Rēzeknes dome notrūkstas un atliek naudas piešķiršanu, lai izdotu grāmatu par PSRS varoņiem Latvijā
L. Lapsa21.08.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc plašās sabiedriskās rezoanses Rēzeknes dome piektdien "uz nenoteiktu laiku" atlika lemšanu jautājumā par finansējuma piešķiršanu, lai tiktu izdota Jurija Sediševa grāmata Viņu paveiktais nav aizmirstams (Совершённое ими бессмертно). Šī grāmata ir īsas Latvijas okupētājvalsts - "PSRS varoņu biogrāfijas, kas krituši Latvijas teritorijā 1944. un 1945. gadā un arī kas pēc kara dzīvojuši un miruši Latvijā".
Pietiek rīcībā nonākusi Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājam adresēta vēstule, ko parakstījis Latgales Kultūras centra (LKC) izdevniecības vadītājs Jānis Elksnis. Viņš lūdz pašvaldību atbalstīt Sediševa grāmatas Viņu paveiktais nav aizmirstams (Совершённое ими бессмертно) izdošanu.
"J. Sediševa grāmata būs nozīmīga kara un vēlākā laika notikumu vēstures skaidrošanā un izprašanā," vēlmi pēc pašvaldības naudas PSRS varoņus slavinošās grāmatas izdošanai skaidro Elksnis, vēl solot arī, ka "gandrīz visām PSRS varoņu biogrāfijām tiks pievienoti fotoattēli".
Lūgumraksta pielikumā esošā izdevējdarbības projekta tāme rāda, ka kopējās projekta izmaksas būtu 5440 eiro, un var noprast, ka šāda summa arī tiek lūgta pašvaldībai. No šīs summas 1240 eiro paredzēti autoram. Tāme rāda, ka grāmatu paredzēts izdot 500 eksemplāru tirāžā.
Rēzeknes pašvaldībā Pietiek ceturtdien noskaidroja, ka komitejās lēmums par atbalstu PSRS varoņu aprakstam jau ir saskaņots un piektdien to izskatīs domes sēdē. Iecerēts grāmatas izdošanai no pašvaldības līdzekļiem piešķirt 3800 eiro.
Taču pēc plašās politiskās rezonanses un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa iebildumiem piektdien Rēzeknes dome nolēmusi jautājuma izskatīšanu atlikt "uz nenoteiktu laiku".
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
