Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
VDK kartotēka

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2018. gada pirmajā pusē presē parādījās ziņas par LIDL lielveikalu atvēršanu Latvijā. Cita starpā viens no lielveikaliem tiek plānots tieši zem mana dzīvokļa logiem Dzelzavas ielā 75B.

Ja šobrīd es no rītiem varu pamosties savā guļamistabā un iziet turpat uz lodžijas ieelpot spirgto pavasara gaisu (šeit būtu jāsaka, svaigo pavasara gaisu, jo māju, kurā ir mans dzīvoklis, no noslogotās Dzelzavas ielas atdala 1,2 hektārus plaša zaļā zona ar vairāk kā 40 kokiem tajā), tad jau pavisam drīz, iespējams, izejot uz savas guļamistabas lodžijas, vienīgais, ko varēšu baudīt, būs “skaistais” skats uz 1,2 hektārus asfaltēto LIDL autostāvvietu, un tāpat varēšu elpot pa to traucošo automašīnu (kas noteikti brīvdienās būs skaitāmas tūkstošos dienas laikā) izplūdes gāzes.

Es kopā ar vēl vairākiem apkārtējo māju iedzīvotājiem esmu pārsūdzējis SIA “Lidl Latvija” izsniegto koku ciršanas atļauju un būvatļauju, kuras atļauj SIA “Lidl Latvija” Dzelzavas ielā 75B izcirst kokus, noasfaltēt 1,2 hektārus plašo zaļo zonu un uzbūvēt lielveikalu. Nepārprotiet mani. Es neesmu pret jauniem lielveikaliem Rīgā un pret jaunu spēlētāju Latvijas vienveidīgajā lielveikalu operatoru saimē. Es esmu pret lielveikalu celšanu faktiski iedzīvotāju guļamistabās, neuzklausot pašu iedzīvotāju viedokli.

Būvniecības likums redakcijā līdz 2014. gada 1. oktobrim noteica samērā plašu gadījumu loku, kad pašvaldībām bija pienākums rīkot publisko apspriešanu par plānotu būvniecību. Proti, pašvaldībām bija pienākums rīkot paredzētās būves publisku apspriešanu, ja būve būtiski: 1) pasliktina iedzīvotāju sadzīves apstākļus; 2) samazina nekustamā īpašuma vērtību; 3) ietekmē vidi, bet tai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novērtējumu".

Ar jauno Būvniecības likumu, kas stājās spēkā 2014. gada 1.oktobrī, Saeima būtiski sašaurināja gadījumu loku, kad pašvaldībām ir obligāti jārīko publiskā apspriešana, nosakot tikai vienu gadījumu - ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums. Tai pat laikā Saeima piešķīra pašvaldībām tiesības pašām ar saistošajiem noteikumiem paredzēt arī citus gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiskā apspriešana.[1]

Šajā ziņā Rīgas pilsētas pašvaldība bija pirmrindniece iedzīvotāju interešu aizstāvībā, pilsētas apbūves noteikumos kā citus gadījumus saglabājot visus līdz tam jau apbūves noteikumos bijušos gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiskā apspriešana: 1) pasliktinās iedzīvotāju sadzīves apstākļus; 2)samazinās nekustamā īpašuma vērtību; 3)ietekmēs vidi, bet tai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums saskaņā ar likumu „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.[2]

Diemžēl realitātē Rīgas pilsētas pašvaldībai ar šo savu apņemšanos uzklausīt iedzīvotāju viedokli iet gaužām bēdīgi, un nekur tālāk par savas apņemšanās uzlikšanu uz papīra pašvaldība nav tikusi. It īpaši tas ir attiecināms uz “LIDL gadījumu”. LIDL Latvijas tirgū nāk iekšā ļoti agresīvi – domājams, ka tas saistāms gan ar Latvijā jau pārpildīto mazumtirdzniecības nišu, gan arī LIDL lielo naudas maku Vācijā.

Tai skaitā LIDL ienākšanu raksturo arī būvatļauju saņemšana no Rīgas pilsētas būvvaldes par lielveikalu būvniecību bez publiskās apspriešanas teritorijās, kur citiem lielveikalu operatoriem nekad tas nebija izdevies, piemēram, tai pašā Dzelzavas ielā 75B, kur lielveikala būvniecība ar tam pieguļošo autostāvvietu 1,2 hektāru platībā plānota tieši zem iedzīvotāju logiem.

