Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Labi, pieņemsim, ka mūsu oficiālajiem un neformālajiem līderiem, lai kāda arī būtu to partejiskā piederība, no cirka gaisa vingrotāju augstumiem ir uzspļaut uz to, kas notiks ar parastajiem cilvēkiem. Tomēr viņiem nevar būt vienalga, kā valsts izskatās starptautiskajā arēnā. Latvijas starptautisko prestižu un līdz ar to ārpolitisko, ekonomisko un investīciju klimatu var sagandēt epopeja, kā tika lobēta RFT projekta virzīšana, tā realizēšana, un neapskaužamā loma, kas tajā atvēlēta Latvijas valstij. Korupcijas pazīmes ir vērojamas ikvienā projekta posmā. Projekta iniciatoru interesēs valsts struktūras nevis ir izstrādājušas nosacījumus Latvijas ostu veiksmīgai konkurencei ārējos tirgos, bet radījušas situāciju, kurā ostas ir spiestas konkurēt savā starpā, turklāt Rīgas brīvostai jau iepriekš ir sarūpēta pati izdevīgākā pozīcija.

Zem cirka kupola bez nodrošinājuma

Krimināllieta, ko ierosinājis KNAB saistībā ar finanšu shēmām, kas īstenotas to personu interesēs, kas kontrolē SIA „Rīgas Tirdzniecības osta”, kurai pieder 49% RFT, un tā saucamā „oligarhu lieta”, kurā figurē 11 fiziskās un 26 juridiskās personas, arī tieši vai netieši skar RFT projektu.

Uzmanību piesaista ne tikai fakts, ka Rīgas brīvostas teritoriju lielā mērā kontrolē ārzemju kompānijas, bet arī tas, ka tās jūtas absolūti komfortabli, nopludinot finanšu straumes uz ārzonām.

Iepriekš jau tika pieminēts, ka 51% RFT pieder Kiprā reģistrētai ofšora kompānijai „Uralchem freight limited”, kuru kontrolē Krievijas miljardieris Dmitrijs Mazepins (pēc žurnāla FORBES datiem viņš ar 1,7 miljardiem USD ieņem 56.vietu Krievijā un 764.vietu pasaulē). Krievijas Federācijā Mazepina kungam ir slikta lietišķā reputācija – ar partneriem darījumus kārto nekorekti, no gandrīz 2 miljardu USD saņemtā kredīta 800 miljonus USD pārvietojis uz personiskiem kontiem ārvalstīs.

„Uralchem Trading”, cita D.Mazepina kontrolētā „Uralhim” meitas kompānija, izveidota Rīgā, lai pārsūknētu naudu no Krievijas vispirmām kārtām uz ofšoriem. 2011.gadā Rīgas „meitiņas” apgrozījums, kurā strādā tikai 23 cilvēki, izrādījās lielākais Latvijā un veidoja 720 miljonus latu, kas ir gandrīz par 40 miljoniem vairāk, nekā otrā vietā esošai VAS „Latvenergo” ar 4520 darbiniekiem. Peļņa uz vienu „Uralchem Trading” strādājošo veidoja 563,3 tūkstošus latu, kas ir par 58,1 reizi vairāk, nekā „Latvenergo”. Tāpat jāņem vērā, ka prezidents Putins 2012.gada 12.decembrī, uzstājoties Krievijas Federācijas Federālā sapulcē, īpaši uzsvēra „deofšorizācijas” nepieciešamību Krievijas biznesā, kas RFT gadījumā var izraisīt negatīvas ekonomiskās un politiskās sekas.

Latvija jau tagad faktiski ir pārvērtusies par „Uralhim” „kabatas ofšoru”, kas izved miljardus no Krievijas. RFT projekta realizācijas gaitā šī tendence iegūs papildus nokrāsu, jo RFT finanšu straumes Krievijas pusei pievienosies arī Latvijas puse. Piemēram, Latvijas dalībnieka SIA „Rīgas Tirdzniecības osta” lielākā pakete, 36%, pārceļoja no Šveices kompānijas „Zein Holding” pie Norvēģijas kompānijas „Asito Holding AS” (vēl 20% SIA „Rīgas Tirdzniecības osta” pārvalda Kipras ofšors „Mariniera Limited”). Saskaņā ar Norvēģijas Uzņēmumu reģistra datiem, pastāvīgu darbinieku „Asito Holding AS” nav. Kopš dibināšanas gada kompānija strādā ar zaudējumiem. Laika periodā no 2008.gada līdz 2012.gadam kompānijas apgrozījums veidoja 0 (!) eiro. No 2008.gada kompānija neiesniedz atskaites par ienākumiem.

Nevar izslēgt, ka arī uz RFT vistuvākajā nākotnē attieksies tēze no „Uralhim” 2011.gada atskaites:

„Kompānija nevar garantēt, ka valsts un tiesībsargājošās institūcijas, kā arī trešās puses neapstrīdēs kompāniju grupas „URALHIM” darbības atbilstību likumu un normatīvo aktu prasībām.”

Vēl viena risku grupa, kas var ietekmēt valsts prestižu, ir veiktie darījumi ar Rīgas brīvostas zemesgabaliem, kas ierādīti RFT projektam, kā arī pieguļ šai teritorijai.

Visbeidzot, kārtējais drauds Latvijas prestižam ietverts tiešos melos, ko RFT projekta iniciatori un Rīgas dome izplata publiskajā telpā. Piemēram, visos oficiālos dokumentos ir deklarēts, ka no „Uralhim” pienākošais minerālmēslu kopējais apjoms, kas paredzēts pārkraušanai RFT terminālī, veidos 2 miljonus tonnu gadā, bet noliktavās vienlaicīgi tiks uzglabāti 180 tūkstoši tonnu. Taču no sabiedrības tiek slēpts, ka patiesībā projekta Krievijas puse ir vienojusies ar Latvijas pusi, ka pārkraus 5 miljonus tonnu. Tas ir vairāk nekā viss „Uralhim” gada ražošanas apjoms. Lūk, apstiprinājums – vēstule par dzelzceļa infrastruktūras attīstīšanu, lai nodrošinātu kravu pārvadājumus 5 miljonu tonnu apjomā:

Par to nav paziņots ne projekta sabiedriskās apspriešanas laikā, ne izskatot jautājumu Rīgas domes sēdē.

Tāpat, aģitējot par Latvijas galvaspilsētas pārvēršanu Krievijas amonija salpetra pārkraušanas punktā, Rīgas dome oficiāli paziņoja, ka „nekustamā īpašuma un zemes nodokļos pilsēta iegūs 30 tūkstošus latu gadā, kravas Rīgas budžetā ienesīs divus miljonus eiro (1,4 miljonus latu) gadā, bet Latvijas budžetā – 20 miljonus latu (28,5 miljonus eiro) gadā”. Aprēķinu metodika nav pievienota. Taisnību sakot, zemes nodokļos Rīga papildus nesaņems NEKO, jo RFT ir tikai jauns nomnieks, kas nomainījis iepriekšējo, kurš jau agrāk maksāja zemes nodokli. Absolūti neatbilst patiesībai arī norādītais budžeta ieņēmumu apjoms. Pat pie pašiem labvēlīgākajiem nosacījumiem, solīto 21,43 miljonu latu vietā, valsts un pašvaldības budžeti saņems ne vairāk kā 1,26 miljonus latu, kas ir 17 reizēs mazāk nekā tiek solīts (aprēķinu metodika ir norādīta šeit –

http://www.pietiek.com/raksti/jupiter,_tu_dusmojies,_tatad_tev_nav_taisniba_ii_dala).

Iespaidi pēc cirka priekšnesuma:

1. SIA „Ekons” sagatavotais novērtējums par RTF ietekmi uz vidi ir pārpilns ar neapstrīdamām pasūtījuma darba pazīmēm, kas nekādi nav savienojamas ar neatkarīgu ekspertīzi.

2. Projekta iniciatoriem NEBIJA TIESĪBU noturēt tā sabiedrisko apspriešanu, jo iztrūka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes slēdzieni, bet Valsts meža dienests neizsniedza atļauju izcirst kokus būvlaukuma iekārtošanai.

3. Ar RFT projektu tieši vai netieši saistītie darījumi ar nekustamo īpašumu rada nopietnu pamatu pieļaut, ka īstenotas krāpnieciskas un valstij zaudējumus nesošas shēmas.

4. Pretēji Valsts meža dienesta slēdzienam ir izcirsts mežs iecirknī ar zemes vienības kadastra numuru 0100 068 2080.

5. RFT iedalītais zemesgabals ar kadastra numuru 0100 049 2026 neeksistē.

6. Formāli iedalīto RFT zemesgabalu platība atšķiras no reālās 1,98-4,64 reizes.

7. Vides pārraudzības valsts birojs, izstrādājot savu atzinumu par RFT projektu, ignorēja sabiedrisko organizāciju un valsts struktūru norādes uz nepilnībām.

8. Nogādājot amonija salpetri no Krievijas robežas uz Rīgas centru uz vēlāk uzglabājot to Kundziņsalā, nav īpaši sarežģīti sagatavot un veikt teroraktu, kas izsauks liela apjoma amonija nitrāta detonāciju, nopietnus postījumus un cilvēku upurus.

9. Latvijas institūcijas, salīdzinot ES un ASV vadošajām struktūrām, pilnā mērā neapzinās bīstamību, ko rada neproporcionāli liela daudzuma amonija salpetra atrašanas valsts teritorijā, kas vienlaikus var negatīvi ietekmēt sekmīgu Afganistānā dislocētā NATO karaspēka Ziemeļu apgādes tīkla funkcionēšanu.

10. Dabas un tehnoloģiskie incidenti un avārijas, kas regulāri notiek Latvijā, rada papildus potenciālo risku, ka valsts pārvēršana par pasaulē lielāko Krievijas amonija salpetra noliktavu var izraisīt negatīvas sekas.

11. RFT projekta virzīšanas un realizācijas lobēšanas algoritmā skaidri saskatāmas korupcijas pazīmes, Latvijas un Krievijas oligarhu interesēs kaitējot valsts tautsaimniecībai. Latvija aizvien uzkrītošāk kļūst par Krievijas „Uralhim” „kabatas ofšoru”.

12. RFT projekta iniciatoru un Rīgas domes aģitācija, lai panāktu sabiedrības atbalstu bezprecedenta liela amonija salpetra daudzuma pārkraušanai Latvijas galvaspilsētā, bāzējas uz maldināšanu attiecībā, kā par eksportējamo Krievijas ķīmisko vielu daudzumu, tā par nodokļu ieņēmumu lielumu valsts un galvaspilsētas budžetos.

13. Lai cik tas nebūtu dīvaini, taču, kad tiem, kas aizstāv Rīgas pieblīvēšanu ar amonija salpetri, aptrūkstas argumentu, lai atbalstītu Lemberga, Šlesera, Šķēles un Mazepina interesēs radīto projektu, šie oligarhu adepti, paziņo acīmredzamo: Latvijas galvaspilsēta ir līdz ūkai pārpildīta ar bīstamām kravām, bet nekādas katastrofas nenotiek. Piebilstot, ka varbūt, lai izdabātu tiem, kas nav mierā ar perspektīvu dzīvot blakus pasaulē dižākajam amonija nitrāta kalnam Rīgas ostā, vajadzētu slēgt arī naftas produktu pārkraušanu, atteikties no sašķidrinātās gāzes noliktavām un pārtraukt ķīmisko produktu tranzītu? Mūsu atbilde ir vienkārša: kas izdarīts, tas izdarīts, Rīga patiešām ir piestampāta ar bīstamām vielām – tālāk vairs nav kur. Lūk, galvenie vārdi – TĀLĀK VAIRS NAV KUR. Vai ir vērts izaicināt likteni, ieberot šajā katlā vēl vairāk nekā miljons tonnu amonija salpetra?

Recenzija par cirka priekšnesumu

1. RFT projekta īstenošana amonija salpetra jomā var nodarīt kaitējumu Latvijas Republikas starptautiskajam prestižam, nacionālajai drošībai un saistībām, ko Latvija ir uzņēmusies Afganistānā dislocētā NATO karaspēka Ziemeļu apgādes tīkla funkcionēšanas ietvaros.

2. Latvijas Republikas pastāvošās likumdošanas un novērtēšanas procedūras par RFT projekta ietekmi uz vidi rupjie pārkāpumi rada pamatu apšaubīt šādu dokumentu leģitimitāti:

2.1. SIA „EKONS” 2011.gadā 14.marta slēdziens „Minerālmēslu pārkraušanas un uzglabāšanas termināļa izveides Kundziņsalā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums”.

2.2. Vides pārraudzības valsts biroja 2011.gada 30.maija Atzinums Nr.7 par minerālmēslu pārkraušanas un uzglabāšanas termināļa izveides Kundziņsalā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu.

2.3. Rīgas brīvostas pārvaldes valdes 2011.gada 30.jūnija lēmums „Par SIA „Riga fertilizer terminal” paredzētās darbības – minerālmēslu pārkraušanas un uzglabāšanas termināļa izveides Kundziņsalā – akceptēšanu”.

2.4. Rīgas domes 2011.gada 26.jūlija lēmums „Par paredzētās darbības – minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināļa izveides Kundziņsalā – akceptēšanu”.

2.5. Būvatļauja Nr.BV-11-979-abv/Z minerālmēslu termināļa būvniecībai.

3. Ir pamats uzskatīt, ka stratēģiski RFT projekts amonija salpetra jomā kalpo nevis Latvijas Republikas valstiskajām interesēm, bet Latvijas oligarhu grupai un tās Krievijas partnerim.

P.S. Aiz cirka durvīm

Iespējams, ka Latvijā amonija salpetris tomēr svinēs uzvaru pār veselo saprātu un likumu. Ļoti nopietni zeļļi un aiz tiem stāvošie biznesa un politiskie veidojumi ir ieinteresēti, lai mēs visi kļūtu par viņu caurcaurēm acīmredzamo interešu ķīlniekiem. Žurnālistu izmeklēšanas gaitā mēs atbildējām uz diviem jautājumiem: kam un kādēļ Krievijā ir vajadzīga visa šī ķēpa, un, tā kā uz lielas naudas kaudzes fona pat amonjaks nesmird, kļuva skaidrs arī kāpēc RFT projekts kā spoks izslīdēja caur municipalitātes un valsts iestāžu sienām Latvijā. Atlicis tikai parādīt, KĀDU PERSONU un KĀDU KOMPĀNIJU loks pielicis plecu (un ne tikai to), lai mūsu brīnišķīgā valsts kārtējo reizi kļūtu ar naudasmaisu ķīlnieci.

Ja nenotiks nekas ekstraordinārs, šim jautājumam tiks veltīta mūsu pētījuma noslēdzošā daļa. Arī to mēs plānojam publicēt. Bet kamēr iestājies starpbrīdis, gaidīsim atbildes uz neērtajiem jautājumiem saistībā ar RFT projektu, kas ir uzdoti vēstulēs, kuras nosūtītas gan likumdošanas, gan izpildvarai, kā arī tiesībsargājošām struktūrām.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...