"Rietumu banka" kategoriski atsakās izpaust, kas un ar kādiem nosacījumiem tai palīdzējis tikt pie Dombrovsku ģimenes kredītiem
L. Lapsa20.05.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rietumu banka kategoriski atsakās izpaust, kuras tieši valdības vai Finanšu ministrijas amatpersonas tai pērn sniegušas informāciju par iespēju ar ievērojamu atlaidi iegādāties toreizējā premjera Valda Dombrovska un viņa padomnieces Sandras Bukanes ģimeņu neveiksmīgajam nekustamo īpašumu biznesam izsniegtos kredītus vairāk nekā miljona latu apmērā. Nekādu sīkāku informāciju par to neatklāj arī Finanšu ministrija, apgalvojot, ka visi šie dati esot Rietumu bankas komercnoslēpums.
Kā jau informēts, Dombrovska sievas Ārijas un viņa bijušās padomnieces Sandras Bukanes vīra Induļa SIA Land Development, kā arī Ārija Dombrovska un Indulis Bukans personiski 2006.-2007. gadā aizņēmās ievērojamas summas rindu māju būvniecībai Stopiņu pagastā. Taču projekts izrādījās ļoti neveiksmīgs, un valstij piederošā Hipotēku banka izrādīja premjera un viņa padomnieces dzīvesbiedru uzņēmumam ievērojamu pretimnākšanu, kad tas faktiski bija bankrota priekšā.
Hipotēku bankai nonākot kraha priekšā un valdībai nolemjot to reorganizēt, kļuva skaidrs, ka, nonākot kādas citas, caurspīdīgāk vadītas valstiskas struktūras pārziņā, Dombrovsku neveiksmīgais bizness var bankrotēt, aiznesot līdzi visus ģimenes ieguldījumus. Dombrovskis uzņēmumā ir ieguldījis faktiski visus savus ietaupījumus, - kopā ģimene savam uzņēmumam aizdevusi vairāk nekā 340 tūkstošus eiro.
Ar valdības atbalstu pērn tika īstenota Finanšu ministrijā izstrādāta shēma - iedalīt atsevišķā paketē dažus nekustamo īpašumu attīstītāju kredītus un tos ar ievērojamu atlaidi (kura tiek rūpīgi slēpta tāpat kā paketes izmēri) nodot Rietumu bankai, kuru ar Bukani saista senas partnerattiecības. Rezultātā, pēc aptuvenām aplēsēm, valsts zaudējumi saistībā ar šo īpašo attieksmi pret Dombrovsku ģimenes biznesu varētu būt ap pusmiljonu eiro, bet Dombrovskis nonācis tiešā finansiālā atkarībā no Rietumu bankas saimnieku - Esterkinu ģimenes labvēlības.
Finanšu ministrija, kurā meklējami šīs shēmas arhitekti, izvairoties no atbildēm uz lielāko daļu jautājumu, norāda, ka šie jautājumi esot uzdodami Rietumu bankai, - visa šī informācija esot tās komercnoslēpums. Taču šī kredītiestāde pēdējās dienās ir kategoriski atteikusies sniegt atbildi uz kaut vienu Pietiek uzdoto jautājumu saistībā ar tās lomu Dombrovsku ģimenes kredītu nonākšanā šīs bankas pārziņā.
Tā Rietumu banka atteicās atbildēt uz jautājumu - kad, kam un kādā formā tā pirms attiecīgo valdības un Finanšu ministrijas lēmumu pieņemšanas izteica savu piedāvājumu par Hipotēku bankas kredītportfeļa paketes - nekustamo īpašumu attīstītājiem izsniegto kredītu - iegādi?
Tāpat kredītiestāde pagaidām nav ir atteikusies atbildēt uz jautājumu - ja tā pērn šādu piedāvājumu izteica tikai pēc tam, kad bija saņēmusi informāciju par šādas paketes iegādes iespējamību, kas, kad un kādā formā bankai šādu informāciju bija sniedzis.
Rietumu banka atteicās arī sniegt atbildes uz virkni jautājumu saistībā ar pārņemto kredītu "speciālo portfeli" - cik kredītu bija no Hipotēku bankas pērn pārņemtajā kredītu paketē, kāda bija šīs kredītu paketes nominālvērtība, par kādu summu Rietumu banka iegādājās šo paketi, kāda bija Rietumu bankas saņemtā "atlaide", iegādājoties šo paketi un kāpēc Rietumu banka iegādājās tieši šo un nevis citas paketes.
Kredītiestāde pagaidām ir atteikusies arī paskaidrot - kādi tieši ir tās plāni attiecībā uz SIA Land Development un privātpersonu Ārijas Dombrovskas un Induļa Bukana ņemtajiem kredītiem, kas ir šajā paketē, un vai banka gatavojas nodrošināt šiem kredītņēmējiem tikpat atvieglotu režīmu kā iepriekš Hipotēku banka.
Pietiek jau informējis, ka pēc "vilšanās" Ainārā Šleserā un viņa politiskajos projektos Rietumu banka, no kuras labvēlības kļuvusi finansiāli atkarīga Dombrovska ģimene un tās neveiksmīgais nekustamo īpašumu bizness, sākusi aktīvi finansēt citas lielākās partijas, - bankas akcionārs un padomes priekšsēdētāja vietnieks Arkādijs Suharenko pērn un šogad tikai oficiālajos politiskajos ziedojumos vien iztērējis 32 000 eiro un 10 000 latu.
Kā rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) partiju finanšu datu bāze, pērn Suharenko Zaļo un zemnieku savienībai ziedojis 10 tūkstošus latu, savukārt šogad gan partijai Saskaņa, gan valdošajai Vienotībai ziedojis pa 16 tūkstošiem eiro katrai.
Rietumu banka ir viens no lielākajiem "spēlētājiem" termiņuzturēšanās atļauju biznesā, savukārt Dombrovska ģimenes un viņa bijušās padomnieces Sandras Bukanes ģimenes neveiksmīgā biznesa finansiālais balsts pēdējos gados ir bijusi tieši divu viņu uzņēmuma uzbūvēto rindu māju pārdošana ārvalstniekiem, ko Pietiek jau aprakstījis.
Papildus tam Suharenko ir vēl viena vērā ņemama "politekonomiska" interese - viņš kā Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs regulāri ir figurējis to personu vidū, kas jau vairākkārt ir mēģinājušas panākt, lai Latvijas valsts speciālā kārtībā atdotu ievērojamus bijušos ebreju organizāciju īpašumus.
Pirms Suharenko apjomīgajām "investīcijām" Latvijas lielākajās partijās viņa radinieks un Rietumu bankas lielākais akcionārs Leonīds Esterkins bija veicis ievērojamus ziedojumus tieši viena politiskā personāža - Aināra Šlesera politiskajiem projektiem.
Esterkins pašlaik ar 33,12% akciju ir lielākais Rietumu bankas akcionārs, Suharenko ar 17,34% - trešais lielākais. Bankas pagājušā gada tīrā auditētā peļņa bija 53,5 miljoni eiro.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