Nav šaubu, ka šiem vairākiem simtiem iedzīvotāju būtiski pasliktināsies sadzīves apstākļi. Tāpat ļoti iespējams, ka arī dzīvokļu vērtība, zem kuru logiem LIDL lielveikals tiks celts, būtiski samazināsies. Bet Rīgas pilsētas būvvaldei tas nebija šķērslis SIA “Lidl Latvija” izsniegt būvatļauju lielveikala būvniecībai bez publiskās apspriešanas rīkošanas.

Šī situācija mani mudināja papētīt, kā tad kopumā Rīgas pilsētas pašvaldībai ir veicies ar publisko apspriešanu rīkošanu. Pirmais, ko es atcerējos no pēdējo laiku skaļajām publiskajām apspriešanām, bija IKEA būvniecība. Bet “aplauziens”, izrādās, kas to rīkoja Stopiņu novada būvvalde. Tālāk skatos tirdzniecības centru “Akropole”. Atceros, ka arī tam tika rīkota publiskā apspriešana. Jā, tikai izrādās, ka 2008. gadā, kad spēkā vēl bija vecais Būvniecības likums un Rīgas pilsētas pašvaldību vadīja Jānis Birks no tēvzemiešiem (Nils Ušakovs un Saskaņa Rīgas pašvaldību sāka vadīt no 2009. gada).

Tātad arī šo gadījumu nevar skaitīt, jo, tā kā Rīgas pilsētas pašvaldību no 2009. gada jau kūrē Saskaņa un LIDL ar, izskatās, lielu Rīgas pilsētas pašvaldības atbalstu, Rīgā saņem būvatļaujas tieši Saskaņas vadības laikā, tad korekti ir vērtēt, kā tad rīkojas tieši Saskaņas vadītā Rīga. Un šeit es pasteigšos notikumiem pa priekšu – attiecībā uz ieklausīšanos iedzīvotāju viedoklī par jaunām būvniecības iecerēm, kurām atbilstoši pašas domes atbalstītajiem pilsētas apbūves noteikumiem būtu rīkojamas publiskās apspriešanas, bet nav noteiktas kā obligātas, tieši nekā. Laikam Saskaņas ieskatā iedzīvotāji ir tikai rīks tikšanai pie varas, bet pēc tam izmetami miskastē.

Interesanta aina paveras papētot kādām būvniecības iecerēm tad ir rīkotas publiskās apspriešanas Saskaņas valdīšanas laikā Rīgas pilsētas pašvaldībā – no 2009. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 23. maijam (kad tapis šis raksts). Šajā laikā Rīgas pilsētas pašvaldībā ir rīkotas 44 publiskās apspriešanas, jeb vidēji 4,4 publiskās apspriešanas gadā, no kurām absolūtais vairākums ir par viesnīcu un dzīvojamo ēku būvniecību – attiecīgi 16 un 9, kas kopā veido 57% no visām šo desmit gadu laikā rīkotajām publiskajām apspriešanām. No kā es secinu – Rīgas pilsētas pašvaldībai Saskaņas valdīšanas laikā visvairāk traucē tūristi un iedzīvotāji.

Savukārt lielveikalu būvniecība faktiski iedzīvotāju guļamistabās (kā tas ir LIDL gadījumā) Rīgas pilsētas pašvaldības (tātad, Saskaņas) ieskatā nav pietiekoši nopietns iemesls paprasīt iedzīvotāju viedokli (jo nav laika, jāprasa iedzīvotāju viedoklis par jaunu dzīvojamo platību būvniecību vietās, kur varētu būvēt jaunus lielveikalus). Laikam, ko nevar izdarīt ar lielu naudu, var izdarīt ar ļoti lielu naudu.

Protams, vietā ir pateikt, ka man šim caur rindiņām izlasāmajam apgalvojumam nav pierādījumu, bet tas ir mans viedoklis. Manuprāt, visa šī situācija liek domāt, ka kādam(iem) Rīgas pilsētas pašvaldībā ir personiska (mantiska vai savādāka) interese, lai LIDL bez sarežģījumiem (bez iedzīvotāju viedokļu uzklausīšanas un ņemšanas vērā) varētu būvēt savus lielveikalus iedzīvotāju guļamistabās.


[1] Būvniecības likuma 14. panta piektā daļa;

[2] Rīgas pilsētas apbūves noteikumu 608.1. apakšpunkts.

Novērtē šo rakstu:

24
18

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Juku laiki Rīgas domē

FotoJāņi nosvinēti, un ir pietiekami daudz laika atkal pievērsties politiskajiem šoviem. Saeimas deputāti izbauda godīgi nopelnītās brīvdienas un arvien retāk parādās televīzijā un radio. To nevar teikt par Rīgas domes politiķiem, kuri ir nokļuvuši sev neierastā situācijā – tiem jau atkal nākas lemt par nākamo Rīgas mēru.
Lasīt visu...

21

Uzspēlēsim konkursu

FotoMaija beigās Latvijas Nacionālais teātris sadarbībā ar Nacionālās mākslas atbalsta fondu  izsludināja pilna apjoma lugu ideju “makšķerēšanas” konkursu, vēloties teātra repertuārā iekļaut jaunākos Latvijas autoru darbus. Konkurss paredz arī naudas balvas.
Lasīt visu...

21

Postcilvēku logoss un atavisma dumpis

FotoŠis teksts ir domāts cilvēkiem. Tāpēc lietoju cilvēkiem saprotamus vārdus arī tajos gadījumos, kad tiek aprakstīts kaut kas pilnīgi pretējs cilvēku rīcībai. Tas attiecas uz jēdzienu “logoss”. Uzdrošinos šo jēdzienu attiecināt uz postcilvēkiem, lai viņu pazīmes kompleksi asociētu vienā vārdā.
Lasīt visu...

21

Līgo svētkus gaidot

FotoLatvieši pēc savas attieksmes pret tautību daloties trīs grupās. Pirmā grupa uzskata, ka esam maniakāli pārņemti ar savu mākslīgi konstruēto unikalitāti, otrā – ka piedzimt par latvieti esot tas pats, kas izvilkt lielo laimestu loterijā, bet trešajai par savu tautību mainās atkarībā no viņu emocionālā stāvokļa.
Lasīt visu...

15

"Vienotības" Kariņš un KGB boss Andropovs: negaidītas līdzības

FotoSaprotams, ka gadiem ilgi ar manipulatīvām viltus ziņām apdullinātu labticīgo “Vienotības” vēlētāju šāds salīdzinājums varētu šokēt. Vēl pirms gada kāda oligarha ilgstoši uzturēts laikraksts īsteni ziemļkorejiskā veidā jūsmoja, drukājot savā avīzē ar trekniem burtiem: “Tieši smaids Kariņu padara līdzīgu eņģelim.” Jā, tā nav rūgta ironija vai sarkasms, katrs, kurš māk lietot meklētājprogrammu “google”, ātri atradīs lielā Latvijas medijā šo trulo propagandas piemēru.
Lasīt visu...

12

Dzīvesbiedru likums – kāda jēga?

FotoKāpēc es priecājos, bet nelecu no sajūsmas gaisā par Dzīvesbiedru likuma projektu? Īsi un konkrēti – tas ir pilnīgi bezzobains attiecībā uz bērnu jautājumiem un nekādā, ne vismazākajā mērā nerisina tās lietas, par kurām vairākkārt jau esmu rakstījusi.
Lasīt visu...

18

Kas traucē latviskajām partijām pārņemt varu Rīgas domē? Atbilde: latviskajām partijām traucē... latviskās partijas

FotoSaskaņas un GKR kontrole pār Rīgu izgaisusi nedēļas laikā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, četri saskaņieši atšķēlušies un izveidojuši savu “treniņbikšu” frakciju, vairākums zaudēts! Vai latviskā opozīcija beidzot gāzīs korupcijas režīmu, un kādi ir iespējamie scenāriji?
Lasīt visu...

