Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas, jo to nodrošināšot kārtējā sankciju pakete pret Krieviju, jāuztver kā izklaidējošais žanrs. Jo tāpat ir skaidrs, ka ne jau kaut kāda mistiska vienība vai speciālā komanda no Eiropas te brauks un kaut ko mainīs. Ja paši nedarīsim, tad nebūs. Un var tā būt, ka paši arī šajā reizē… nedarīsim.

Latvijai jau tā ir maz iespēju ietekmēt Krievijas izraisīto karu Ukrainā – mangāna rūdas tranzīts tāds ir. Varēja taču vispirms nolemt, ka mūsu ostas šim kara materiālam ir ciet un punkts. Tomēr – nē. Mūsu valdība izvēlējās iet garāko no ceļiem, jo kaut kā jau tie Putina galminieki Latvijas ostu biznesā ir jāatbalsta. Caur miegainajiem Briseles koridoriem, jo, kā saka reālpolitiķi – “uz šo jautājumu jāskatās kopumā, plašāk…”

Viņi, šie cietie pauri, teica – neļausim mēs, citi ļaus… Kāpēc viņi domā, ka kombinācija – neļausim mēs, citi arī neļaus – nestrādātu? Kāpēc pašiem nav aknu lemt par savu lietu? Tātad – kāds Latvijas politiskajā elitē spēlē duraku visnotaļ profesionālā līmenī. Daugavā vēl nebija izgājis ledus, kad šis mangāna skandāls uzpeldēja, tagad ir vasaras vidus. Lēmumu par tranzīta apturēšanu vajadzēšot pieņemt mēneša laikā, – saka Eiropas ierēdņi savā apņēmībā. Tas nozīmē, ka Kremļa tankiem vēl viens mēnesis ir iedots aptverē, lai sagaidītu viņiem tik svarīgo materiālu.

Protams, normāli būtu, ja nākamajā dienā pēc sankciju izziņošanas Latvija uzreiz norautu stopkrānu, jo – varēja taču jau sen kā sagatavoties šim pagriezienam. Bet tas nenotika – nav pat jāsader, lai paredzētu, ka mūsu birokrātija izmantos visas atvēlētās mēneša dienas.

Tikmēr valsts kapitālsabiedrība “Latvijas dzelzceļš” uzreiz paziņoja, ka līdz ar mangāna tranzīta aizliegumu, viņiem radīšoties caurums bikšu kabatās – 32 miljonu apmērā. Tad parēķiniet, kādos apjomos šis bēdīgi slavenais mangāns grozās cauri Latvijas ostām! Privātie stividori, kam ir līgumi ar kara rūpniekiem Krievijā, arī vēl kā starpnieki pa vidu krietni nopelna.

Un neesam jau naivi – ne jau “Latvijas dzelzceļa” vadība uztraucas par nepieciešamo līdzfinansējumu, kas viņus tagad grūž pretī iztikas minimumam. Šos paziņojumus “dzelzceļa” vārdā rosina tie, kas mangāna epopejā ir patiesā labuma guvēji. Tie ir tie paši cilvēki, kam pieder ostu aktīvi un kas gadiem valsts uzņēmumu (-s) ir izmantojuši visos iespējamajos veidos.

Te gan atkal jāatgriežas pie valdības kompetences. Ja reiz mēs jau labu laiku spriežam un runājam, ka tranzīts Austrumu virzienā drīzāk ir nevis bizness, bet mūsu drošības apdraudējums, tai skaitā dzelzceļa infrastruktūras uzturēšana – kā tas nākas, ka, apturot mangāna rūdas plūsmu, valsts kapitālsabiedrībai paveras mute, prasot mākslīgo elpināšanu, līdzfinansējumu?

“Latvijas dzelzceļam” ir nevis jāpalīdz materiāli, bet – šī bodīte ir jāver ciet. Jo tā nav un nebūs Latvijas tautsaimniecības prioritāte. Tā pat nebūs šīs saimniecības bufera zona… Turklāt idejiski šī uzņēmuma darbinieku lielākais īpatsvars veido Latvijas 5.kolonnas klusējošo sabiedroto, jeb, citiem vārdiem sakot, – viņi sen jau gaida, kad atnāks Putins un viņus visus atbrīvos no fašistiem… Tātad “Latvijas dzelzceļš” arī no šīs puses nav nekāds lepnais tautu dēls ar ozollapu vainagu galvā. Kurā brīdī mēs visi ieraudzīsim valdības plānu – kā šo uzņēmumu pārkārtot atbilstoši Latvijas interesēm? Tajā dienā, kad Šlesers un Šķēle to pateiks?

