Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Rībentrampisks apmulsums

Dainis Lemešonoks, īpaši Pietiek
13.01.2017.
Komentāri (49)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

«Nepareizā» kandidāta iekļūšana Baltajā namā radīja mentālu zemestrīci Latvijas ārpolitikā. Transatlantiskais sabiedrotais līdz šim šķita pat apnicīgi pastāvīgs un prognozējams savā diplomātijā. Jo īpaši attiecībās ar «trim balstiņām sūrām pie Dzintara jūras». Gluži kā mēness fāžu kalendārs. Tagad pilnmēness uzlēca nevietā un nelaikā, turklāt vēl četrkantains...

Nesatricināms proamerikānisms ir Latvijas ārpolitikas pamatu pamats. Tā ir vēsturiski determinēta pozīcija. Pat iepriekšnolemtībai jeb predestinācijai pakļauta. Gluži vai dabas likums.

Runāt par mūsu valdību, diplomātu un nācijas vairākuma brīvu izvēli vai pat aprēķinu būtu idiotisks pašapmāns – jau tāpēc vien, ka valstij ir pateicības parāds par ASV (kopumā) konsekventi īstenoto nostāju, neatzīstot PSRS veiktās Baltijas valstu sagrābšanas likumību.

Proamerikānisms ir pilnīgi loģiska diplomātiskā dogma gan Baltijas valstīm, gan Ziemeļvalstīm (ar kurām cenšamies saaugt), gan tepat mums blakus esošajai Polijai. Visas, atrodoties blakus vai netālu no draudīgās Krievijas, jūt nepieciešamību pēc spēcīga politiskā un militārā «patrona». Turklāt liela nozīme ir tām «transatlantiskajām saitēm», ko radījusi emigrācija no šī reģiona uz ASV – galvenokārt ekonomiskā, bet pēc kara poļiem un baltiešiem tā ir arī politiski iekrāsota.

Turklāt baltiešiem līdz šim ASV tiešām bija ideāls ārpolitiskais «patrons». Ne tikai pretimnākošs nesenajās prasībās pēc tiešas militārās klātbūtnes, arī pielaidīgāks pret Dzintarjūras «klientūras» vājībiņām. Galu galā, Vašingtona atrodas no mums daudz tālāk nekā piekasīgā Brisele, turklāt pa vidu vēl ir arī dziļš okeāns. Kopš brīža, kad Latvijas politiskā elite saprata, ka vēstnieces Todas Beilijas krustakarš pret korupciju bijis vien pārejošs pārpratums, sadarbība ar ASV solījās būt tikai un vienīgi komfortabla.

Tagad pirmo reizi kopš Pērlhārboras pazemojuma tiek pieļauta iespēja, ka ASV turpmāk varētu ļauties senajam izolacionisma kārdinājumam: mēģināt izbeigt tēriņus un pūliņus «pasaules lāpīšanā», apcirpt savas starptautiskās saistības NATO partneru vai citu klientu drošībai, kļūt klaji merkantilas ārpolitikā.

Baltiešu proamerikānisms izspēlēja ar mums ļaunu joku brīdī, kad politiķi iedomājās: tas dod kaut ko vairāk – ne tikai reģiona drošību pret iespējamiem Krievijas draudiem, bet arī pamatojumu mūsu pārākumam pār «vecajiem eiropiešiem».

Viena no Eiropas Savienības dezintegrāciju veicinošajām tendencēm ir nesenāk uzņemtu un nabadzīgāku dalībvalstu ilūzijas kompensēt savus trūkumus, sludinot to izcilību «garīgumā», «tradicionālās vērtībās» vai «diženā vēsturē». Baltijā – līdz iestājās rībentrampiskais mulsums – tika atražots mīts par savtīgiem vāciešiem, itāļiem, austriešiem, kuri ekonomisko interešu vārdā ir gatavi atdot Austrumeiropu Kremļa varā, un par modrajiem baltiešiem, kuri varonīgi stājās pretī Putinam un viņa Rietumeiropas pakalpiņiem...

Šī dižmanība savu apogeju sasniedza septembrī, kad Lietuvas prezidente un citi baltiešu politiķi krasi nosodīja Vācijas ierosinājumus kopīgu Eiropas militāro vienību veidošanā, piesaucot lozungu, ka jebkādu paralēlu struktūru veidošana apdraudot NATO. Gribauskaite, Vējonis vai Bergmanis tobrīd iztēlojās sevi kā Amerikas interešu aizstāvjus ES. Kaut Vašingtona ir ieinteresēta (un ar Trampa muti tas ir pateikts skaļi), lai eiropieši paši dod lielāku ieguldījumu savā drošībā.

Tagad Vācija un citi «savtīgie vecbiedri» var ar ļaunu prieku noskatīties, kā nesen tik lepnie Vašingtonas mīlulīši mulst un bālē, zīlējot savu nākotni ASV diplomātijas jaunajā dienaskārtībā.

Baltijas valstis un Poliju visvairāk satrauc Trampa apņēmība uzlabot attiecības ar Krieviju – jo īpaši tāpēc, ka tāda draudzēšanās vienmēr var notikt uz kāda cita rēķina. Turklāt Latvijas, Lietuvas un Polijas politiķi, līdz šim jūtot aiz muguras «lielo brāli», ļoti bravūrīgi izsacījās par austrumpuses «lāci», tā apcērpot sev iespējas diplomātiski manevrēt. (Igauņi šķiet daudz klusāki – turklāt jau ilgi pirms «pagrieziena pa kreisi», ielaižot valdībā «promaskavisko» Centra partiju.) Kur nu dēties?

Protams, Tramps baltiešiem aizdeva baltas dusmas, uzminot uz pašas sāpīgākās varžacs – aizrādot mums kā ASV/NATO sniegtās militārās drošības uzstājīgiem patērētājiem, ne tās rūpētājiem. Gluži loģiski, ka mūsu politiķi tāpēc salika visas savas olas Klintones grozā. Taču ASV republikāņu partijas izvirzītais kandidāts mūsu Gaismas pilī pērnā gada 23. augustā tika pielīdzināts nacistam, kurš Nirnbergā tika pakārts par kara noziegumiem. Latvijas politiskā vara iekrita azartā un (kaut ar tās rindas sen pametuša cilvēka muti) tobrīd atklāti pieteica karu «garantētam lūzerim» – dodot Trampam un viņa administrācijai morālas tiesības mums kādā brīdī sāpīgi atriebties.

Protams, diez vai Latvijai tiks skaļi atgādināts šis šāviens pašai kājā. Mēs varam mēģināt cītīgi izlikties, ka nekas tāds vispār nav noticis, varbūt pat mēģināt izravēt pilnībā citātu par «Rībentrampu» no LETA arhīva vai gugles. Tomēr es justos krietni labāk/drošāk, ja kāds atvainotos Latvijas valsts vārdā – pietiekami patiesi un varbūt pat publiski – Trampam par šo «poētismu». Tiešām ļoti gribētos cerēt, ka Valsts prezidentam pietiks dūšas to izdarīt pirmajā izdevīgajā gadījumā!

Mēs varam būt savā ārpolitikā tikai proamerikāniski, bet turpmākos četrus gadus Latvijai/Baltijai būs darīšanas ar diezgan trampisku Ameriku. Tāpēc mums ir jāmet kauns/lepnums pie malas un jākļūst par protrampistiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...