Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla
Pietiek lasītājs30.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
29.novembrī atkal notika otra lielākā valsts politiskā kuģa pašūpināšana, izvēloties otro Rīgas vicemēru – Druvi Kleinu.
Lielākie ziņu portāli štampveidīgi atreferē, ka domes sēdē neesot izticis bez asumiem - “vicemēru domnieki iztaujāja vairāk nekā trīs stundas, gan uzdodot jautājumus par viņa plāniem amatā, gan nereti veltot personīgus apvainojumus, saucot viņu par nodevēju. Domnieku vidū debates nereti izvērtās arī augstos toņos”.
Paskatījos domes sēdes tiešraidi un secinu, ka Kleina kungs vēl nav apguvis profesionāla politiķa dotības – “nelēkt uz ecēšām” par katru skarbāku jautājumu, “peldēt” neērtos jautājumos tik ilgi, kamēr jautātājam pašam apnīk gaidīt atbildi utt. Tas varbūt ir labi, varbūt ne. Tā teikt, neapslīpēts dimants, kas vēl nav kļuvis par briljantu. Taču tas varētu attaisnot minētos “augstos toņus” sēdes debašu laikā.
Bet, lūk, arī apzīmējums “nodevējs” pavīd. Un tas jau diezgan personīgi. Vismaz tajā sēdes daļā, ko skatīju, tas izskanēja vismaz padsmit reižu.
Nezinu īsti, kādas bezkompromisa vērtības Kleina kungs ir nodevis un kam nodevis, bet tā filosofiski pārdomāju, kā manā prātiņā tas sakārtots. Nodevības augstākā pakāpe ir valsts nodevība (piem., citai valstij). Tā ir tāda "tehniskā nodevība", par ko šur tur tehniski pieliek pie sienas, citur - iespundē uz mūžu.
Otra nodevība - nodot savus tuvākos vai tos, kas tev ir darījuši labu un tev uzticējušies. To vienkārši varētu dēvēt kā milzīgu cūcību. Bet politikā? Rīgas administratīvajā teritorijā neviens nav atcēlis veco labo principu, ka demokrātija ir kompromisu māksla.
Paskatīsimies vēsturiski - Latvijas ceļš iznīka? Iznīka. Tautas partija iznīka? T.s. “Zatlera partija” arī iznīka. Ir arī citi, vecāki piemēri – visādi čeveri utt. Kaut kā nav manīts, ka kāds no šo veidojumu censoņiem būtu publiski pašsadedzinājies vai kā citādi šaustījis sevi par “partijas līnijas” izgāšanu.
Nē taču – vieni pielipinās un bez kompromisa piekrīt kādas citas “partijas līnijai”, manīgākie kampēji aiziet savos biznesos. Un laikam tikai Ziemeļkorejā šāda “kompromisu māksla” kategoriski netiek atbalstīta.
Rezumējot – ir arī teiciens “proties kaunu”. Neticu, ka domes sēdes debatēs deputāts, kurš regulāri kā automāts raidīja Kleina virzienā “atzīsties, ka esi nodevējs”, ir pie dzimšanas bijis ar JKP zīmodziņu uz pieres un partijas programmu, piesietu pie nabassaites.
Iespējams, ka viņš ir bijušais pionieris, komjaunietis, no sākuma dikti simpatizējis Tautas partijai vai kādam citam spēkam, vēlāk tos ienīdis utt. Jo iespējams, ka pēc gadiem, kad tāda JKP būs izjukusi pa vīlēm, abi oponenti, kaut kur Vecrīgā nejauši satikušies, sitīs viens otram uz pleca un viens no viņiem teiks – nu čomiņ, ko dari? Es tagad tajā xxx partijā iestājos – baigi labās perspektīvas šie sola, negribi nākt kompānijā?
Un virs viņiem lidināsies vecā labā Vinstona gars, zelējot cigāru, kurš bija aptuveni kaut ko tādu izfunktierējis, ka demokrātija ir diezgan stulbs valsts pārvaldes instruments, bet, diemžēl nekas labāks pagaidām nav izgudrots.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