Paliekot vēl pie burta Š. Šajās nedēļās tiek svinēti desmit gadi, kopš tiek iztiesāts Rīgas pils ugunsgrēka gadījums. Nekur tālāk par pirmo instanci tiesas process nav aizgājis, kas laikam kaut ko pastāsta par mūsu tiesu sistēmas krampi. Krampi tādā nozīmē, ka kāds ir nevis spēcīgs un sīksts, bet – bezspēcīgs, nevarīgs…

Kas ļauj šādām tiesām vilkties garumā? Izmeklētāju kvalifikācija, tiesu impotence, advokātu viltība? Par to tiek tērēti milzu valsts līdzekļi, un – nekas… Ja tiesu varas kārtība buksē – un tā buksē! –, tad kāpēc to nav iespējams mainīt? Kura intereses šeit tiek apkalpotas? Vai te nav tā pati mangāna rūdas sērija, ka valsts aparāts dara visu, lai nedarītu neko?

Tas ir kā ar gaidāmajām nodokļu izmaiņām, kur priekšplānā izpeld viss cits, izņemot saprātīgu un atbildīgu rīcību. Finanšu ministrs saka, ka vajag, premjere teic, ka nav par to vispār runāts, koalīcijas partneri liek saprast, ka runāts ir un s...di būs, bet Saeimas budžeta komisijas vadītājs Reirs piedāvā savu līķi, ja viņa partijas biedri kaut ko mēģinās šajā sakarā uzsākt. Tas viss pēc tam, kad vairāku mēnešu garumā ir notikušas konsultācijas ar uzņēmēju pārstāvjiem. Tad jau ziņa par Rīgas pils ugunsgrēka tiesas procesa rožu gadskārtu nemaz vairs neizskatās kā nepiestāvoša šai tā saucamajai eko sistēmai…

Starp citu, ja vajag kādu īstu piemēru, kas raksturo pašreizējos apstākļus un realitāti pa perimetru, tad paklausieties Latvijas Bankas prezidenta dūdošanu intervijā, ko viņš sniedza sabiedriskajam medijam. Daži citāti, kas izrauti ārpus kontektsa, bet noticiet – tas kontekstu nemaina… “Lai nokomentētu, ir nepieciešams redzēt piedāvājumu…”, “Runājot par nodokļu sistēmu, galvenais ir skatīties uz visu kopumā, nepazaudējot kopskatu…”, “Šajā brīdī konkrēti pateikt, kas būtu jādara, neredzot piedāvājumu, ir neiespējami…”, “Mēs, protams, nākam pretī un palīdzam, cik vien tas ir iespējams, bet tas ir citu institūciju darbs…”, “Jautājums ir – kā mēs virzāmies uz priekšu…”, “Ejot soli pa soli uz priekšu, mēs jau ejam no kalna lejā…”, “Soļiem ir jābūt pārdomātiem, jāskatās, kas notiek ar ekonomiku, soli pa solim…”, “Jo spēcīgāka būs ekonomika, jo spēcīgāki būs uzņēmumi, jo labāk būs iedzīvotājiem…”, “Nav slikti, bet var būt labāk un mēs strādājam, lai lietas uzlabotos…”, “Mēs kā sabiedrība tam vēl neesam gatavi…”

Šie Mārtiņa Kazāka citāti ir Latvijas valsts pārvaldes un Latvijas politiķu universiālā rokasgrāmata. Viņam pašam neko nevar pārmest, jo viņš kā Latvijas Bankas prezidents pilnībā ir iekļāvies vai iejūdzies sistēmas ratos un ilksīs. Un vispār – viņš taču grib, lai viņu pārvēl uz vēl vienu termiņu! Viņš der šai kārtībai, tāpēc arī pasaka visu – un neko… Tāpēc arī ar darbiem mums bieži sanācis – nekas. Un rezultātu jau nav tāpēc, ka nav jau mērķu un atbildīgo – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki…

Labā ziņa – to var mainīt.

Novērtē šo rakstu:

83
22

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi