāktajām administratīvajām tiesvedībām iesniegti administratīvajā rajona tiesā.
Rīgas brīvostas pārvalde tikusi jau pie trim administratīvajām lietām saistībā ar brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova nevēlēšanos atklāt pieprasīto informāciju par „dzīrēm”, kas saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) publiskoto fragmentāro informāciju ilgus gadus notikušas šajā iestādē.
Kā jau ziņots, KNAB pārbaudē konstatēts, ka Loginova vadītajā Rīgas brīvostas pārvaldē labi apmaksātu darbu atradusi ne tikai viņa sieva, bet arī meita, znots un māsasdēls. KNAB atzinumā minēts, ka Loginovs kā darba devējs 2000. gadā noslēdzis papildu vienošanos darba līgumos ar vairākām brīvostas amatpersonām, tostarp savu sievu Irinu Gorbatikovu, kura vadījusi brīvostas Ārējo sakaru un administratīvo departamentu.
Pēc tam, kad Loginovs paziņoja, ka pretēji šai un vēl citai Pietiek publiskotajai KNAB informācijai viņam un viņa dzīvebiedrei brīvostas luksus automašīnas par niecīgu samaksu neesot iznomātas, Pietiek brīvostas pārvaldei pieprasīja publiskot ne tikai visus datus par brīvostas pārvaldes iznomātajiem auto, bet arī virkni citas informācijas - par iespaidīgajām prēmijām, kas gadiem ilgi ar Loginova svētību izmaksātas viņam pašam un viņa radiniekiem, par autoparka ekspluatāciju, u.c.
Administratīvās lietas ierosinātas par Loginova nevēlēšanos sniegt atbildi uz katru no šiem iesniegumiem, un paskaidrojumos divās no šīm lietām Rīgas brīvosta administratīvajai rajona tiesai faktiski apgalvojusi, ka tai ir pa spēkam ceļojums laikā vai vismaz nākotnes pareģošanas spējas.
Tā šā gada 19. jūlijā Loginova vadītajai iestādei tika nosūtīti šādi jautājumi: „Kādām personām ar Rīgas brīvostas pārvaldes lēmumiem laikā no 2003. līdz 2012. gadam ieskaitot iznomātas vai nodotas lietošanā automašīnas? Par katru darbinieku miniet vārdu, uzvārdu, amatu, automašīnas marku, izlaiduma gadu, nomas līguma noteikumus.”
Tā kā jautājumi tika nosūtīti ierakstītā vēstulē pa pastu, Rīgas brīvosta tos varēja saņemt ne ātrāk kā 20. jūlijā. Taču, neraugoties uz to, oficiālajos paskaidrojumos tiesai brīvostas pārvalde apgalvojusi, ka par atbildi uz šo iesniegumu esot uzskatāma tās jau 19. jūlijā reģistrēta vēstule.
Savukārt ar 24. jūlijā nosūtītu iesniegumu tika pieprasītas ziņas par brīvostas pārvaldes autoparka izmantošanu, kā arī par to, vai brīvostas pārvaldes darbiniece Anita Leiškalne ir saņēmusi kādu rājienu vai cita veida disciplinārsodu no brīvostas pārvaldnieka par savu rīcību, 2011. gada 1. septembrī izraisot satiksmes negadījumu un no notikuma vietas aizbēgot.
Taču arī administratīvajā lietā par Loginova vadītās iestādes nevēlēšanos atbildēt uz šo iesniegumu skaidrojums tiesai ir tāds pats – uz šo 24. jūlija iesniegumu esot atbildēts jau 19. jūlijā. Brīvostas pārvaldi nav mulsinājis ne tikai „ceļojums laikā”, bet arī fakts, ka 19. jūlijā tā nav nosūtījusi nekādu vēstuli iesnieguma autoram un tas tādu arī nav saņēmis, kas tāpat atklāti atzīts šajos pašos Loginova vadītās iestādes paskaidrojumos.
Tiesa, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem maksimums, ar ko riskē Loginovs, ir nepieciešamība informāciju sniegt pēc, domājams, pāris gadiem, un atmaksāt valsts nodevu 20 latu apmērā. Visnepatīkamākais, kas varētu draudēt šai iestādei un pašam Loginovam, varētu būt tiesas uzlikts pienākums atvainoties par savu prettiesisko rīcību.