Iesaki rakstu: 
Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētajā, desmit miljonu latu vērtajā Rēzeknes koncertzāles celtniecībā piedalījušies strādnieki bez darba līgumiem un ar viltotām apliecībām, liecina Pietiek rīcībā nonākusī informācija. Rēzeknes koncertzāles celtniecības ģenerāluzņēmējs ir būvfirma Arčers, un nelegālos strādniekus nodarbinājusi tās apakšuzņēmējas, būvfirmas Binders piesaistītā bruģēšanas SIA Gunda V. Nelegāla nodarbinātība var apdraudēt visu Rēzeknes koncertzāles projektu, jo ES ļoti rūpīgi raugās, lai tās piešķirtie līdzekļi netiktu izmantoti ēnu ekonomikā.
Pēc Pietiek noskaidrotā, Rēzeknes koncertzāles būves ģenerāluzņēmējs, firma Arčers informēta par apakšuzņēmēja nelikumīgajām darbībām un sola – ja nelikumības netiks pārtrauktas, turpmāk ar šo apakšuzņēmēju nesadarbosies.
Arčers apakšuzņēmēja Binders piesaistītā bruģēšanas darbu veicēja SIA Gunda V dibināta tikai šā gada aprīlī un jau uzreiz saņēmusi piedāvājumu piedalīties vairākus miljonu latu vērtajā projektā Rēzeknē. Lursoft dati rāda, ka uzņēmums pieder 1971.gadā dzimušajam Guntim Nummuram, kurš, kā liecina Pietiek noskaidrotais, bruģēšanas darbiem izraudzījies studentus bez pieredzes un strādniekus no bezdarba novārdzinātās Latgales.
Darba laikā strādnieki dzīvojuši Rēzeknes viesnīcā un, kad sūrojušies, ka vairs nav naudas pārtikas iegādei, priekšnieks izmaksājis pa desmit, divdesmit latiem - visas vasaras laikā aptuveni 90 latus katram. Taču alga par paveikto solīta vairāk nekā 500 latu apmērā. Ar darbiniekiem neesot noslēgti darba līgumi, kā arī izsniegtas viltotas darba apliecības, lai nerastos nepatikšanas regulārajās Valsts darba inspekcijas pārbaudēs.
Algas dienās priekšnieks esot aizbildinājies, ka firma vēl nav saņēmusi samaksu no ģenerāluzņēmēja, tādēļ nevar samaksāt strādniekiem solīto. Augusta sākumā strādnieki kļuvuši arvien uzstājīgāki, prasot solīto samaksu, un tad priekšnieks solījis algu izmaksāt rīt, taču rītdiena joprojām neesot pienākusi.
Telefonsarunā ar Pietiek strādnieku norādītais darbu vadītājs Mārtiņš Semanis neslēpa, ka ir minētās firmas pārstāvis un viņam uzticēts rūpēties par Rēzeknes koncertzāles bruģēšanas darbos iesaistītajiem strādniekiem. Viņš gan kategoriski noliedza, ka ar strādniekiem neesot noslēgti līgumi. „Visas algas ir samaksātas,” sacīja Semanis, paziņojot, ka apmelojošo informāciju par nesamaksātajām algām izplatot cilvēki, kuriem skauž viņa panākumi.
Lūgts uzrādīt dokumentus, kas apliecina darba samaksu, Semanis, aizbildinoties ar nepieciešamību sazināties ar firmas finanšu cilvēkiem, lūdza pārzvanīt pēc pāris stundām. Taču ne pēc pāris stundām, ne vēlāk uz Pietiek zvaniem Semanis vairs neatbildēja.
Rēzeknes koncertzāles jeb Austrumlatvijas daudzfunkcionālā centra celtniecības ģenerāluzņēmējam, firmai Arčers problēmas firmā Gunda V nav nekāds noslēpums, Pietieka atzina kompānijas preses pārstāve Vita Noriņa. „Arčers ar visiem apakšuzņēmējiem ir norēķinājies simtprocentīgi, tādēļ aizbildinājums, ka algas kavējas ģenerāluzņēmēja dēļ, ir nepatiess,” apgalvoja Noriņa.
Ar apakšuzņēmēja Binders izraudzīto bruģēšanas darbu veicēju Gunda V problēmas esot visu laiku. Arčeru neapmierinot ne kompānijas darba kvalitāte, ne darba organizācija. Augusta sākumā bruģēšanas darbi vispār apstājušies, jo algu nesaņēmušie strādnieki objektu pametuši. Jau tad Gunda V brīdināta par līguma laušanu, ja netiks turpināts uzticētais darbs.
Īsā laikā bruģētājs nokomplektējis jaunu brigādi, ar kuriem arī nav bijuši noslēgti darba līgumi. Par to pārliecinājušies Arčera kontrolieri, kuri ieradušies objektā un prasījuši uzrādīt darba līgumus. Kompānijas vadība aizbildinājusies, ka darba līgumi atrodas birojā, un nākamajā dienā uzrādījusi kontrolieriem svaigi uzrakstītus līgumus.
Jautāta, kādēļ Arčers tik nozīmīgā projektā kā apakšuzņēmējus izvēlas tikko dibinātas un sevi nepierādījušas firmas, Noriņa norādīja, ka Gunda V ir piesaistījis sadarbības partneris - ceļu būves firma Binders, turklāt Latvijā esot ļoti grūti atrast kvalificētas būvkompānijas. „Ja būtu no kā izvēlēties, šādas firmas nekad netiktu piesaistītas,” sacīja Noriņa.
Tā kā konkurence uz lielajiem projektiem ir ļoti asa, visi pretendenti samazinot cenu līdz minimumam, tādēļ visiem projektā iesaistītajiem ļoti cieši „jāsavelk jostas” un darbiniekiem nevar solīt lielas algas, taisnojās Noriņa. Viņa atzina, ka saprotot iemeslus, kādēļ studenti un ilgstoši bez darba bijušie Latgales iedzīvotāji piekrituši strādāt bez darba līgumiem, tomēr aicina strādniekus pašus būt aktīvus un prasīt darba līgumus. „Ar pašreizējiem strādniekiem Gunda V ir noslēgusi līgumus, bet iepriekš piekrāptajiem mēs neko nevaram palīdzēt. Taču ir skaidrs – ja konstatēsim vēl kādus pārkāpumus, nākamreiz ar šādu firmu vairs nesadarbosimies,” sacīja Noriņa.
Arčers nebaidoties, ka nelegālo strādnieku dēļ projektam varētu liegt ES finansējumu. Tā esot pasūtītāja – Rēzeknes domes – kompetence. Noriņa ir pārliecināta, ka Latvijas ēnu ekonomikas īpatsvars Eiropai nav nekāds noslēpums, tādēļ šāda iemesla dēļ liegt līdzfinansējumu nozīmētu vispār pateikt, ka Latvija kā augsta riska valsts nevar pretendēt uz struktūrfondu finansējumu.
Austrumlatvijas daudzfunkcionālā centra būvniecība Rēzeknē notiek ar ES struktūrfondu un valsts līdzfinansējuma piesaisti. Būvdarbus veic Arčers, to kopējās izmaksas - 10,5 miljoni latu. Projekta autors ir SIA Vizuālās modelēšanas studija.
Būvfirmas Arčers un Binders jau ilgstoši neoficiāli tikušas saistītas ar tā sauktā „vecā” oligarha Andra Šķēles interesēm.
Datorgrafika no latgaleslaiks.lv
Seko mums 
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
