Režisors Hermanis atļāvās izteikt mums nepatīkamu viedokli, tāpēc mēs, protams, cenšamies panākt, lai viņš to dzēstu
Anonīmi Latvijas Televīzijas darbinieki13.09.2024.
Komentāri (55)
Iesaki rakstu: 
Raidījuma "Kultūršoks" satura veidotāju (žurnālistes Anetes Ašmanes-Vilsones, atbildīgās redaktores Daces Kaukules, redaktora Aigara Bumbura, režisores Aigas Gramstes, Kultūras redakcijas vadītājas Ievas Rozentāles) vēstulē Alvim Hermanim paustais ir radošās komandas vēstījums.
Latvijas Televīzija (LTV) sargā žurnālistu tiesības uz izpausmes brīvību. "Kultūršoka" radošā komanda atbildēja Alvim Hermanim, jo uzskatīja režisora 7. septembra sociālo mediju ierakstā pausto par žurnālistu profesionalitātes aizskārumu. Raidījuma komandas veikuma manipulatīva pretnostatīšana traģēdijai Ukrainā ir nepieņemama, tāpēc ir izprotama žurnālistu vēlme uz netaisnību atbildēt gan emocionāli, gan ekspresīvi.
LTV pievienojas "Kultūršoka" komandai uzskatā, ka Alvis Hermanis ierakstā mērķtiecīgi izmantojis manipulācijas tehnikas, uzbrūkot raidījuma autoriem un tādējādi cenšoties diskreditēt "Kultūršoku" kā uzticamu informācijas avotu. LTV aicina kritiski vērtēt režisora publiskos paziņojumus un izdarīt savus secinājumus, ar kādu nolūku Alvis Hermanis mērķtiecīgi vēršas pret sabiedrisko mediju.
LTV galvenā redaktore Sigita Roķe: "LTV iestājas par Latvijas kā nacionālas valsts vērtībām – mūsu veidotais saturs ir tam apliecinājums. Tāpat mūsu darbi skaidri rāda, ka esam un vienmēr būsim Ukrainas pusē – LTV žurnālisti riskē ar savām dzīvībām, lai ziņotu par notiekošo Krievijas izraisītā kara šausmu skartajā Ukrainā.
Kā sabiedriskais medijs turpināsim runāt par tēmām, kas būtiskas sabiedrībai, lai arī tās mēdz būt grūtas un nepatīkamas, lai arī tās raisa viedokļu sadursmes. Šāda tēma skatīta arī 6. septembra "Kultūršokā" – par krievu valodu pilsētvidē. Aktuāli un būtiski, jo valoda joprojām ir faktors, kas Latvijas sabiedrību sadala divās kopienās. Tas ir fakts, kas zināms visiem, tāpēc nevaram izlikties, nerunāt, neanalizēt.
Latvija nav divkopienu valsts, taču realitātē saskatāmas divkopienu sabiedrības iezīmes, tāpēc uzskatām par savu pienākumu aktualizēt problemātiku un ļaut sabiedriskajā medijā izskanēt dažādiem viedokļiem."
Plašāk par Sigitas Roķes karjeru - šeit:
https://pietiek.com/raksti/atlaiz_nevis_vienkarsu_stulbeni,_bet_stulbeni__sabiedriska_medija_vaditaju_un_ta_ir_liela_starpiba?nomob#mce_temp_url#
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