21

Mēs esam īpaši, un mūsu situācija ir īpaša, samaksājiet mums, un raudzīsimies uz priekšu

FotoPēdējo dienu laikā sabiedrībā, tostarp sociālajos medijos, plaši tiek apspriesta labas gribas atlīdzinājuma likumdošanas iniciatīva, ko reizēm publiski sauc arī par "restitūcijas atlīdzinājumu ebreju kopienai". Diskusija izraisa dažādus komentārus, nereti asus, retu reizi arī tādus, kurus nevajadzētu pagodināt ar uzmanību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs ļoti vēlamies, lai nodokļu maksātāji sniedz 40 miljonu finansiālu atbalstu Latvijas ebreju kopienai

Likumprojekta “Par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai par holokausta un komunistiskā...

Foto

Speciāli visiem manipulatoriem ar „politkorektumu” un „taisnīgumu”

1. Cilvēki, kuri kritizē Rīgas Domi, Ušakovu un "Saskaņu" par iespējamo liela mēroga korupciju, automātiski nav "rusofobi" vai "naciķi."...

Foto

Manabalss.lv iniciatīva “Latvija nosoda komunistisko režīmu noziegumus. Bez izņēmumiem”

Latvija līdz šim nav publiski paudusi skaidru attieksmi pret Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) režīma noziegumiem. Klusēšana ir...

Foto

Tautas pēdējā fāze: 4. Iedzīvotāju resursi

Tie cilvēki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pēc grāmatas”, zina arī to, ka pēdējā fāzē eksistē īpaša iedzīvotāju daļa...

Foto

Politiskais spiediens pret FKTK var radīt draudīgu precedentu arī citām patstāvīgajām iestādēm

Centieni sakārtot likumu “tā, kā vajag” jeb atbilstoši politiskajiem uzstādījumiem, tiecoties atbrīvoties no esošajiem...

Foto

Šis ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK vēsturē

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vēlas precizēt publiskajā telpā izskanējušu valsts amatpersonu sniegtu nepatiesu informāciju, kas vedina...

Foto

Atklāta vēstule Augstākajai tiesai un tieslietu ministram Jānim Bordānam: aicinu apturēt uzsākto Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru

Latvijas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentam š.g. 28. maijā...

Foto

Ordeņus tirgo, bet Valsts prezidenta kancelejai par to nav ne mazākās intereses

Patiesībā ir vienalga, vai Baiļu triloģijas popularizēšanai izmanto I šķiras Triju Zvaigžņu ordeņu tirgošanas jautājuma aktualizēšanu...

Foto

Brīvība meža īpašniekiem?

Sen senos laikos, tik senos kā 2012. gads kokrūpnieki konstatēja, ka "pēc trīs gadu pārtraukuma, kad, pateicoties valdības lēmumam palielināt ciršanas apjomus valsts...

Foto

LMT, „Tet” un sabiedriskie mediji – kas slēpjas kastē?

Jau atkal dienaskārtībā parādās ziņa, ka „Latvijas Mobilā telefona” (LMT) un "Tet" (agrāk "Lattelecom") akcionāri, tas ir...

Foto

Eiropas patiesā seja

Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajās publikācijās un to komentāros nācās pārliecināties par Eiropas problemātikas ļoti primitīvo un nepatieso atspoguļojumu. Publikācijās un to komentāros sastopamā...

Foto

Dzīvs pierādījums tam, ka vatņikiem nav tautības: Dainis Turlais

Noteikti būsiet pamanījuši, ka kolorado vaboļu midzenī, ko dažkārt mēdz dēvēt arī par Rīgas Domi, pēdējā mēneša...

Foto

Pār gadskārtu audits nāca, šopavasar vēl nav atnācis

Pirms vairāk nekā gada, 2018. gada martā un aprīlī publicēju četru rakstu sēriju sakarā ar AB LV krīzi un ar to...

Foto

“Saskaņu” gaida grūti laiki

Politikas vērotājiem šobrīd ir interesants laiks. Nesen beidzās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, trešdien tika ievēlēts jaunais Latvijas prezidents Egils Levits. Pēc tam sekoja...

Foto

Kā būtu iespējams deputātam Kaimiņam juridiski tiesiski sadauzīt seju par vēlētāju nodošanu un solījumu nepildīšanu

Atklātā vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrnieces kundzei! Vēlos Jūs informēt, ka pēc Vienotības valdības...