Revidentu asociācijā spriedīs par situāciju ap tiesneša Ungura iespējamo interešu konfliktu

Pietiek jau informēja - publisko datu bāzu informācija rāda, ka apgabaltiesas tiesneša Ungura personiskā labklājība ir tieši atkarīga no viņa personiski par Latvijas Krājbankas administratoru apstiprinātās auditorfirmas KPMG Baltics valdes locekles Ingas Lipšānes labvēlības.

Pildot Rīgas apgabaltiesas tiesneša pienākumus, tieši Ungurs 8.maijā pasludināja divus nepārsūdzamus spriedumus par AS Latvijas Krājbankas bankrotu un par bankas administratora - zvērinātu revidentu komercsabiedrības SIA KPMG Baltics neatcelšanu.

Taču KPMG Baltics valdes locekle Lipšāne ir arī Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas Kvalitātes komisijas locekle. Šī komisija ir apveltīta ar plašām pilnvarām, - cita starpā tā gan uzrauga zvērinātu revidentu profesionālās darbības kvalitātes kontroles procesu, gan veic asociācijas Disciplinārajā nolikumā paredzētos prasību izskatīšanas pienākumus.

Tas nozīmē, ka noteiktās situācijās no Lipšānes viedokļa profesionālajā jomā un vienkārši labvēlības ir arī tieši atkarīga zvērināta revidente Ārija Ungure, kas, kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta publiskā datu bāze, ir tiesneša Ungura māte, - viņai saskaņā ar Lursoft datiem pieder SIA Zvērinātas revidentes Ā.Ungures birojs, kurā viņa ir arī vienīgā valdes locekle.

Savukārt no tiesneša Ungura amatpersonas deklarācijas par pagājušo gadu izriet, ka viņam solidāri, t.i. tieši kopā ar māti ir vairāk nekā 78 tūkstošu eiro parādsaistības.

Ne Ungurs, ne Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Strence uz Pietiek jautājumiem joprojām nav atbildējuši. Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns tiesneša Gvido Ungura iespējamā interešu konflikta lietā varētu rīkoties tikai galējā gadījumā - tad, ja saistībā ar atklātajiem faktiem nereaģēs ne pats tiesnesis, ne arī tiesnešu un zvērinātu revidentu profesionālās organizācijas.

"Tiesnesim neapšaubāmi pašam jārūpējas, lai nepieļautu interešu konfliktu. Ja tas netiek darīts, tad par to jārūpējas tiesnešu un zvērinātu revidentu profesionālajām organizācijām. Ja arī tās nerūpējas, tad rīkojas ministrs," - šādu Bordāna atbildi Pietiek otrdien nodeva viņa padomnieks Jānis Tomels, atzīstot, ka ministrs iepriekš nav bijis lietas kursā par Pietiek aprakstītajiem faktiem.

Savukārt KPMG preses pārstāvis norādīja, ka " Inga Lipšāne ir viena no septiņām Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) Kvalitātes komitejas loceklēm, kas savus lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, turklāt izšķirošā balss, vienādu balsu skaitu gadījumā, ir komitejas vadītājam. Mēģināt saistīt I.Lipšānes pašreizējo publisko darbību LZRA ar Latvijas Krājbankas bankrota procesu, mūsuprāt, ir nepamatoti".

Faktiski tādu pašu atbildi Pietiek trešdien sniedza arī LZRA: "Komiteja ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse tās locekļu un lēmumus pieņem ar klātesošo locekļu balsu vairākumu, līdz ar to vienam komitejas loceklim nav iespējams izšķiroši ietekmēt kāda atsevišķa Kvalitātes komitejas lēmuma pieņemšanu."

Tiesa, vienlaikus LZRA atzina, ka Pietiek "aprakstītie jautājumi iepriekš nav nonākušu LZRA vadības uzmanības lokā un šobrīd ir nodoti LZRA Ētikas komitejai apstākļu noskaidrošanai un izvērtēšanai, attiecīgi šobrīd pamatotu situācijas novērtējumu LZRA vēl nevar sniegt".

Nākamnedēļ Pietiek publiskos vairākus interesantākos un pretrunīgākos tiesneša Ungura lēmumus Latvijas Krājbankas lietā.

Novērtē šo rakstu: