Režisors Hermanis atļāvās izteikt mums nepatīkamu viedokli, tāpēc mēs, protams, cenšamies panākt, lai viņš to dzēstu
Anonīmi Latvijas Televīzijas darbinieki13.09.2024.
Komentāri (55)
Iesaki rakstu: 
Raidījuma "Kultūršoks" satura veidotāju (žurnālistes Anetes Ašmanes-Vilsones, atbildīgās redaktores Daces Kaukules, redaktora Aigara Bumbura, režisores Aigas Gramstes, Kultūras redakcijas vadītājas Ievas Rozentāles) vēstulē Alvim Hermanim paustais ir radošās komandas vēstījums.
Latvijas Televīzija (LTV) sargā žurnālistu tiesības uz izpausmes brīvību. "Kultūršoka" radošā komanda atbildēja Alvim Hermanim, jo uzskatīja režisora 7. septembra sociālo mediju ierakstā pausto par žurnālistu profesionalitātes aizskārumu. Raidījuma komandas veikuma manipulatīva pretnostatīšana traģēdijai Ukrainā ir nepieņemama, tāpēc ir izprotama žurnālistu vēlme uz netaisnību atbildēt gan emocionāli, gan ekspresīvi.
LTV pievienojas "Kultūršoka" komandai uzskatā, ka Alvis Hermanis ierakstā mērķtiecīgi izmantojis manipulācijas tehnikas, uzbrūkot raidījuma autoriem un tādējādi cenšoties diskreditēt "Kultūršoku" kā uzticamu informācijas avotu. LTV aicina kritiski vērtēt režisora publiskos paziņojumus un izdarīt savus secinājumus, ar kādu nolūku Alvis Hermanis mērķtiecīgi vēršas pret sabiedrisko mediju.
LTV galvenā redaktore Sigita Roķe: "LTV iestājas par Latvijas kā nacionālas valsts vērtībām – mūsu veidotais saturs ir tam apliecinājums. Tāpat mūsu darbi skaidri rāda, ka esam un vienmēr būsim Ukrainas pusē – LTV žurnālisti riskē ar savām dzīvībām, lai ziņotu par notiekošo Krievijas izraisītā kara šausmu skartajā Ukrainā.
Kā sabiedriskais medijs turpināsim runāt par tēmām, kas būtiskas sabiedrībai, lai arī tās mēdz būt grūtas un nepatīkamas, lai arī tās raisa viedokļu sadursmes. Šāda tēma skatīta arī 6. septembra "Kultūršokā" – par krievu valodu pilsētvidē. Aktuāli un būtiski, jo valoda joprojām ir faktors, kas Latvijas sabiedrību sadala divās kopienās. Tas ir fakts, kas zināms visiem, tāpēc nevaram izlikties, nerunāt, neanalizēt.
Latvija nav divkopienu valsts, taču realitātē saskatāmas divkopienu sabiedrības iezīmes, tāpēc uzskatām par savu pienākumu aktualizēt problemātiku un ļaut sabiedriskajā medijā izskanēt dažādiem viedokļiem."
Plašāk par Sigitas Roķes karjeru - šeit:
https://pietiek.com/raksti/atlaiz_nevis_vienkarsu_stulbeni,_bet_stulbeni__sabiedriska_medija_vaditaju_un_ta_ir_liela_starpiba?nomob#mce_temp_url#
Seko mums 
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
