Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas domei ir daži nepārspējami stiķi. Viens no tiem – apbrīnojami sekmīgs vadīšanas ķēriens galvaspilsētas brīvostā, kas, kā zināms, ar biznesu nenodarbojas, bet tās valdes locekļi, ieskaitot mēru Nilu Ušakovu un vicemēru Andri Ameriku, vai pušu plēšas, lai piešķirtu kompānijām, kuras operē ostā, ekskluzīvi izdevīgus uzņēmējdarbības nosacījumus.

Pirmais cēliens, neizprotamais

Šis triks saplūst jūsmīgā ekstāzē ar vēl kādu pesteļu mākslu: neapķērīgā Dombrovska valdība, lūk, nesaredz savu laimi īpašās attiecībās ar Krievijas biznesu, bet Nila Valērija dēla „austrumu gudro” „ministru kabinets” ne tikai atver Rīgas stendus Maskavas lielveikalos, bet arī kopā ar Krievzemes ekonomiskā saprāta brāļiem demonstrē ostā komercijas brīnumus. Protams, ka augstākā mērā rūpējoties par rīdzinieku labklājību – bez jebkāda savtīguma, vien gādība par iedzīvotājiem, kas laiku pa laikam balso vēlēšanās.

Vēlreiz iztirzāsim minerālmēslu termināļa būvi jeb „Riga fertilizer terminal” (turpmāk – RFT) projektu. Šis ir viscaur aizplīvurots notikums, kuru jau otro gadu pēta kompānijas „Image-case” speciālisti. Pēdējā publikācijā par šo tēmu tika atklāti fakti, kas parāda šā projekta diriģējošā Krievijas partnera „Uralhim” un tā nekaunīgā īpašnieka Dmitrija Mazepina būtību (http://www.pietiek.com/raksti/divi_zabaki__paris_abi__kreisie). Tagad ir pienācis laiks pastāstīt, kā RFT izsijājies caur Latvijas tiesisko normu sietu, kā arī aptecējis ierēdņus, kuru PIENĀKUMS nācijas interešu labad ir šīs normas aizstāvēt bez baiļošanās un šaubīšanās. Ja visu notikušo jāraksturo ar vienu vārdu, tad prātā nāk vienīgi apzīmējums – CIRKS. Atgādināsim starta informāciju.

Рarade allé vai 370 sekundes, kuras var satricināt Latviju

2011.gada 26.jūlijā Rīgas domes sēdē deputāti 370 sekundēs apsprieda un pieņēma lēmumu „Par paredzētās darbības – minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas termināļa izveides Kundziņsalā – akceptēšanu”. Šis lēmums tika lobēts RFT interesēs. Vienīgais, kas nobalsoja pret bija Latvijas Universitātes profesors Elmārs Vēbers.

RFT faktiski ir absolūti necaurspīdīgs uzņēmums. 51% RFT kapitāla daļu pieder Kiprā reģistrētai ārzonas kompānijai „Uralchem freight limited”, kas ir Krievijas AS „Vienotās ķīmijas kompānija „Uralhim”„ (turpmāk – „Uralhim”) meitas uzņēmums. 49% RFT kapitāldaļu pieder SIA „Rīgas Tirdzniecības osta” jeb RTO. Savukārt joprojām neviens nav atspēkojis, ka 36% RTO kontrolē Norvēģijas kompānija „Asito Holding AS” (A.Šlesera grupa?!), 24% – SIA „MCD ASSETS” (A.Šķēles grupa?!), 20% – SIA „Ostas parks” (A.Lemberga grupa?!), 20% – Kipras ofšors „Mariniera Limited” (A.Šlesera grupa?!).

Rīgas dome dāvāja tiesības faktiski ārzemju holdingam RFT ikgadēji pārkraut Latvijas galvaspilsētā 2 miljonus tonnu minerālmēslojuma. 52,5% no šā apjoma – 1,05 tonnas – veido triju modifikāciju amonija salpetris (amonija nitrāts). Piedevām tika atļauts vienlaicīgi uzglabāt noliktavās 180 tūkstošus tonnu ķīmiskā mēslojuma, tajā skaitā 90 tūkstošus tonnas amonija salpetra. Pasaulē nav ostu termināļu, kuros atļautu vienlaicīgi uzglabāt vairāk nekā 10 tūkstošus tonnu amonija salpetra.

Likums paredz, ka, lai pieņemtu lēmuma par tamlīdzīga objekta būvniecību, vispirms jānovērtē realizējamā projekta ietekme uz apkārtēju vidi. Pats par sevi saprotams, jo lielāka autoritāte ir vadītāja figūrai, kurš paraksta ekspertu slēdzienu, jo svarīgāks top pats projekts, kā arī tā iedvesmotāju un organizatoru figūras. Starptautiska mēroga eksperts ekoloģijas jomā Latvijā ir profesors Viesturs Jansons, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Vides un ūdenssaimniecības katedras vadītājs. Jāpiemin, ka viņš ne tikai pasniedz priekšmetu „Ekoloģija un vides aizsardzība”, bet arī raksta mācību grāmatas par šo tēmu. Turklāt kopš 1997.gada V.Jansons vada un koordinē Latvijā notiekošos starptautiskos ekoloģiskos projektus. Tieši profesoram Jansonam tika uzticēts vadīt vienu no virzieniem Valsts pētījumu programmā „Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi”.

Jansona kungs, iepazinies ar RFT projekta saturu, atteicās piedalīties tā ietekmes uz apkārtējo vidi novērtēšanā. Savu pozīciju profesors izklāstīja žurnālā „Ir” (http://www.ir.lv/2010/12/15/enas-par-kundzinsalu): „Viņiem droši vien vajadzētu pozitīvu atzinumu, bet es negribu riskēt ar reputāciju. Runa ir par amonija salpetri, kalnrūpnīcībā pazīstamu kā amonālu. Tā ir sprāgstviela. Sertifikātā bijis rakstīts, ka kuģis spēj nest 55 tūkstošus tonnu. Ja rodas uzsprāgšanas risks, piemēram, ugunsgrēks, kuģa tilpnes ir jāapslīcina. Kaut kur tie mēsli pussacietējušā stāvoklī ir jāgāž ārā, visticamāk, Daugavā. Man nav zināms, cik efektīvi tāds daudzums Daugavā var izšķīst. Tur būs amonjaks, nitrīti. Katrs dzīvais organisms zem ūdens aizies bojā. Tā var būt ekoloģiska katastrofa. Rīgas jūras līcī nonākošais slāpekļa apjoms būs ārkārtīgi liels.”

Tāpat Viesturs Jansons neslēpa, ka Latvijā nav speciālistu, kas vienlaicīgi būtu eksperti hidroloģijā, ekotoksikoloģijā un fizikālā ķīmijā, un spētu kompleksi novērtēt sliktu scenāriju riskus. Un viņam ir taisnība. Kad AS „Kālija parks” bija nepieciešams ekspertu slēdziens par kālija mēslojuma pārkraušanas kompleksa izmantošanas iespējām Ventspilī, novērtēšanas darbu apjoms izrādījās pietiekams, lai ar šo tematu noslogotu veselu slāpekļa rūpniecības un organiskās sintēzes produktu zinātniski pētniecisko un projektēšanas institūtu.

Latvijas zinātnieka profesionālais godprātīgums neļāva V.Jansonam piekrist solīdam naudas piedāvājumu. Jo šķērmāk pašam profesoram. RFT saimnieki, galvu nelauzot, bez jelkādiem konkursiem atdeva trekno pasūtījumu Ventspilij – SIA „EKONS”. Uzņēmuma īpašnieks, vadītājs un vienīgais (!) darbinieks ir Andrejs Skorodumovs. Tas nekas, ka viņš nav pazīstams akadēmiskās aprindās un nav manīts starptautiskās ekoloģiskās programmās, toties – uzticams Lemberga kabatas partijas „Latvijai un Ventspilij” funkcionārs. Izpelnījies Ventspils mēra personīgu uzticību, A.Skorodumovs pat balotējās Ventspils pilsētas domes vēlēšanās. A.Lembergs viņu vairākkārt piesaistīja kā ekspertu, kad radās nepieciešamībai saņemt VAJADZĪGO slēdzienu.

Piemēram, tieši pēc SIA „EKONS” piespēlētā atzinuma Ventspils dome aizliedza AS „Kālija parks” uzglabāt savās noliktavās amonija salpetri, bet iekraut kuģos to atļāva tikai tiešā veidā – „vagons-borts”. Turklāt vienā reizē nepārsniedzot 10 tūkstošus tonnu apjomu un ar nosacījumu, ka aiz termināļa teritorijas robežas nebūs neviena vagona ar amonija salpetri. RFT gadījumā Skorodumova kompānija sagatavoja akurāt pretēju slēdzienu – milzīgi salpetra apjomi vagonos atradīsies ārpus termināļa, netālu no dzīvojamo namu kvartāliem. Arī obligāta tiešā pārkraušana no vagona uz kuģi Rīgai nav nepieciešama: 90000 tonnu amonija salpetra, kā uzskata „ekologs” Skorodumovs, var gaidīt pārkraušanu 20 dienas (pēc tam tonna tiek pārdota vai uzdāvināta kādai saimniecībai, bet atlikušās 89000 tonnas zviln Latvijas galvaspilsētas centrā vēl 20 dienas, un tā līdz cirvja kātam lapas plauks).

Arēnā bez uzpurņa

Ir vērts pievērst uzmanību tam, kā 2011.gada 11.februārī norisinājās RFT projekta likumā noteiktā sabiedriskā apspriešana, kas balstījās uz SIA „EKONS” ekspertīzes ziņojuma. Informācija par plānoto sabiedrisko apspriešanu neizskanēja ne televīzijā, ne radio. Paziņojumu publicēja vienu reizi – 2010.gada 31.augustā sīkā šriftā lembergmīļu laikraksta „Neatkarīgā Rīta avīze” 6.lapaspusē. Tas ir, 5,5 mēnešus pirms apspriešanas. Tādēļ tajā piedalījās tikai 29 cilvēki, turklāt RFT būvlaukumam pieguļošo teritoriju iedzīvotāji veidoja mazākumu.

Turklāt sabiedriskās apspriešanas organizatoriem NEBIJA TIESĪBU noturēt sanāksmi, jo iztrūka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes slēdzieni.

Sanāksmes protokolā šis fakts nav fiksēts. Nevar izslēgt, ka protokolu sagrozīja protokoliste Marina Skorodumova, SIA „EKONS” īpašnieka Andreja Skorodumova sieva. M.Skorodumova ietilpa juristu grupā, kas apkalpo A.Lemberga intereses, piemēram, SIA „LSF Holdings”, kuru vada viens no Aivara Roberta dēla ietekmīgākajiem vasaļiem E.Jansons.

Āreče, ar SIA „EKONS” gādību ekspertu novērtējums atbilstoši pasūtītāju gaumei ir uzcepts. Tā saturs – viss ir tik labi, ka labāk neizdomāsi! Var būvēt. Tā saucamā sabiedriskā apspriešana arī ir izdabūta cauri: skat, Kundziņsalas un tai pieguļošo Rīgas apkaimju iedzīvotāji gluži vai līksmē met cepures gaisā, alkstot dabūt kaimiņos miljoniem tonnu izejmateriāla sprāgstvielu izgatavošanai. Tagad, atbilstoši procedūrai, pie lietas jāķeras Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iestādei Vides pārraudzības valsts birojam (turpmāk – VPVB).

Taču šim VALSTS birojam sakarā ar rupjajiem procedūras un pastāvošās likumdošanas pārkāpumiem NEBIJA TIESĪBU pieņemt no RFT un pēc tam apstiprināt SIA „EKONS” izstrādāto dokumentu „Minerālmēslu pārkraušanas un uzglabāšanas termināļa izveides Kundziņsalā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums”.

Kāpēc? Kaut vai tāpēc, ka:

= nedrīkst ķeksītim klāstīt Kundziņsalas iedzīvotājiem (nemaz jau nerunājot par visu valsti) par jaukumiem, ko sniegs dzīve apkampienos ar amonija salpetri, vienlaikus noklusējot, ka nav ugunsdzēsēju, glābšanas dienestu, Latvijas un Rīgas oficiālo vides aizsardzības struktūru slēdzienu par projektu. Slēpt no cilvēkiem zinātnieku alternatīvo skatījumu uz riskiem un bīstamību, ko RFT rada valstij un tās galvaspilsētai, ir noziedzīgi;

= sākotnējā pieteikumā RFT pretendēja uz zemesgabaliem ar kopējo platību 8,9 ha, bet atkārtotā pieteikumā apetīte pieauga jau līdz 12 ha. Tā vietā, lai noskaidrotu, kālab zeļļi iekārojuši vēl divus hektārus, VPVB fiksē, ka RFT tiek iedalīts – neticēsiet, ka tieši tā arī norādīts oficiālā ministrijas tekstā: aptuveni (!) – 11 ha zemes. Tātad 10000 m2 vai nu iztvaikoja, vai nokrita no debesīm. Nav nekādu dokumentu, kas liecinātu, ka RFT ir saņēmis vēl 1 ha zemes. Toties IR VPVB piekrišana. Interesanti burvju triki? Apbruņojieties ar pacietību: šīs pagaidām ir tikai sīkas manipulācijas ar zemi, bet grandiozās vēl priekšā.

Turpinājums sekos.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...